Mobilā versija
-1.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
27. februāris, 2017
Drukāt

Eiropiešiem jāsaskaņo bruņojuma iepirkumi

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas valstis varētu ietaupīt aptuveni trešdaļu naudas, kas tiek izdota ieroču un cita militārā aprīkojuma iepirkšanai, ja valdības izlemtu saskaņot ieguldījumus un izvēlētos mazāku skaitu bruņojuma piegādātāju, secināts konsultāciju firmas “McKinsey” analītiķu veiktajā pētījumā.

Eiropas bruņojuma tirgus ir saskaldīts

“Līdz pat 30 procentiem no ikgadējiem aizsardzības ieguldījumiem Eiropā varētu ietaupīt, veicot kopīgus iepirkumus,” teikts ziņojumā, kas tika prezentēts Minhenes drošības konferencē februāra vidū. 2014. gadā ES 27 valstis, kas ir arī Eiropas Aizsardzības aģentūras locekles (visas ES valstis, izņemot Dāniju), izdeva aptuveni 35 miljardus eiro aizsardzībai, tajā skaitā gan bruņojumam, gan zinātniskajai izpētei un tehnoloģijām, raksta izdevums “Politico”. Ja iepirkumi tiktu saskaņoti un samazināts piegādātāju skaits, varētu izbrīvēt aptuveni 11 miljardus eiro papildu ilgtermiņa ieguldījumiem aizsardzības jomā un, iespējams, vēl vairāk, ja ieguldījumi pieaugtu, kā tas bijis pēdējos gados. ES izdevumi aizsardzībai ir otrie lielākie pasaulē pēc ASV. Eiropā bruņojuma ražošanas firmas atrodas dažādās valstīs, bet tradicionāli katra valsts dod priekšroku bruņojuma ražotājiem pašmājās. Aptuveni 80 procenti iepirkumu aizsardzības jomā ES tiek veikti, izraugoties pašmāju ražotāju, kas ir radījis ļoti saskaldītu bruņojuma tirgu Eiropā. Vecā kontinenta armijās ir 17 dažādi kaujas tanku veidi, kamēr ASV tikai viens. ASV armijā ir tikai divu veidu haubices, bet Eiropā – 27 dažādas sistēmas. Eiropas valstu flotē ir 29 veidu iznīcinātāji un fregates, bet ASV tikai četru veidu. Eiropas armijās kopumā tiek izmantotas 178 dažādas ieroču sistēmas, bet ASV tikai 30, secinājuši firmas “McKinsey” analītiķi. Lielāks piegādātāju skaits Eiropā veicinājis arī augstākas ražošanas izmaksas nekā ASV. Pēc ekspertu aplēsēm, ja bruņojuma pasūtījums ir divreiz lielāks, tas dod iespēju samazināt ražošanas izmaksas par 20 procentiem un materiālu izmaksas par desmit procentiem.

Virzība uz lielāku sadarbību aizsardzības jomā Eiropā un aizsardzības izdevumu palielināšanu ir paātrinājusies, kopš ASV prezidents Donalds Tramps izteicies, ka ASV sabiedrotajiem nāksies maksāt taisnīgu daļu par aizsardzību. Aizvadītā gada beigās ES nāca klajā ar plašāko aizsardzības plānu pēdējos desmit gados. Tas paredz izveidot ieguldījumu fondu aizsardzības izdevumiem, atvēlot aptuveni piecus miljardus eiro gadā dalībvalstu valdībām militārā aprīkojuma iepirkšanai par zemāku cenu un vēl 500 miljonus eiro zinātniskajai un tehnoloģiskajai izpētei aizsardzības jomā.

