Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. maijs, 2013
Drukāt

Eiropas tirgū arvien sarežģītāki stimulanti un jaunas narkotikas 
 


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

“Pirmoreiz pēc vairāk nekā 30 gadu stabilas pozīcijas ir samazinājies heroīna lietotāju skaits, mazāk tiek lietotas narkotikas injicējot, un dažās valstīs ir samazinājusies kaņepju un kokaīna lietošana, bet arvien lielākas bažas rada sintētisko stimulantu un jaunu psihoaktīvu vielu ietekmes pieaugums,”

 

atsaucoties uz datiem no Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) 2013. gada ziņojuma, informē centra pārstāve Ilze Jēkabsone.

 

“Klasika” joprojām topā

Ziņojumā apkopoti dati par ES dalībvalstīm, kā arī Horvātiju, Turciju un Norvēģiju par 2011. gadu vai jaunāki dati. Aptuveni 77 miljoni pieaugušo Eiropā (vecumā no 15 līdz 64 gadiem) dzīves laikā ir pamēģinājuši ka-
ņepes (marihuānu vai hašišu), apmēram 20 miljoni pēdējā gada laikā un trīs miljoni eiropiešu, lielākoties gados jauni vīrieši, tās lieto katru vai gandrīz katru dienu, liecina ziņojuma dati. Latvijā marihuānu vai hašišu pamēģinājušo skaits pieaudzis no 18% (2007. gadā) līdz 24% (2011. gadā). Visbiežāk pamēģinātā viela 15 – 16 gadus vecu jauniešu vidū Eiropā un arī Latvijā ir marihuāna vai hašišs.

Ar kaņepju (marihuānas) audzēšanas vietējo “rūpalu” nodarbojas gandrīz visās ES valstīs. Pēdējo gadu laikā Eiropā par aptuveni trešdaļu pieaudzis to pacientu skaits, kuri ārstēšanos no kaņepju izraisītām problēmām sāk pirmo reizi, un tas ir no aptuveni 45 000 lietotāju 2006. gadā līdz 60 000 lietotāju 2011. gadā.

I. Jēkabsone to skaidro ar ārstēšanās programmu labāku pieejamību un to, ka ir valstis, piemēram, Slovākija, kur ārstēšanās programmā cilvēks nonāk no policijas.

Par visplašāk lietoto neatļauto stimulantu pēdējo desmit gadu laikā Eiropā ir kļuvis kokaīns – to dzīves laikā pamēģinājuši aptuveni 14,5 miljoni pieaugušo (15 – 64 gadi), no kuriem apmēram 3,5 miljoni pēdējā gada laikā. Tomēr jaunākie apsekojumi liecina, ka piecās valstīs ar vislielāko kokaīna lietošanas izplatību (Dānijā, Īrijā, Spānijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē) lietošana starp jauniem pieaugušajiem (15 – 34 gadi) samazinājusies. Pirmoreiz no kokaīna ārstējušos skaits samazinājies no 37 000 (2009. gadā) līdz 31 000 (2011. gadā). No kokaīna pārdozēšanas 2011. gadā miruši 475 cilvēki.

 

Jauno narkotiku vilinājums

Ar kokaīnu konkurē sintētiskie stimulanti amfetamīni un ekstazī, kas joprojām ir visbiežāk lietotie sintētiskie stimulanti Eiropā. Tiek lēsts, ka aptuveni 12,7 miljoni eiropiešu (15 – 64 gadi) savā dzīvē ir izmēģinājuši amfetamīnus, tostarp metamfetamīnus, un aptuveni divi miljoni – pēdējā gada laikā.

Jaunākie dati liecina, ka amfetamīnu lietošana jaunu pieaugušo vidū ir stabila vai samazinās. Eiropā biežāk ir bijis sastopams amfetamīns, bet pašlaik ir vērojama augoša metamfetamīna pieejamība un lietošana. Kā norāda I. Jēkabsone, lietotāji bieži vien nezina, vai lietojuši amfetamīnus vai metamfetamīnus, kas ir smagāka narkotiskā viela.

Aptuveni 11,4 miljoni pieaugušo Eiropā dzīves laikā ir pamēģinājuši ekstazī, apmēram divi miljoni – pēdējā gada laikā.

Tomēr visnopietnākais izaicinājums tiesībaizsardzības iestādēm amfetamīna un metamfetamīna ražošanas valstīs (to vidū ir arī Baltijas valstis, kas tos ražo eksportam uz Skandināvijas valstīm) ir jaunas ķīmiskas vielas jeb prekursori, ko izmanto sintētisko narkotiku ražošanā. Preparāts, ko tirgū piedāvā ar marķējumu “pētniecībai paredzēta ķīmiska viela” vai “augu barības viela”, patiesībā var būt kāda jauna ķīmiska vai dabiska psihoaktīva viela. Kā atzīmē I. Jēkabsone, gandrīz visās Eiropas valstīs konstatēti jauni sintētiskie kanabinoīdi (pavisam 30), kuri imitē kaņepēs esošos psihoaktīvos savienojumus, kā arī atklātas kaņepes, kam uzsmidzināti kanabinoīdi, lai pastiprinātu kaņepju iedarbību. Pagājušajā gadā ir atklāts vairāk nekā 70 jaunu narkotiku.

Nozīmīga loma jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecībā un informācijā ir modernajām tehnoloģijām, piemēram, 2012. gada janvārī tika atklāti 693 interneta veikali. Zīmīgi, ka zemās maksātspējas dēļ narkotiku tirgotājiem visas Baltijas valstis galvenokārt interesē kā jauni kokaīna pārvadāšanas ceļi, nevis kā patērētāji.

EMCDDA ziņojumā ietvertā informācija lieti noderēs, izstrādājot jauno ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2013. – 2020. gadam. Tās galvenais uzdevums – risināt jautājumus par narkotiku problēmām pārmaiņu posmā un narkotiku tirgu, kas strauji attīstās.

 

Fakti

Vismaz 85 miljoni jeb aptuveni ceturtā daļa pieaugušo Eiropas iedzīvotāju kaut kad ir lietojuši nelegālās narkotikas, liecina Eiropas gada ziņojums par narkotikām (2013.).

Lielākā daļa (77 miljoni) ziņo, ka ir lietojuši ka-ņepes, kokaīnu – 14,5 miljoni, amfetamīnu – 12,7 miljoni un ekstazī – 11,4 miljoni.

Dānijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē narkotikas savas dzīves laikā lietojis katrs trešais pieaugušais, bet Bulgārijā, Grieķijā, Ungārijā, Rumānijā un Turcijā – mazāk nekā katrs desmitais.

Latvijā jauniešu vidū vēsturiski ir aptuveni vidējais narkotiku lietošanas pamēģināšanas rādītājs Eiropā (ESPAD valstīs vidēji – 20%, Latvijā – 22%).

Jebkuras nelegālās narkotiskās vielas dzīves laikā pamēģinājuši 14,3% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+