Pasaulē
Eiropa

Eiropiešu pārtapšana par britiem sarežģīta 1

Foto-LETA/AFP

Eiropiešu pārtapšana par britiem sarežģīta

Jau kādu laiku tiek vētīts britu valdības piedāvājums par ES pilsoņu tiesībām pēc breksita. Britu premjere apgalvo, ka piedāvājums ir labs un taisnīgs, taču Brisele domā citādi.

Pašreizējais piedāvājums

Piecpadsmit lapaspušu garais apraksts ietver jaunu tiešsaistes sistēmu eiropiešiem, kas dotu iespēju pieteikties pastāvīgās uzturēšanās statusam, kāds jau tagad ir daudziem ārpus Eiropas esošo valstu pilsoņiem, kuri nodzīvojuši Apvienotajā Karalistē piecus gadus. Plānots, ka eiropiešiem tiks izsniegta identitātes karte, kas tiks reģistrēta Iekšlietu ministrijas (“Home Office”) īpašajā datubāzē. Vēl gan nav izlemts, vai tiks izsniegta karte vai arī tas būs tikai ieraksts datubāzē. Diemžēl tiem 150 000 eiropiešu, kuri ir pieteikušies pastāvīgā rezidenta kartei pēc referenduma, aizpildot 85 lapaspušu garo anketu, nāksies pieteikties atkal, un arī tiem, kuri jau ir saņēmuši pastāvīgā rezidenta karti, arī būs jāpiesakās atkal, taču tiek solīts, ka process būs daudz vienkāršāks.

Tie, kuriem pastāvīgā rezidenta statusa iegūšanai papildus tika pieprasīts uzrādīt privāto veselības apdrošināšanas polisi, to vairs nevajadzēs darīt. Šeit jāatzīmē, ka tieši prasība uzrādīt veselības apdrošināšanas polisi par pēdējiem pieciem gadiem bija šķērslis daudziem eiropiešiem iegūt pastāvīgā rezidenta karti. Šī prasība attiecās uz tiem, kam nebija pastāvīga darba, – māmiņām, kuras pieskata bērnus, mājsaimniecēm, studentiem.


Vai varēs atļauties sievu un iet vēlēt

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības uz eiropiešiem attieksies tieši tā pati prasība, kas šobrīd attiecas uz britiem: ja brita dzīvesbiedrs ir ārzemnieks no valstīm, kas neietilpst ES vai EEZ, tad britam ir jāpelna vismaz 18 600 mārciņu (21 000 EUR) gadā, lai varētu dzīvesbiedru aicināt dzīvot pie sevis.

Ne tikai eiropieši, bet ļoti daudzi briti saņem minimālo algu, kas šobrīd ir 7,50 mārciņas (8,50 EUR) stundā, tādējādi var pieņemt, ka minimālās algas saņēmējs gadā nopelna ap 15 000 mārciņu. Darba devēji apzināti izmanto lēto darbaspēku, zinot, ka mazo algu saņēmēji kvalificējas dažādām atlaidēm un pabalstiem, tādēļ galu galā saņemt minimālo algu daudziem ir pat izdevīgi.

Pēc referenduma eiropiešiem vairs nebūs ļauts piedalīties pašvaldību vēlēšanās, taču pastāvīgā iedzīvotāja statuss dos tiesības eiropiešiem dzīvot AK un pieteikties britu pilsonībai. Tiks garantētas arī tiesības saņemt britu pensiju, dzīvojot ārzemēs, tiesības saņemt pabalstus, piemēram, pabalstus bērniem, kas dzīvo citās ES valstīs. Taču vairākas citas jomas, piemēram, veselības aprūpe, profesionālās kvalifikācijas un pašnodarbināto tiesības netiek garantētas, bet ir atliktas vēlākam laikam apspriešanai ES un AK sarunās.

Būs divu gadu pārejas laiks

Britu Iekšlietu ministrija ir paziņojusi, ka vēlas izvairīties no pēkšņām pārmaiņām nosacījumos tūlīt pēc breksita, tādēļ tiks garantēts divu gadu pārejas laiks, lai pastāvīgā rezidenta statusam pieteiktos tie ES pilsoņi, kuri to vēlētos.

