Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. maijs, 2014
Drukāt

Kādas ir konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2014” dalībnieku stiprās puses?

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Latvijas Pašvaldību savienības konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2014” pirmajā kārtā piedalās 22 pašvaldības no visiem Latvijas reģioniem. Aptaujā skaidroju, ar ko lepojas novadi, kas pieteikušies konkursā.

Agris Petermanis, 
Nīcas novada domes priekšsēdētājs:
 “Vēlos izcelt jomas, kas saistītas ar daudzveidīgo darbu izglītībā un jaunās paaudzes brīvā laika izmantošanā. Īpaši esam gandarīti, ka bieži savu sakāmo varam sākt ar vārdiem “pirmo reizi novadā notika”. Te jāmin: pedagogu un vecāku konference “Palīdzēsim bērnam augt veselam”, kas turpmāk kļūs par tradīciju; ar uzņēmēju atbalstu iekārtotā rotaļu telpa Nīcas vidusskolā, lai bērniem būtu kur pavadīt laiku pēc mācību stundām līdz autobusam vai vecāku sagaidīšanai; Vislatvijas Melleņu čempionāts; dežūrgrupa bērnudārzā “Spārīte”, kas atvērta pēc vecāku ierosinājuma un strādā līdz pulksten septiņiem vakarā; orientēšanās pasākums “Vai pazīsti Jūrmalciemu?”. Lepojamies, ka pašvaldība spēj apmaksāt daudzus skolēnu pulciņus un dažādas nodarbības Nīcas vidusskolā un Rudes pamatskolā, kopskaitā 42. ”

viskure_2Sandra Viškure, 
Dagdas novada domes priekšsēdētāja: 
”Tā kā mūsu novads atrodas Latgales austrumos pie Baltkrievijas robežas, īpaši gribu uzsvērt kultūrvides attīstību. Esam lieli dejotāji un dziedātāji, mums ir tautas deju ansamblis “Dagda”, tautas deju kopa “Eži” un tautas deju kolektīvs “Dancary”, folkloras kopas “Olūteņi”, “Sovvaļņiki”, “Akmiņeica”, vokālais ansamblis “Saulespuķe”. Pēdējā laikā notikuši folkloras svētki “No grauda līdz maizes klaipam”, dziedošo kolektīvu un “gvelžu” saiets “Auni kōjas, laksteigola!”, “Vakarēšana Dagdā”. Esam piedalījušies videofilmas “Dienvidlatgales godu saimnieču atmiņas: receptes, tradīcijas, dziesmas, atgadījumi” tapšanā. Un kur tad vēl mazākumtautību kultūras svētki “Zavaļinka”, kas pulcē latgaliešu, krievu, ukraiņu, baltkrievu un citu kultūru cienītājus! Daži novada svētki ir populāri arī plašākai sabiedrībai, piemēram, Jāņi Andrupenē, Miķeļdiena Šķaunē, Annas Dagdā, Ludviga diena Ezerniekos. ”

 

 

straume_2Edvīns Straume, 
Burtnieku novada domes priekšsēdētājs:
 “Vēlos izcelt sociālajā dienestā agrāk neizmantotu inovatīvu metožu izmantošanu, piemēram, lomu spēles, Marte Meo metodi, biodejas terapiju, smilšu terapiju, drāmas terapiju. Tas viss kļuva pie­ejams pēc Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana Burtnieku novadā”. Mūsu projekta mērķa grupa – daudzbērnu un nepilnās ģimenes, bērni no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, personas ar funkcionāliem traucējumiem, ar prognozējamu invaliditāti, kā arī personas, kuras kopj slimu ģimenes locekli.”

 

 

Okmanis_DB_2Aivars Okmanis, 
Rundāles novada domes priekšsēdētājs:
 “Īpaši jāizceļ sadarbība ar daudzajām novada nevalstiskajām organizācijām. Īstenojot kopīgu projektu ar jauniešu biedrībām Saulainē iekārtojām informācijas punktu jauniešiem. Pagājušajā gadā vien jauniešu biedrības noorganizējušas 33 dažādus pasākumus. Un kur tad vēl neskaitāmās aktivitātes Jauniešu centrā, pensionāru biedrībās un neformālajās iedzīvotāju interešu grupās!”

Pievienot komentāru

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (5)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+