Mobilā versija
+2.9°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
9. novembris, 2017
Drukāt

Eirozonā šogad sola straujāko izaugsmi desmit gados

Foto-LETAFoto-LETA

Valdis Dombrovskis.

Eirozonā šis gads noslēgsies ar desmitgades straujāko ekonomikas izaugsmi – reālais IKP pieaugums tiek prognozēts 2,2% apmērā. Tas ir ievērojami vairāk, nekā tika sagaidīts pavasarī – 1,7%, informē Eiropas komisija. Arī Eiropas Savienības ekonomika kopumā šogad pārspēs prognozes ar stabilu izaugsmi 2,3% apmērā, pretstatā pavasarī prognozētajiem 1,9%.

Šodien publiskotā Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognoze vēsta, ka 2018.gadā gan eirozonā, gan ES kopumā turpināsies ekonomikas izaugsme, proti, 2,1% apmērā, savukārt 2019.gadā tā būs 1,9%. Vēl pavasara ekonomikas prognozē par 2018. gadu šie rādītāji bija 1,8% eirozonā un 1,9 % ES kopumā.

Raksturojot situāciju ES kopumā, EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka ES turpinās stabila ekonomikas izaugsme. Turpinās jaunu darba vietu radīšana, un nodarbināto skaits ES ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni. Investīciju apjoms aug, vidējais valsts budžetu deficīts un valdības parāds pakāpeniski samazinās. Ir atsācies reālo ienākumu konverģences process starp ES dalībvalstīm. “Tomēr dalībvalstu vidū joprojām pastāv ievērojamas atšķirības, un vairākās no tām ir joprojām augsts bezdarba līmenis. ES ekonomiskajai politikai arī turpmāk ir jābūt vērstai uz to, lai izaugsmi padarītu ilgtspējīgu un iekļaujošu. Tas nozīmē, atbildīgu, uz stabilitāti vērstu fiskālo un makroekonomisko politiku. Jāveic strukturālās reformas, lai veicinātu produktivitātes pieaugumu un ekonomikas spēju pielāgoties pārmaiņām. Jānodrošina, lai no ekonomikas izaugsmes iegūtu pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa,” uzsver V.Dombrovskis.

Eiropas ekonomikā pēc pieciem mērenas atlabšanas gadiem tagad norisinās straujāka izaugsme. “Labas ziņas ir vērojamas daudzās jomās: tiek radīts vairāk jaunu darbvietu, palielinās ieguldījumi un nostiprinās publiskās finanses. Tomēr joprojām ir risināmas vairākas problēmas – augstais parādsaistību līmenis un ierobežots algu palielinājums,” komentē komisārs Pjērs Moskovisī, kas atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām. Ir nepieciešama mērķtiecīga dalībvalstu rīcība, lai nodrošinātu, ka šī izaugsme ir ilglaicīga un ka no tās vienlīdz lielā mērā iegūst plaša sabiedrība. Turklāt ir nepieciešama strukturāla konverģence un eirozonas stiprināšana, lai palielinātu tās spēju izturēt turpmākus satricinājumus un to padarītu par patiesu kopējās labklājības virzītājspēku. Šajā ziņā nākamās nedēļas būs izšķirošas, uzskata P.Moskovisī.

Eiropas ekonomikā šogad sasniegtie rezultāti ievērojami pārsniedz rādītājus, kādi tika sagaidīti. Attīstības galvenie dzinējspēki ir noturīgs privātais patēriņš, spēcīgāka izaugsme visā pasaulē un sarūkošs bezdarba līmenis. Labvēlīgos finansēšanas un nenoteiktības riska samazināšanās apstākļos pieaug arī ieguldījumu apjoms un ievērojami uzlabojas ekonomikas sentimenta rādītāji. Ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un uzlabojas stāvoklis darba tirgū, tomēr algas pieaug pavisam lēni.