Vēl nav zināms, kad tieši tiks noteikts šis “cut­off” datums, taču līdz tam ES pilsoņu pieteikšanās būs brīvprātīga, bet pēc šī datuma pieteikšanās būs obligāta. Tiem, kuri nebūs pieteikušies šajā divu gadu periodā, vairs nebūs atļauts uzturēties AK.

Labā ziņa ir tāda, ka pieteikšanās process tiks padarīts daudz vieglāks, nevajadzēs pašiem sagādāt pierādījumus par to, kādi bijuši ienākumi pēdējos gados, bet gan tiks izmantota HMRC – britu nodokļu inspekcijas – datubāze.

Tiek apgalvots, ka tiem, kuri ieradīsies pirms noteiktā “cutoff” datuma, tiks atļauts nodzīvot šos pastāvīgā rezidenta statusam nepieciešamos piecus gadus, taču uz tiem, kuri ieradīsies pēc “cutoff” datuma, jau attieksies jaunie imigrācijas noteikumi.

Apspriesti tiek daudzi un dažādi varianti, un šie priekšlikumi drīz tiks publiskoti. “Cutoff” datums noteikti nebūs pirms 2017. gada marta, taču ne vēlāk kā 2019. gada martā, kad paredzēta AK izstāšanās.

Mediji vēsta, ka ID kartes saņemšanai nāksies nodot pirkstu nospiedumus, un šis dokuments kļūs nederīgs, ja cilvēks atstās valsti uz periodu, ilgāku par diviem gadiem.

Vai ģimenes tiks šķirtas?

“Ģimenes netiks šķirtas. Tiem ģimenes locekļiem, kuri pievienosies ES pilsonim, kurš kvalificējas palikšanai AK pirms izstāšanās no ES, būs tiesības pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam pēc pieciem AK nodzīvotiem gadiem,” apgalvo premjerministre Terēza Meja.

Šeit gan jāpiebilst, ka visu laiku ir bijusi spēkā interesanta nianse – britu laulātie draugi no ārzemēm britu pilsonībai var pieteikties pēc trim valstī nodzīvotiem gadiem, taču tas neattiecas uz dzīvesbiedriem no ES uz EEZ. Eiropiešiem, kuri precējušies ar britiem, valstī jānodzīvo pieci gadi, un tikai tad var pieteikties pilsonībai.

BBC publicētie jaunākie oficiālie dati rāda, ka lielākā eiropiešu diaspora ir poļi, nākamie ir īri, tad rumāņi. Devītie ar 97 000 ir latvieši, par mums mazāk ir slovāku, ungāru, holandiešu, bulgāru, grieķu, čehu un zviedru. Tiesa, šie ir 2015. gada sākuma dati.

Daudz neapmierināto

Ar britu valdības piedāvājumu nav apmierināta ne Brisele, ne daudzi no AK dzīvojošiem eiropiešiem, pat liela daļa britu parlamentāriešu vēlas pārmaiņas. Eiropas Parlamenta breksita koordinācijas grupas vadītājs Gijs Ferhofstads kopā ar citām sarunās iesaistītajām amatpersonām atklātajā vēstulē raksta: “Šķiet, ka Lielbritānija vēlas kļūt par jauno birokrātijas čempioni. Katram ģimenes loceklim – arī bērniem – būs jāiesniedz atsevišķs pieteikums, lai iegūtu pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ja līdz tā dēvētā labvēlības perioda beigām cilvēks nebūs valstī nodzīvojis noteiktos piecus gadus, viņam būs jāiesniedz divi pieteikumi: viens par uzturēšanās atļaujas saņemšanu un otrs par pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu. Turklāt vienāda attieksme pret šo pieteikumu iesniedzējiem nav garantēta.”

Taču britu valdības ministrs Damians Grīns vēstulē teiktajam nepiekrīt, aicinot “izlasīt mūsu [britu valdības] piedāvājumu”, kur teikts, ka AK dzīvojošo ES pilsoņu pamattiesības tiks saglabātas.

Intervijā “BBC Radio 4” Gijs Ferhofstads savukārt atgādināja, ka eiropiešiem vajag saglabāt viņu pašreizējās tiesības, nevis britu valdībai “izgudrot jaunu statusu”: “Tas rada jauna veida otrās šķiras pilsonību ES pilsoņiem Apvienotajā Karalistē.”

LA.lv