Jārīkojas ar naudu gudrāk

Lai izvērstu ES valstu sadarbību aizsardzības jomā, paredzēts izveidot piecu miljardu eiro fondu no dalībvalstu iemaksām un atcelt noteikumus, kas liedza izmantot daļu no ES kopējā budžeta, kas ir aptuveni 150 miljardi eiro, pētniecības projektiem militārajā jomā. “Nav runa par Eiropas armijas veidošanu vai militāro izdevumu palielināšanu uz sociālās aprūpes rēķina,” apgalvoja EK viceprezidents Jirki Katainens, atzīstot, ka “apdraudējums ir pieaudzis un mums ir jārīkojas”. “Tas nebūs viegli, bet mums jārīkojas ar naudu gudrāk, plānojot kopējus izdevumus,” teica EK rūpniecības komisāre Elžbeta Bjenkovska, piebilstot, ka nauda tiks atvēlēta kopīgi apstiprinātiem projektiem, nevis iedalīta nekonkrētai izpētei.

Veidos fondu bruņojuma iepirkšanai

Eiropas Komisijas priekš­likums, kas ir daļa no plašāka ES aizsardzības savienības plāna, paredz izveidot jaunu fondu bruņojuma iepirkšanai un tehnoloģiskajiem pētījumiem aizsardzības jomā. EK priekšlikums paredz apvienot dalībvalstu iemaksas Eiropas aizsardzības fondā, no kura tiktu finansēts iepirkums tādam bruņojumam kā helikopteri, kara kuģi un bezpilota lidaparāti. Dalībvalstīm būtu arī iespēja aizņemties no fonda naudu aprīkojuma iegādei nacionālajām armijām, un to iemaksas fondā tiktu ņemtas vērā, nosakot budžeta izdevumus. Izrādot pretimnākšanu Francijai un Itālijai, kuru budžetā ir liels iztrūkums, valstu iemaksas daļa varētu tikt atskaitīta no budžeta iztrūkuma.

Plāns paredz atteikšanos no aizlieguma izmantot ES budžetu, kā arī Eiropas Investīciju bankas aizdevumu, lai apmaksātu pētījumus aizsardzības tehnoloģiju jomā, piemēram, bezpilota lidaparātu un kiberaizsardzības jautājumos, Eiropas aizsardzības pētījumu programmā. Eiropas Aizsardzības fonda mērķis ir ietaupīt no 25 līdz 100 miljardiem eiro gadā no bruņojuma sagādes izmaksām, atzīmē aģentūra “Reuters”. ES arī varētu atvēlēt 90 miljonus eiro no 2017. līdz 2019. gadam un līdz 3,5 miljardiem eiro no 2021. līdz 2027. gadam no ES kopējā budžeta aizsardzības pētījumu programmai. Eiropas aizsardzības pārvalde, kas ir ES Ārlietu dienesta atzars, šā gada oktobrī iedalīja 1,4 miljonus eiro pilotprojektam, kas ilgs līdz 2018. gadam.

Projekts paredz Portugāles vadītu pētījumu jaunu sensoru izveidē, kas palīdzēs noteikt ienaidnieka karavīru atrašanās vietu ēkās militārā konfliktā pilsētas vidē, kā arī Nīderlandes un Vācijas vadītu pētījumu bezpilota lidaparātu izmantošanā robežu pārraudzībā.

ES ārlietu pārstāve Federika Mogerīni izteikusies, ka runa nav par Eiropas armijas veidošanu vai konkurēšanu ar NATO, bet par iespējām, struktūrām un finanšu resursiem, kas nepieciešami, lai tiktu galā ar ārējiem konfliktiem un krīzēm, un aizsargātu ES ārējās robežas un tās pilsoņus. “Eiropai ir jārūpējas, lai izdevumi aizsardzības tehnoloģiju pētījumos, kas ir samazinājušies par trešdaļu kopš 2006. gada, ilgtermiņā nepadarītu ES atkarīgu no ASV modernā bruņojuma jomā,” teica Mogerīni.

Iepirkumi_6

Pievienot komentāru

Sinagoga Zviedrijā apmētāta ar degošiem priekšmetiemJauniešu grupa maskās sestdienas vakarā apmētāja ar degošiem priekšmetiem sinagogu Zviedrijas pilsētā Gēteborgā, ziņoja vietējie mediji.
Draugiem Facebook Twitter Google+