EK vērtējumā, lai gan cikliskā ekonomikas atlabšana turpinās jau 18 ceturkšņus pēc kārtas, tā joprojām ir nepilnīga, jo, piemēram, darba tirgū joprojām ir vērojams aktivitātes trūkums un algas pieaug netipiski lēni. Tādēļ IKP pieaugums un inflācija joprojām ir atkarīgi no politikas atbalsta. Eiropas Centrālā banka ir uzturējusi spēkā izteikti atbalstošu monetāro politiku, savukārt dažas citas centrālās bankas pasaulē ir sākušas palielināt procentu likmes. Ir sagaidāms, ka vairākas eirozonā ietilpstošās dalībvalstis 2018.gadā pieņems ekspansīvu fiskālo politiku, tomēr ir sagaidāms, ka kopumā fiskālā nostāja eirozonā saglabāsies visumā neitrāla.

Jaunu darbvietu radīšanas apjoms ir bijis noturīgs, un apstākļus darba tirgū labvēlīgi ietekmēs iekšzemes pieprasījuma virzītā ekspansija, mērens algu pieaugums un dažās dalībvalstīs īstenotās strukturālās reformas. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis eirozonā šogad būs vidēji 9,1%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, un nodarbināto cilvēku kopskaits sasniegs rekordlielu apmēru. Nākamajos divos gados bezdarba līmenis turpinās samazināties līdz 8,5% 2018.gadā un 7,9% 2019.gadā. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienībā bezdarba rādītājs šogad būs 7,8%, 7,3% 2018. gadā un 7% 2019.gadā. Ir sagaidāms, ka jaunu darbvietu radīšanas apjoms palēnināsies, jo dažās valstīs mazinās pagaidu fiskālie stimuli, bet citās valstīs kļūst aktuāls kvalificētu speciālistu trūkums.

Nominālais patēriņa cenu inflācijas rādītājs šā gada pirmajos deviņos mēnešos svārstījās enerģijas bāzes efektu ietekmē. Pretstatā tam pamatinflācija, kas neietver enerģijas un pārtikas jēlproduktu cenas, ir pieaugusi, tomēr joprojām ir neliela un atspoguļo ilga zemas inflācijas laikposma ietekmi, nelielu algu pieaugumu, kā arī nepilnīgo aktivitāti darba tirgū. Kopumā ir sagaidāms, ka inflācija eirozonā šogad būs vidēji 1,5%, 2018.gadā samazināsies līdz 1,4%, bet 2019.gadā palielināsies līdz 1,6%.

Tiek prognozēts, ka publiskās finanses eirozonā uzlabosies vairāk, nekā prognozēts pavasarī, galvenokārt izaugsmes pieauguma rezultātā. Ir sagaidāms, ka nominālā valdības bilance uzlabosies gandrīz visās dalībvalstīs. Pieņemot, ka politika nemainīsies, tiek sagaidīts, ka eirozonā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP saruks līdz 0,8% 2019.gadā (2017.gadā tā bija 1,1%, bet 2018.gadā – 0,9%), savukārt valsts parāda attiecība pret IKP tiek prognozēta 85,2% apmērā (2017.gadā tā bija 89,3 %, bet 2018.gadā – 87,2%).

Risks, ka reālā ekonomikas attīstība varētu būt labāka vai sliktāka par prognozēto, visumā ir līdzsvarots. Galvenie negatīvas attīstības riski ir saistīti ar ārējām norisēm – pieaugošo ģeopolitisko spriedzi (piemēram, Korejas pussalā), iespējami striktākiem finansēšanas noteikumiem pasaulē (piemēram, līdz ar izteiktāku izvairīšanos no riska), ekonomikas korekciju Ķīnā vai protekcionisma politikas izplatīšanos. Eiropas Savienībā negatīvas attīstības riski saistās ar “Brexit” sarunu iznākumu, eiro vērtības straujāku kāpumu un augstākām ilgtermiņa procentu likmēm. Savukārt nenoteiktības mazināšanās un ekonomikas sentimenta rādītāju uzlabošanās Eiropā, kā arī spēcīgāka izaugsme citviet pasaulē varētu izraisīt izaugsmi, kas spēcīgāka par prognozēto.

Ņemot vērā pašreizējās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, EK prognozes par 2019.gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu par status quo tirdzniecības attiecībās starp ES 27 un Apvienoto Karalisti. Tas tiek pieņemts vienīgi prognozēšanas vajadzībām; neietekmē sarunas, kas norisinās 50. panta procesa ietvaros.

Pievienot komentāru

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+