Mobilā versija
+2.7°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
1. novembris, 2016
Drukāt

Ritvars Eglājs: Eiropiešu nākotnes izredzes (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Migrantu teltis Parīzē

Nesen uzmanību piesaistīja “Breitbart” ziņu aģentūras vēsts par Vācijas dzimstību. Nolēmu aprēķināt vienkāršu demogrāfisku simulāciju vāciešu (un vispārinot – eiropiešu) nākotnes izredzēm. Nopietnai prognozei būtu jāzina pamattautas un sveštautiešu dalījuma dzimumvecumsastāvs (ne raupjāk kā pa piecu gadu vecumgrupām) un citi specifiskāki dati. Bet vienkāršoti var iztikt ar to, kas ir.

Kādi ir vācu statistiķu skaitļi? Summārais dzimstības koeficients 2015. gadā: 1,43 bērni pilsonēm un 1,96 ārzemniecēm. No 81,4 miljoniem iedzīvotāju pamatiedzīvotāji bijuši 64,3 miljoni jeb 79%. No 17,1 miljona imigrantu Vācijas pilsonība bijusi 9,3 miljoniem. Tā kā cilvēka demogrāfisko uzvedību kultūretniskā identitāte noteic daudz vairāk nekā uzņemšana pilsonībā, var pieņemt, ka sveštautiešu pilsoņu dzimstība ir tāda pati kā ārzemnieku. Tad pamatiedzīvotāju dzimstība bijusi 1,35 bērni. Pieņemot, ka 48,8% jaundzimušo ir meitenes, bruto ataudzes koeficients ir 0,954 sveštautiešiem un 0,659 pamatiedzīvotājiem. Tiesa, ne katrs jaundzimušais nodzīvo līdz savu bērnu radīšanas vecumam. Taču tādu nav daudz, vienkāršības labad un datu trūkuma dēļ šo var neievērot. Mātes caurmēra vecums bērna dzimšanas brīdī (paaudzes garums) bijis 31 gads.

Vācija ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā Eiropas valsts (neieskaitot Krieviju), un tās skaitļi līdzinās stāvoklim daudzviet Rietumeiropā. Tāpēc lietu var vispārināt līdz Eiropas valstij ar 1000 iedzīvotājiem un aplēst, kas būs pēc nieka divām paaudzēm – 2077. gadā, ja saglabāsies šābrīža dzimstība:

Laiks Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (72%) 200 (28%)

2. paaudze (2077.) 343 (64%) 191 (36%)

Pamattautas stāvoklis jūtami pasliktinājies — no 3,8:1 attiecības līdz 1,8:1, tomēr bezcerīgs nav. Galu galā latvieši šīgada sākumā bija 63,1% Latvijas iedzīvotāju (gan ar augšupejošu tendenci).

Dzirdu balsis: bet migrācija, kā ar miljonu migrantu gadā? Jā, pērn Vācijā ārzemnieku migrācijas saldo bija +1,16 miljoni jeb 1,8% no pamattautas. Vācijas pilsoņu migrācijas saldo bija -18 tūkstoši, 0,02% pilsoņu skaita, un vienkāršības labad to var atmest.

Pārejot uz tabulu, 1,8% no 790 ir 14 vienības gadā jeb 434 vienības vienas 31 gada paaudzes laikā. Iznākums ar 2015. gada līmeņa migrāciju ir tāds:

Laiks Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (45%) 634 (55%)

2. paaudze (2077.) 343 (25%) 1039 (75%)

Graujoši – jau nākamā paaudzē pēc nieka trīsdesmit gadiem sveštautiešu vairāk nekā pamattautas! Pēc divām paaudzēm pamattauta tādā mazākumā, kādā latvieši Rīgā nav bijuši pat vissmagākā pārkrievošanas brīdī. Jā, tāda imigrācija kā pērn Vācijā ilgtermiņā iznīcinās eiropiešu tautas. Lai gan kāds ilgtermiņš, ja nokļūšana mazākumā draud jau pēc trīsdesmit gadiem!

Vēl redzams, cik melīgi apgalvot, it kā vācieši (eiropieši) paši vainīgi – dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, pat ja pamattautas dzimstība būtu mazliet augstāka nekā migrantiem un tai piederīgo skaits paliktu 790 vienību līmenī, tik un tā migrācijas dēļ pamattauta pēc divām paaudzēm jau būtu pārmākta.

Atkal dzirdu balsis: nepārspīlē, šogad vairs nav tāda imigrantu iebrukuma, nebiedē cilvēkus! Labi, ņemam 2014. gadu, kad tāda migrantu iebrukuma vēl nebija. Ārzemnieku migrācijas saldo Vācijā: +577 tūkstoši jeb 0,9% pamattautas. Tabulā tas būtu 7 vienības gadā jeb 217 vienības paaudzes laikā. Lūk, iznākums ar tādu, it kā mērenu imigrāciju:

Laiks Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (56%) 417 (44%)

2. paaudze (2077.) 343 (36%) 615 (64%)

Tā pati skuju taka, tikai ilgākā, tomēr saredzamā laikā. Taču migrācija nav nenovēršama dabas nelaime. Gluži otrādi, salīdzinājumā ar citiem demogrāfiskiem procesiem to visai viegli groza politiski lēmumi. Būtu tikai griba. Recepte ir zināma un vienkārša:

* robežas slēgšana masu imigrācijai;

* pabalstu u. c. atkarības sabiedrības elementu atcelšana, kas gan mazinātu valsts pievilcību migrantu acīs, gan celtu pamattautas dzimstību (par citiem pozitīviem efektiem saimniecībā un dzīvesziņā šoreiz nerunājot);

* civilizēta repatriācija (grāmatas “Īstie labējie atgriežas” autors Daniels Fribergs piedāvā, kā tieši tas darāms: nesenu iebraucēju patvēruma tiesību pārskatīšana; neiecietība pret noziedzību; repatriācijas pabalsts; divpusēji līgumi, saistot ārvalstu palīdzību ar tautiešu uzņemšanu atpakaļ).

Sakāvnieciskumam nav pamata. Eiropiešu tautām ir laiks atmosties. Abās nozīmēs: ka jāmostas un ka ir pietiekami laika.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Uzrakstīts viss pareizi…,bet …bet…mēs taču ejam uz ESV un robežas jānovāc …ne tikai iekšējās,bet Dienvidu robežas vispār nav. Mēs taču veidojam Jaunu Tautu – Pado….ptu,Eiropietis!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+