Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
24. februāris, 2017
Drukāt

Kā varētu izskatīties dziļi integrētā ES? Toms Ancītis ziņo no Āhenes (7)

Foto - Toms AncītisFoto - Toms Ancītis

Māsas–Reinas eiroreģions jeb apvidus pie Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas robežu krustpunkta ir kā paraugmodelis, kāda varētu izskatīties dzīve dziļi integrētā Eiropas Savienībā. Vāciskais, holandiskais, beļģiskais – viss ir sajaucies kopā. Robežlīnijas pastāv vien kartēs. Problēmas trīs valstu institūcijas risina kopīgi. Un tajā pašā laikā – tieši pārāk ciešā kopdzīve dažkārt ir to cēlonis.

“Eiropeiskās DNS” mājvieta

Vālserbergs ir Nīderlandes augstākais kalns. Ne pārāk iespaidīgs, vien desmit metrus augstāks par Latvijas Gaiziņu, tomēr rets apskates objekts zemē, kurā puse teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Taču ne tikai augstuma dēļ tas ir tūristu iecienīts. Šis kalns īpašs ar to, ka tajā sastopas trīs valstu – Nīderlandes, Vācijas un Beļģijas – ģeogrāfiskās robežas.

Apmeklētāji Vālserbergā labprāt fotografējas pie savdabīga pieminekļa – bruģētā laukumiņā iebetonētiem trim veciem robežstabiem. Tie kalpo kā atgādinājums, ka gluži vienādie lauki un mājas, kas paveras skatam no kalna, tomēr visi nav vienādi, bet gan teritoriāli pieder trim atsevišķām valstīm.

Vācijas pusē, dažus kilometrus uz austrumiem, atrodas Āhene: pilsētreģions ar apmēram 550 tūkstošiem iedzīvotāju un Vācijas tālākais punkts rietumos. Ap 40 kilometru uz Ziemeļrietumiem – Nīderlandes pilsēta Māstrihta. Savukārt dienvidos: Austrumbeļģija ar daudzām mazām pilsētiņām un ciemiem.

Un vienlaikus šie dažādā augstuma un formas stabi vedina nodomāt: cik gan mākslots ir šāds dalījums. Robežlīnijas, robežzīmes – tie šķiet piederam pagātnes reliktiem. Reiz tiem acīmredzot bijusi arī praktiska nozīme, bet nu, vismaz šajā vietā un vienotā Eiropā, tie atspoguļo vairs tikai “lietas uz papīra”.

Kā reiz izteicies Āhenes bijušais mērs Jirhens Lindens, “eiropeiskā kopdzīve” visā vācu-holandiešu-beļgu pierobežas reģionā laika gaitā esot radījusi tik daudz kopīgu iezīmju un novedusi pie tik ciešas vienotības, kāda citviet reti sastopama: “Dažs labs šajā sakarā runā pat par Eiropas vēsturisko DNS, kuras dzimtene ir Māsas–Reinas eiroreģions.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Nesaprotu,ko var vaimanāt par ES. Neviens jums neliedz slavenās latviskās vērtības, latviešu valodu. Arī prom nedzen- sēžiet savā miestā ,kopjiet savas tradīcijas, staigājiet kaut pastalās,atsakieties no telefona ,TV ,radio! Bet vislabāk vispār atteikties no elektrības ,arī no mašīnām . ASV dzīvo tādu dīvaiņu kopa ,neatceros kā viņus sauc. Un tā arī ES variet dzīvot pēc savām “dižajām” tradīcijām, neviens neliedz.

  2. pat PSRS laikos katrai tautai bija lauts identificeties ar citam tautam,un but ipasai.Kas tad ir izmainijies no PSRS laikiem.Varam tikai brivi braukat kur acis rada.Bet savu zemi esam zaudejusi iestajoties ES.Pec 50 gadiem diez vai seit dzirdesim latviesu valodu.

  3. Patīkams apraksts . Bet kas no tā mums? Dziļi integrētā … , laikam jau katrs integrāciju uztver ļoti individuāli . Esmu tur bijis un neredzu ,ka kaut jēl ko ,no tur redzētā ,varētu īstenot pie mums. Piemēram dzelžaina statistika. Latvijā pakalpojumu sfērā nodarbinātais gadā ikp skaitlim dod 34956 eiro pienesumu ,Vācijā – 75484 eiro ! Ko darīt mums,lai sasniegtu “dziļās integrācijas” turpat 2 reizes augstāko rezultātu, pie kam pakalpojumu sfērā ? Neesmu dzirdējis neviena politiķa ,deputāta ,komentētāja vai speciālista ieteikumu šajā problēmlokā …

  4. Iepriekšējie komentētāji ,laikam , tālāk par savu miestu nav bijuši, arī pasaules vēsturē zināšanas vājas.
    Šausmināšanās par” multikulturālismu”! Vai latviešiem ir savi burti,cipari, staigājam tautas tērpos un pastalās vai kaut kādā īpašā latviešu apģērbā? Klausāmies tikai tautasdziesmas un mūsu komponistu mūziku? Braucam ar latviešu mašīnām , pērkam latviešu televizorus?

  5. Kā norietošie liberāļi cenšas savus bēdīgos sasniegumus sareklamēt. Zupai pieliet ķīseli un pārkaisīt cepumus (turku kebabnīcas), kas par ēdienu sanāk!

  6. visu rakstu nelasu, bet skaidrs ir tas, ka valstu un savdabības iznīcināšana ir milzīgs regress.

Draugiem Facebook Twitter Google+