Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. jūnijs, 2012
Drukāt

Eirozona vienojas par tiešu banku rekapitalizāciju

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Eirozonas līderi piektdien panākuši vienošanos, kas ļaus izmantot finansiālās stabilitātes fondus grūtībās nonākušo dalībvalstu aizņemšanās izmaksu samazināšanai un tiešai banku rekapitalizācijai, paziņojis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Viņš norādīja, ka finansiālās stabilitātes fondu izmantošana padarīta “elastīgāka”, nolūkā “iedrošināt tirgus un nodrošināt zināmu stabilitāti mūsu dalībvalstu valdību obligācijām”.

Pēc 13 stundas ilgušām sarunām van Rompejs norādīja, ka jaunie ierosinājumi pārraus “apburto loku” starp bankām un nacionālajām valdībām.

Viņš gan piebilda, ka šāda pretimnākšana tiks sniegta tikai valstīm, kas “labi uzvedīsies”.

Sākotnēji tā dēvēto Eiropas Savienības (ES) izaugsmes paktu bloķēja Itālija un Spānija, taču tās piekāpās, kad pārējās valstis piekrita Romas un Madrides prasībām izmantot stabilitātes fondus arī tiešai obligāciju uzpirkšanai tirgū.

Tiešu banku rekapitalizāciju būs iespējams veikt tikai pēc tam, kad tiks izveidots uzraudzības mehānisms, kurā līdzdarbosies Eiropas centrālā banka (ECB).

Šādai tiešai palīdzībai bankām tiks piemēroti stingri nosacījumi, norāda ES amatpersonas.

Ierosinājumus attiecībā uz banku rakapitalizācijas īstenošanu paredzēts “steidzamības kārtā” apspriest līdz gada beigām, savukārt uzraudzības mehānisma ieviešanas metu plānots izstrādāt jau jūlijā.

Analītiķi norada, ka samitā panāktā vienošanās nozīmē Vācijas piekāpšanos Spānijas un Itālijas priekšā, tomēr Berlīnei izdevies panākt kompromisu, nodrošinot, ka Brisele iegūs lielāku kontroli pār eirozonas valstu finansēm.

Spānija un Itālija vēlējās panākt pasākumu īstenošanu, kas ļautu samazināt šo valstu aizņemšanās izmaksas.

Procentu likme Spānijas desmit gadu obligācijām šobrīd pārsniedz 6,8%, un eksperti norāda, ka valsts aizņemšanās izmaksas pietuvojušās līmenim, pēc kura sasniegšanas Portugāle, Grieķija un Īrija bija spiestas vērsties pēc starptautiskas finansiālas palīdzības.

ES izaugsmes pakts paredz ekonomiskās izaugsmes veicināšanai kopumā atvēlēt 120 miljardus eiro.

Tāpat plānots palielināt Eiropas Investīciju bankas kapitālu par desmit miljardiem eiro, lai paaugstinātu pieejamā finansējuma apjomu par 60 miljardiem eiro.

55 miljardus eiro no neizmantotā struktūrfondu finansējuma paredzēts novirzīt mazo uzņēmumu attīstības veicināšanai un jauniešu bezdarba samazināšanai.

Plānots arī uzsākt tā dēvēto projektu obligāciju pilotprogrammu 4,5 miljardu eiro vērtībā, kas paredzēts infrastruktūras uzlabošanai, kā arī enerģētikas, transporta un platjoslas interneta ieviešanas projektu īstenošanai.

Komentējot samitā panāktās vienošanās Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu atzinīgi novērtēja ambiciozo lēmumu, kas kārtējo reizi apliecinot dalībvalstu apņēmību nodrošināt vienotās valūtas nenovēršamību.

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele pauda viedokli, ka valstu līderiem ir izdevies pieņemt labu lēmumu attiecībā uz izaugsmi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+