Āhenes ielās atšķirīga ir tikai pagātne, tagadne ir kopīga.
Āhenes ielās atšķirīga ir tikai pagātne, tagadne ir kopīga.
Foto – Toms Ancītis

Kā varētu izskatīties dziļi integrētā ES? Toms Ancītis ziņo no Āhenes 7

Māsas–Reinas eiroreģions jeb apvidus pie Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas robežu krustpunkta ir kā paraugmodelis, kāda varētu izskatīties dzīve dziļi integrētā Eiropas Savienībā. Vāciskais, holandiskais, beļģiskais – viss ir sajaucies kopā. Robežlīnijas pastāv vien kartēs. Problēmas trīs valstu institūcijas risina kopīgi. Un tajā pašā laikā – tieši pārāk ciešā kopdzīve dažkārt ir to cēlonis.

Reklāma
Reklāma

“Eiropeiskās DNS” mājvieta

Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Vālserbergs ir Nīderlandes augstākais kalns. Ne pārāk iespaidīgs, vien desmit metrus augstāks par Latvijas Gaiziņu, tomēr rets apskates objekts zemē, kurā puse teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Taču ne tikai augstuma dēļ tas ir tūristu iecienīts. Šis kalns īpašs ar to, ka tajā sastopas trīs valstu – Nīderlandes, Vācijas un Beļģijas – ģeogrāfiskās robežas.

Apmeklētāji Vālserbergā labprāt fotografējas pie savdabīga pieminekļa – bruģētā laukumiņā iebetonētiem trim veciem robežstabiem. Tie kalpo kā atgādinājums, ka gluži vienādie lauki un mājas, kas paveras skatam no kalna, tomēr visi nav vienādi, bet gan teritoriāli pieder trim atsevišķām valstīm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vācijas pusē, dažus kilometrus uz austrumiem, atrodas Āhene: pilsētreģions ar apmēram 550 tūkstošiem iedzīvotāju un Vācijas tālākais punkts rietumos. Ap 40 kilometru uz Ziemeļrietumiem – Nīderlandes pilsēta Māstrihta. Savukārt dienvidos: Austrumbeļģija ar daudzām mazām pilsētiņām un ciemiem.

Un vienlaikus šie dažādā augstuma un formas stabi vedina nodomāt: cik gan mākslots ir šāds dalījums. Robežlīnijas, robežzīmes – tie šķiet piederam pagātnes reliktiem. Reiz tiem acīmredzot bijusi arī praktiska nozīme, bet nu, vismaz šajā vietā un vienotā Eiropā, tie atspoguļo vairs tikai “lietas uz papīra”.

Kā reiz izteicies Āhenes bijušais mērs Jirhens Lindens, “eiropeiskā kopdzīve” visā vācu-holandiešu-beļgu pierobežas reģionā laika gaitā esot radījusi tik daudz kopīgu iezīmju un novedusi pie tik ciešas vienotības, kāda citviet reti sastopama: “Dažs labs šajā sakarā runā pat par Eiropas vēsturisko DNS, kuras dzimtene ir Māsas–Reinas eiroreģions.”