Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. novembris, 2014
Drukāt

Eiropas zonde “Philae” nolaidusies uz komētas

Foto: LETA/AFPFoto: LETA/AFP

TOPSHOTS A handout photo released on November 12, 2014 by the European Space Agency shows Rosetta’s OSIRIS narrow-angle camera captured this parting shot of the Philae lander after separation. The lander separated from the orbiter at 09:03 GMT/10:03 CET and is expected to touch down on Comet 67P/Churyumov–Gerasimenko seven hours later. Confirmation of a successful touchdown is expected in a one-hour window centred on 16:02 GMT / 17:02 CET. Rosetta and Philae had been riding through space together for more than 10 years. While Philae is set to become the first probe to land on a comet, Rosetta is the first to rendezvous with a comet and follow it around the Sun. The information collected by Philae at one location on the surface will complement that collected by the Rosetta orbiter for the entire comet. AFP PHOTO / ESA/Rosetta/MPS for OSIRIS Team MPS/UPD/LAM/IAA/SSO/INTA/UPM/DASP/IDA -- RESTRICTED TO EDITORIAL USE - MANDATORY CREDIT " AFP PHOTO / ESA/Rosetta/MPS for OSIRIS Team MPS/UPD/LAM/IAA/SSO/INTA/UPM/DASP/IDA" - NO MARKETING NO ADVERTISING CAMPAIGNS - DISTRIBUTED AS A SERVICE TO CLIENTS --

Eiropas zinātnieku konstruētā zonde “Philae” trešdien veikusi kosmosa izpētes vēsturē pirmo nolaišanos uz komētas, tomēr tā varētu nebūt kārtīgi nostiprinājusies, vēsta Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA).

“Ir rādījumi, ka harpūnas varētu nebūt izšāvušās, kas nozīmē, ka mēs sēžam uz mīksta materiāla un neesam noenkurojušies,” žurnālistiem pavēstīja zondes operāciju vadītājs Štefans Ulameks. “Mums ir jāveic analīze, kāda ir faktiskā situācija. Mums ir jāzina, tieši kur mēs nosēdāmies un kā mēs nosēdāmies.”

Kā paziņoja EKA operāciju centrs, telemetrijas dati “liecina, ka harpūnas nav izšāvušās, kā sākotnēji tika domāts, taču zonde ir lieliskā stāvoklī. Komanda pēta atkārtotas izšaušanas iespējas”.

100 kilogramus smagajai zondei bija paredzēts nosēsties lēnām ar ātrumu 3,5 kilometri stundā un izšaut divas harpūnas, cerot, ka komētas virsma, par kuru nav zināms pilnīgi nekas, noturēs zondi, kamēr tā veic zinātniskos eksperimentus.

“Philae” trešdienas rītā atdalījās no galvenā bāzeskuģa “Rosetta” un sāka kustību “67P/Čurjumova-Gerasimenko” komētas virzienā, ceļā pavadot aptuveni septiņas stundas.

“Mēs noteikti apstiprinām, ka zonde ir uz komētas,” sacīja lidojumu operāciju direktors Andrea Akomaco. “Mēs nevaram būt laimīgāki, kā esam šobrīd.”

“Šis ir liels solis civilizācijai,” paziņoja EKA ģenerāldirektors Žans Žaks Dordēns.

Zondes galvenais uzdevums ir ar tās desmit zinātniskajiem instrumentiem paņemt komētas sastāva paraugus, lai zinātnieki varētu gūt priekšstatu par Zemes un citu planētu attīstību.

“Tā ir kā laika mašīna, kas satur informāciju par Saules sistēmu,” preses konferencē neilgi pirms paredzētās nolaišanās norādīja “Rosetta” misijas vadītājs Freds Jansens.

Bija svarīgi, lai 100 kilogramus smagās zondes palaišana notiktu pareizajā laikā, leņķī un ātrumā, jo pēc palaišanas zinātniekiem nebija nekādu iespēju ietekmēt tās trajektoriju.

Papildu riskus radīja komētas virsma, kas nav tik gluda, kā sākotnēji tika domāts. Uz tās atrodas gan krāteri, gan klintis, gan milzīgi akmeņi.

Zonde “Rosetta” ar laboratoriju “Philae” tika palaista 2004.gadā, un satikšanās ar “67P/Čurjumova-Gerasimenko” komētu notika 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei.

Pati 1,3 miljardus eiro vērtā misija tika apstiprināta 1993.gadā.

Lai nokļūtu līdz komētai, “Rosetta” četras reizes palidoja garām Marsam un Zemei, lai ar gravitācijas spēka palīdzību uzņemtu ātrumu un tad sāktu savu 31 mēnesi ilgušo hibernācijas periodu. Tas bija nepieciešams, jo “Rosetta” atradās pārāk tālu no Saules, lai to darbinātu Saules enerģija. Janvārī tika pārtraukts hibernācijas periods un tā tika “pamodināta”. Kopumā “Rosetta” ceļā uz komētu nolidoja 6,5 miljardus kilometru.

Līdz šim komētu izpēte lielākoties notika, tikai palidojot tām garām vairāku kilometru attālumā un uzņemot attēlus.

“Philae” sešus mēnešus pētīs komētas uzbūvi un sastāvu. Kad beigsies laboratorijas darbības laiks, “Rosetta” kopā ar komētu turpinās ceļojumu apkārt Saulei, līdz sasniegs Jupitera orbītu.

2008.gadā “Rosetta”, garām lidojot, izpētīja latviešu astronoma Kārļa Šteina (1911-1983) vārdā dēvēto asteroīdu “2867 Šteins”.

1935.un 1936.gadā Šteins strādāja Krakovas observatorijā Polijā, kur viņš pirmais noteica asteroīda “1933 OP=QP” precīzu orbītu un ieguva tiesības tam dot nosaukumu “1284 Latvia”.

Lai arī līdz šim identificēti tūkstošiem asteroīdu, tikai retais no tiem ir pētīts no neliela attāluma un tikai 14 asteroīdiem ir ar Latviju saistīts vārds.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+