Pasaulē
Eiropa

Eiropu – “pa televizoru” 0

Foto: EPA/Scanpix/LETA

“Eirobarometra” aptauja gadu pirms EP vēlēšanām uzrāda vislielāko atbalstu ES un prognozē vismazāko līdzdalību vēlēšanās.

Negatīvu scenāriju īstenošanās ir saliedējusi Eiropu. Migrantu uzplūdi, terorisms un breksits licis novērtēt Eiropas Savienību. Nekad tik lielu labumu no Eiropas Savienības tās pilsoņi nav saskatījuši kā šobrīd – 67% aptaujāto iedzīvotāju, Latvijā 70% (Igaunijā 86% un Lietuvā 90%) – liecina trešdien publicētā “Eirobarometra” aptauja. Tas ir augstākais rādītājs kopš 1983. gada.

Nākamās EP vēlēšanas notiks 2019. gadā no 23. līdz 26. maijam, kurās deputātu kandidāti cīnīsies par 705 vietām EP hemicikla zālē Briselē un Strasbūrā. Taču tikai puse pilsoņu ir ieinteresēta vēlēšanās (Latvijā 32%), tāpēc vēlētāju aktivitāte gaidāma viszemākā – ja vien Eiropas Parlamenta pirmsvēlēšanu kampaņas rīkotāji nepratīs uzrunāt vēlētājus vai arī negadīsies kāda politiska kataklizma, kas eiropiešus piecels no dīvāniem.

Atšifrējot paļāvību Eiropas demokrātijai, redzams, ka divu šobrīd vadošo partiju grupu – Eiropas Tautas partiju un Sociālistisko partiju – pozīcijas ir apdraudētas, vairāk gan otro. Uzticība ES augusi, pateicoties tām eiroskeptiskajām un populistiskajām kustībām, kas nacionālo parlamentu vēlēšanās ieguvušas lielāku vēlētāju uzticību nekā iepriekš. Visvairāk jāaizdomājas par vairākuma spriedumu, ka ES virzās nepareizā virzienā. Tā uzskata 42% Eiropā un 27% Latvijā, savukārt līdzšinējo virzību atbalsta tikai 32% ES un 37% Latvijā. Draudīgs zvans ne tikai EP vēlēšanām, bet arī Saeimas vēlēšanām ir cerība uz jaunām partijām. “Mums ir vajadzīgas reālas pārmaiņas, un jaunās partijas un kustības var tādas panākt,” tā uzskata vairākums aptaujāto – 56% Eiropā un 68% Latvijā. Vēlētāju vairākums vēl joprojām paļaujas uz “jātnieku baltā zirgā”, kas spēs atnest jaunus risinājumus.

Vēlētāji atbalsta lielāku caurspīdīgumu līderu izvēlē, kā tas bija iepriekšējās vēlēšanās, kad katra partiju grupa kampaņā gāja ar savu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja kandidātu. Taču šādu “Spitzenkandidat” procesu par pamatotu 70% vēlētāju uzskata vienīgi tad, ja to papildina reālas debates par Eiropai aktuāliem jautājumiem un ES nākotni.

Tomēr šos labumus eiropieši, īpaši latvieši, grib sagaidīt “pa televizoru”, pašiem nepiedaloties ne pirmsvēlēšanu diskusijās, ne vēlēšanās.

Jau iepriekšējas EP vēlēšanās 2014. gada maijā piedalījās rekordzems (30,24%) Latvijas pilsoņu skaits (ES vidēji 42,6%), nākamajās rezultāts varētu būt līdzīgs, ja ne vēl zemāks. Jau tad Latvija “iekrita”, jo EP vēlēšanas vairs nenotika reizē ar pašvaldību vēlēšanām. Nākamgad šādu vēlētāju iesaistīšanas taktiku – rīkot EP vēlēšanas kopā ar citām – var izmantot vienīgi Beļģija, Spānija un Lietuva, kur notiek pašvaldību, nacionālās vai prezidenta vēlēšanas.

Aktivitāte būs atkarīga no tā, cik priekšvēlēšanu kampaņa spēs uzrunāt vēlētājus par tiem jautājumiem, kas viņus patiesi uztrauc. Vairāk nekā citur Eiropā, kur visaktuālākie jautājumi ir terorisms un migrācija, Latvijā vēlētāji gaida atbildes uz jautājumiem par ekonomisko izaugsmi un darba vietām, īpaši jauniešiem, kā arī par sociālo aizsardzību.

Bet pašlaik – gadu pirms vēlēšanām – vien 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs.

No tiem, kas gatavi balsot, 54% norādījuši, ka tas ir pilsoņu pienākums (47% vidēji ES). 38% aptaujāto Latvijā uzskata, ka, balsojot EP vēlēšanās, var panākt izmaiņas, savukārt 31% uzskata, ka vēlēšanās jābalso, jo viņi jūtas kā ES pilsoņi. 27% Latvijas respondentu atsaucas uz rutīnu – viņi vienmēr piedalotos vēlēšanās, bet 23% balsojot izrāda atbalstu ES.

66% respondentu Latvijā norādījuši, ka 2019. gadā gaidāmajās EP vēlēšanās nav ieinteresēti. 42% Latvijas respondentu norādījuši, ka, visticamāk, vēlēšanās neplāno piedalīties, tikmēr 41% vēlēšanās, visticamāk, varētu balsot.

Pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma “Eirobarometra” pētījumu visās 28 ES dalībvalstīs no 2018. gada 11. līdz 22. aprīlim veica kompānija “Kantar Public”. Pētījumā piedalījās 27 601 ES iedzīvotājs, to skaitā 1012 respondenti no Latvijas. Pētījumā tika izmantotas tiešās intervjas.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv