×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.6°C
Līksma, Bārbala
Trešdiena, 25. aprīlis, 2018
27. marts, 2018
Drukāt

LB diskusija Talsos: Eiropu nepanāksim, ja neražosim gudrāk (10)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

"Pozitīvie piemēri nereti radušies "garāžā", bet vēlme un ambīcijas virzījušas tos iekarot globālo tirgu. Jāiet un jāiekaro pasaule!" diskusijā norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns (no kreisās). Viņam piekrīt valdes loceklis Harijs Ozols un Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

Nedrīkst sēdēt rokas klēpī salikušiem un gaidīt, ka labklājība tiks pasniegta uz paplātes kā smalka restorāna ēdiens. Ja vēlamies sasniegt Eiropas attīstītāko valstu līmeni, jāuzņemas iniciatīva un jāģenerē inovatīvas idejas. Jārada uzņēmējdarbība, kas vērsta uz ārējo, ne iekšējo tirgu. Jāizglītojas, nevis tikai jāiebāž augstskolas diploms kabatā. Šādas atziņas izriet no trešās “Latvijas Avīzes” un Latvijas Bankas (LB) rīkotās diskusijas Latvijas reģionos par to, kā mūsu pašu zemē celt labklājības līmeni. Šoreiz Talsos.

 

Roboti pret cilvēkiem

Uz diskusijā “Cik gados sasniegsim pārtikušo valstu līmeni – 10, 20, 50..?” izvirzīto jautājumu Latvijas Bankas atbilde ir “nekad!” – ar atrunu “ja nekas netiks mainīts”. “Automātiska lifta, kas mūs ievedīs labklājībā, nav un nevar būt. Tieši uzņēmējdarbība ir tā, kas to var izdarīt. Radot jaunas darba vietas, maksājot algas un nodokļus,” norādīja LB padomes loceklis Edvards Kušners.

Jau šobrīd roboti un mākslīgais intelekts spēj darīt dzīva cilvēka darbu, taču nākotnē tas tikai pieaugs. “Šī tendence būtiski maina cilvēka lomu ekonomikā. Robotizācija pārņem arvien jaunas nozares. Mūsdienu rūpnīcas strādnieks vairs nav vienkāršs darbinieks, bet gan augsti specializēts inženieris, kurš orientējas informācijas tehnoloģiju nozarē. Fermās vairs nav nepieciešams liels darbaspēks, jo iekārtas arvien vairāk tiek automatizētas. Piemēram, robotizēti traktori, kas spēj lauku apstrādāt paši. Tas ir liels izaicinājums ikvienam no mums.

“Prognozes liecina, ka vērā ņemama daļa esošo darba vietu tuvāko divdesmit gadu laikā tiks aizstāta ar iekārtām. Eiropā tie varētu būt aptuveni 50%. Kas to ietekmē? Divas būtiskas lietas – darbaspēka novecošanās un klimata pārmaiņas. Tā ir pasaules tendence. Mēs dzīvojam ārkārtīgi dinamiskā pārmaiņu laikā. Lai gan uzņēmēji ir tie, kas spēj celt labklājības līmeni un radīt pievienoto vērtību, ir vairāki faktori, kas traucē biznesam,” skaidroja E. Kušners.

 

Skolu optimizācija ir nepieciešama

Uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka visakūtāk Latvijā trūkst darbaroku un arī pieprasījums ir nepietiekams. Tomēr, pat atrisinot darbaspēka trūkumu un eksportējot vairāk, Eiropas turīgo valstu pārticību nesasniegsim, ja nesāksim ražot gudrāk. “Pirmkārt, pieprasījumu nedrīkst koncentrēt tikai uz vietējo tirgu. Ja vēlamies panākumus, jābūt pietiekami agresīviem un jāiet pasaulē,” uzsvēra LB padomes loceklis, norādot, ka Latvijā netrūkst labu piemēru, kas liecina, ka to ir iespējams izdarīt. “Otrkārt, jāveicina produktivitāte. Tā neaugs, ja tikai strādāsim daudz vairāk. Tas radīs vien lielāku nogurumu. Jārīkojas atjautīgi – jāspēj paveikt sarežģītāku un vērtīgāku darbu.”

Vērtīgas preces netiek ražotas tādēļ, ka Latvijā trūkst izcili talantīgu cilvēku. Trūkst zināšanu un spēju patērētājiem piedāvāt kvalitatīvus, inovatīvus produktus. Tas rezultējas ar to, ka Latvijas uzņēmumi ražo produkciju ar pārāk mazu pievienoto vērtību, tādēļ izglītības reformas ir akūti nepieciešamas. Skolu un augstskolu skaits ir jāsamazina, ļaujot strādāt tikai talantīgākajiem pedagogiem, kas attiecīgi par to saņemtu cienījamu atalgojumu. Skumji, ka vidusskolas absolventu sekmes arvien pasliktinās. “Latvija izglītībai atvēl vislielāko budžeta daļu Eiropā! Izglītības līmenis ir zems, skolotāju algas mazas. Skolu optimizācija ir nepieciešama,” pārliecināti teica E. Kušners.

