Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. jūnijs, 2013
Drukāt

Eiroskeptiķis: Pēdējā iespēja juridiski apturēt eiro ieviešanu ir vēršanās ST

LETALETA

Pēdējā iespēja, kā juridiski apturēt eiro ieviešanu, ir vēršanās Satversmes tiesā (ST), aģentūrai LETA norādīja biedrības “Antiglobālisti” priekšsēdētājs Andris Orols.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien oficiāli pauda atbalstu eiro ieviešanai Latvijā. EK savā slēdzienā secina, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai un iesaka Latvijas nacionālo valūtu latu no 2014.gada 1.janvāra nomainīt pret eiro.

Orols sacīja, ka biedrība gatavo iesniegumu ST tuvākajā laikā, iespējams, pat šonedēļ to iesniegs, apstrīdot valdības lēmumus saistībā ar eiro ieviešanu. “ST ir tiesīga apturēt pilnīgi visus procesus, kamēr notiek tiesvedība,” izteicās Orols, izsakoties, ka gadījumā, ja pieteikumu pieņems un ierosinās lietu, viss “Latvijas liktenis attiecībā uz naudas lietām būs ST tiesnešu rokās”.

Tāpat biedrība ir apņēmusies rīkot mītiņu, kurā protestēs pret šādu valdības patvaļu, jo tādi jautājumi ir jālemj tautai kopā, nevis ignorējot tautas vairākuma vēlmi.

Savukārt biedrības “Par latu, pret eiro” pārstāvis Jānis Sils komentēja, ka šāds EK un ECB slēdziens, protams, nav nekāds pārsteigums, bet biedrība rīkosies pēc iecerētā plāna, tā ir uzsākusi parakstu vākšanu, lai sarīkotu tautas nobalsošanu lata saglabāšanai, un turpinās tiesvedības, secinot, ka “valdībai ir viena dienas kārtība, bet tautai cita”.

Neatkarīgi no termiņiem eiro ieviešanai biedrība savas aktivitātes turpinās, pat arī, ja referendumu varēs rīkot tikai pēc oficiālas ieviešanas. “Ja tauta būs nobalsojusi, ka Latvijas nacionālajai valūtai ir jābūt latam, tad tā būs lats,” izteicās Sils. Viņš piebilda, ka būtu jādomā par to, ko Latvijai ir nodarījusi valdības nekritiskā attieksme par eiro ieviešanu, neizvērtējot riskus un neuzklausot tautas viedokli.

EK norādījusi, ka Latvija veikusi nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas nepieciešamas eiro ieviešanai. EK secina, ka Latvija ir izpildījusi kritēriju par cenu stabilitāti.

Vidējais inflācijas līmenis Latvijā gada laikā līdz 2013.gada aprīlim bija 1,3%, kas ir krietni zemāks par kritērijos noteikto 2,7% līmeni. EK prognozē, ka šogad kopumā inflācijas līmenis saglabāsies 1,4% apmērā, bet nākamajā gadā var pieaugt līdz 2,1%, ko galvenokārt izraisīs vietējā pieprasījuma pieaugums un elektrības tirgus liberalizācija.

EK secina, ka Latvija izpildījusi kritērijus attiecībā uz nacionālā budžeta deficītu un valsts parāda apmēru.

Budžeta deficīts 2012.gadā samazināts līdz 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2013.gadā budžeta deficīts sagaidāms 1,2% apmērā no IKP, kas ir zemāks par noteikto kritēriju līdz 3% no IKP. 2014.gada Latvijas budžeta deficītu EK prognozē 0,9% apmērā, ja pašreizējais politikas kurss netiks mainīts.

Valsts parāda apmērs 2012.gadā samazināts līdz 40,7% no IKP, bet līdz 2014.gada beigām tas sagaidāms 40,1% apmērā, kas iekļaujas EK noteiktajā valsts parāda ierobežojumā līdz 60% no IKP.

EK secina, ka Latvija izpildījusi kritērijus par valūtas kursa stabilitāti.

Latvijas lats kopš 2005.gada 2.maija ir piesaistīts valūtas maiņas mehānismam (ERM II). Pēdējos divos gados lata kurss nav novirzījies no fiksētās likmes vairāk par 1%, kas atbilst saistībām.

Komisija secina, ka Latvija atbilst kritērijam par ilgtermiņa procentu likmēm, kas 2013.gada aprīlī bija 3,8%. Eirozonas valstīm noteiktais ilgtermiņa procentlikmju līmenis ir 5,5%.

EK ziņojumā par Latviju izvērtēti arī vairāki papildu faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība, kā arī nacionālā darba, produktu un finanšu tirgus integrācija Eiropā.

“Latvijas ekonomika ir labi integrēta ES ekonomikā, pateicoties tirdzniecībai un tiešajām ārvalstu investīcijām. Savukārt darba tirgus demonstrē augstas pakāpes mobilitāti ES tirgus robežās un vērā ņemamu elastību, tomēr bezdarba līmenis saglabājas augsts,” teikts EK ziņojumā.

“Vērtējot pēc atlasītiem biznesa vides rādītājiem, Latvija atbilst vidējam eirozonas dalībvalstu līmenim. Vietējais finanšu sektors ir ievērojami integrēts ES finanšu sistēmā, galvenokārt pateicoties lielajam ārvalstu īpašnieku īpatsvaram banku sistēmā. Starptautiskās finanšu palīdzības programmas kontekstā ievērojami uzlabota finanšu uzraudzība,” teikts ziņojumā.

EK arī norāda uz nerezidentu depozītu salīdzinoši lielo īpatsvaru Latvijas banku sektorā.

“Latvijai ir ilggadīgas tradīcijas un vairākas konkurētspējas priekšrocības nerezidentu banku klientu, galvenokārt korporāciju no NVS valstīm apkalpošanā. Nerezidentu banku biznesa uzraudzība rada papildu izaicinājumus, kas saistīti ar pārrobežu darījumu būtību,” teikts ziņojumā.

Vienlaikus EK norāda, ka Latvijas finanšu tirgus regulatori ieviesuši daudz pasākumu šo biznesa aktivitāšu risku mazināšanai, kas nosaka, ka bankām ar lielu nerezidentu depozītu apjomu ir jāuztur augsts likvīdo aktīvu līmenis un stingrāk jāuzrauga kapitāla līmeņi.

“Ņemot vērā novērtējumu par likumdošanas saskaņošanu, atbilstību konverģences kritērijiem un papildu faktoru izvērtējumu [..], komisija uzskata, ka Latvija izpilda visus nosacījumus eiro ieviešanai,” teikts ziņojumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+