 

Talsos vidusskolu skaitu nesamazinās

Šis arguments, protams, auditorijas locekļu vidū izraisīja šūmēšanos. Kāds vidusskolēns no Talsiem uzdeva jautājumu: “Vai visas trīs Talsu vidusskolas būtu jāapvieno un jāizveido viena skola, lai uzlabotu izglītību?” “Ja skolēnu skaits šajās izglītības iestādēs nav optimāls, domāju, ka optimizācijas gaitā ieguvēji būtu gan paši audzēkņi, gan pedagogi. Arī satura reformas, ko ieviesusi Izglītības ministrija, manuprāt, ir izcili veiksmīgs sākums jaunam veidam, kā jaunā paaudze būtu jāapmāca. Veicinot radošumu, necenzējot jauniešu domas, var radīt lielas lietas. Ne tikai mehāniskās sekmes ir svarīgas, cilvēkam ir jābūt brīvi domājošam, radošam indivīdam, kas spēj radīt jaunas idejas,” viedokli pauda E. Kušners.

Savukārt Talsu novada domes priekšsēdētājs Edgars Zelderis bija krietni atturīgāks un norādīja, ka kopumā par skolu optimizāciju tiek runāts, bet šīs skolas tuvākajā laikā noteikti netiks slēgtas. Visas trīs Talsu vidusskolas darbojoties labi, tādēļ šādu soli plānot esot pāragri. Talsu novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka nedrīkst sastrēbt karstu un pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Jādomā, kas notiks ar skolu ēkām pēc to slēgšanas, skolotājiem, kuri zaudēs darbu. Jārisina arī mobilizācijas jautājums, kas skars tos skolēnus, kuriem nu būs jāveic tāls ceļš līdz jaunajai mācību iestādei.

Savukārt E. Kušners uzsvēra, ka mērķis nav izmest kādu uz ielas, bet labākajiem skolotājiem dot iespēju, tādējādi ceļot kvalitātes līmeni. Arī Latvijā labāko augstskolu vieta globālajā reitingā ir ļoti zema. “Tā ir resursu izšķiešana. Labklājība ir pašu cilvēku galvā. Nav jādzīvo nabadzībā. Jāsaņemas, jāatmet bailes un jāmācās, jāpārkvalificējas. Mūžizglītība ir nepieciešama, un jāatmet stereotipi, jo arī 50, 60 un 70 gados cilvēks var mācīties un apgūt jaunas lietas,” viņš piebilda.

 

Jāpārstāj “viedokļoties” un jāsāk darīt

Diskutējot par Eiropas attīstīto valstu līmeņa sasniegšanu, radās jautājums, vai maz tas ir nepieciešams? “Mēs dzīvojam starp pasaules visbagātākajām valstīm, tādēļ likumsakarīga ir vēlme tās pārspēt. Tā ir cilvēka daba – ja kaimiņam iet labāk, rodas vēlme būt vienā līmenī vai pārspēt viņu. Šī sajūta rada iekšēju jundu, un gribas sevi pilnveidot. Tas vērtējams pozitīvi, ja neizpaužas kā aizmukšana uz citu valsti, lai strādātu tur,” norādīja E. Kušners.

Sarunas laikā tika secināts, ka nav jēgas konkurēt ar citām valstīm, piedāvājot zemas kvalitātes un lētas preces. Nepieciešams izglītoties, tādējādi “kaimiņus” pārspējot ar radošu pieeju. “Braucam uz reģioniem ne tādēļ, lai mācītu uzņēmējus, kā pareizi dzīvot. Runājam, lai uzzinātu patieso situāciju provincē, jo, Rīgā “sēžot”, to izprast ir grūti,” sacīja LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns. “Mēs priecājamies par uzņēmīgiem cilvēkiem, kas spēj nodrošināt darbu ne tikai sev, bet arī citiem. Bankām ir pietiekami daudz naudas, lai to aizdotu labu mērķu īstenošanai. Taču nav pietiekami daudz uzņēmēju, kuri vēlas realizēt kārtīgi pārdomātas idejas. Ja šādu uzņēmīgu cilvēku skaits palielināsies, tikai tad varēsim domāt par konkurenci.”

Lielu spiedienu uz uzņēmējiem rada algu jautājums, tādēļ jāmēģina saražoto produkciju pārdot dārgāk, kas ļaus palielināt atalgojumu. “LA” uzdeva jautājumu arī talseniekiem, lai noskaidrotu viņu attieksmi par to, cik gados izdosies panākt Eiropu. Lielākā daļa norādīja, ka to izdosies izdarīt 30 gadu laikā. Astoņi bija pavisam skeptiski – Eiropu nekad nepanāksim, bet Talsu novada domes priekšsēdētājs E. Zelderis optimistiski sacīja, ka tas izdosies tuvāko desmit gadu laikā. “Pēc dabas esmu optimists un ideālists, bet ne naivs. Uzskatu, ka mūsu lielākā problēma ir tā, ka pārāk daudz “viedokļojamies”,” sacīja E. Zelderis. Skaidrojot – lai sasniegtu mērķus, ir jārīkojas un jāstrādā, nevis tukši jārunā vai nepārtraukti jāpauž savs viedoklis.

 

No garāžas līdz pasaules līmenim

“Varbūt tieši bankas varētu būt tās, kas sniedz palīdzīgu roku jaunajiem uzņēmējiem, kas vēlas uzsākt biznesu,” LB pārstāvjiem jautāja Talsu galvenās bibliotēkas vadītāja Vija Nagle. “Vēlos salīdzināt šo ar padomu jaunajai ģimenei. Ja jūs nevarat izdomāt, vai bērnu taisīt vai ne, banka jums to neuztaisīs,” ar joku sniedza atbildi E. Kušners, turpinot – valdībai nav pienākums norādīt ar pirkstu, kas darāms, valsts institūcijas var palīdzēt pēc tam. Visas ģeniālās idejas nāk no pašiem cilvēkiem. Kā, piemēram, Stīvam Džobsam neviens neteica, ka jāsāk ražot “iPhone”. “Inovatīvi produkti ir talantīgu smadzeņu rezultāts,” uzsvēra Kušners.

Savukārt M. Bitāns norādīja, ka viena no lielākajām problēmām ir tā, ka bieži vien mazie uzņēmēji nemaz nevēlas kļūt lieli. Neskatīšanās plašāk skaidrojama ar ambīciju trūkumu. Ir jāaudzē savs bizness, jāskatās pāri Latvijas un pat Eiropas robežām. “Skatoties uz pozitīvajiem piemēriem, var teikt, ka nereti tie radušies “garāžā”, bet ambīcijas virzījušas tos iekarot globālo tirgu. Jāiet un jāiekaro pasaule!”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. par bankām vajag vairāk domāt, nevis par dzīves jēgu:)

  2. Beidzot pēc kādiem n-tajiem gadem kād kung sāk saprest ko vajeg daārt un iesāk pareiz cēļ skriet parunātes pie tauts. Tas i lāb, ka pe talsnekem, tie i īst več! Īst vīr un siev dzīve talses!

  3. Tukša runāšana. Mūs ES uzņēma, lai mēs nekad nesasniegtu attīstīto valstu līmeni.

  4. EZ ļoti ļoti ātri tapis līdzīgs Visvaldim – pašpārliecināts (kvadrātā, vai pat kubā) ..

    Lecīgu un citus necienošu sprukstiņu redzēt kā pašvaldības vadītāju ir skumīgi. Līdzās izglītotiem un nopietniem cilvēkiem tādos pasākumos kā šis jo sevišķi – skumīgi.

  5. “… Pozitīvie piemēri nereti radušies “garāžā”…”
    —————-
    “Pozitīvie” piemēri ir radušies zoodārzā… :-))

  6. Kušneram ar savu naudu vispirms jātiek galā

  7. Par kādu Eiropas panākšanu iet runa? Tad jau jāsaka, lai viņi gadus 50 uzgaida. Citādi nekā! Diemžēl arī vecā Eiropa attīstās un kad mums būs viņu tagadējais līmenis Eiropa jau būs pavisam savādāka. Tāpēc nav ko muldēt – Eiropas līmenis mums nebūs nekad!

    • Tāds mazs piemēriņš LV ja samaksāšu 165 naudiņas celtniekam,viņš uz rokas saņems 93 naudiņas!
      UK viņš aņem 132 uz rokas samaksājis nodokļus. Bet UK “valsts”maizē ir 7.5 % no iedzīvotājiem,bet LV veseli 16% ,nerēķinot tos “biznesmeņus”,kas barojas un “smērē’tikai no valsts pasūtījumiem.
      Padomju sociālistiskā ekonomika nevar panākt brīvāku ekonomiku,jo valsts ekonomika vienmēr ir korumpēta.

  8. Uzskatu, ka mūsu lielākā problēma ir tā, ka pārāk daudz “viedokļojamies”,” sacīja E. Zelderis. Skaidrojot – lai sasniegtu mērķus, ir jārīkojas un jāstrādā, nevis tukši jārunā vai nepārtraukti jāpauž savs viedoklis.
    ———–
    Tikai jautājumā par skolām šis kā reiz viedokļojas un velk laiku garumā. Domā par pāris pensionāriem, nevis bērnu nākotni.

Draugiem Facebook Twitter Google+