×
Mobilā versija
+15°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
11. janvāris, 2016
Drukāt

Kas kavē obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu? (12)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ingrīda Circene

Aizejošās valdības vadītāja Laimdota Straujuma kā nākamās valdības lielo darbu minējusi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Šis jautājums aktualizēts jau gadiem, tomēr līdz reāliem lēmumiem neesam tikuši. Kas kavē veselības apdrošināšanas ieviešanu, vaicāju bijušajiem veselības ministriem.

 

Ingrīda Circene: “Straujumas izteikumi skan ļoti dīvaini, ņemot vērā, ka viņa prasīja manu demisiju tieši šīs idejas dēļ. Pērn valdība viņas vadībā pieņēma lēmumu vairs neturpināt virzīt sagatavoto likumprojektu par veselības apdrošināšanas ieviešanu. Nu nākusi atklāsme. Protams, šī patiesi ir vienīgā reālā iespēja, kā veselības nozari sistēmiski sakārtot, jo vienreizējās budžeta injekcijas neko nedod. Sistēmu var sakārtot, vienīgi vienlaikus palielinot valsts budžetu, konkrēti nosakot pakalpojuma saņēmēju apjomu un identificējot, kurā sistēmas daļā katrs iedzīvotājs ietilpst. Likumprojektā visi šie punkti ir noteikti. Visi iebildumi un pretargumenti bijuši nepamatoti. Ideju nopietni analizējām un katram jautājumam atradām atbildi. Piemēram, nav tiesa, ka vienīgais nodoklis, kuru var iezīmēt, ir sociālais nodoklis. Tāpat nav tiesa, ka, ieviešot apdrošināšanu, kāds varētu palikt ārpus veselības aprūpes sistēmas. Katram iedzīvotājam ir dota iespēja tikt sistēmā – ir 21 iedzīvotāju grupa, kuras atbrīvo no maksājuma nodokļa veidā. Šo likumprojektu var pieņemt kaut vai šogad – vajadzīga vien politiskā griba.”

 

Gundars Bērziņš: “Ieviešot apdrošināšanu, ne par vienu centu naudas veselībai nekļūs vairāk, ja vien nepalielinās nodokļus vai būtiski nesamazinās kādus citus izdevumus. Līdz šim nemaz neesmu redzējis baigo vēlmi ieviest apdrošināšanu. Iemaksas no sociālā nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 1 – 2% apmērā nav nopietni – vajag vismaz 10%. “Vienotības” pārziņā tik ilgi bija Veselības ministrija. Viņu runas, ka nu vajag apdrošināšanu, ir paziņojums par bankrotu. Ejiet, draugi mīļie, mājās, adiet zeķes – šis bizness nav jums! Tas viss ir darbības imitācija un uzmanības novēršana – neticu, ka reāli kaut ko darīs. Veselības finansējums tāpat paliks krimināli zems. Igaunijā nauda apdrošināšanai nāk no sociālā nodokļa apmēram 10% apmērā, Lietuvā – no IIN. Tikmēr mums runā par IIN samazināšanu. Bet ņemt no sociālā nodokļa, kur ir bezdarbs, pensijas, pabalsti – tur jau arī nekā nav! Ar apdrošināšanu nekas nemainīsies, vienīgi Veselības ministrija tam tērēs milzīgu naudu. Šobrīd atslēga ir vārdā “vienkāršība”, bet apdrošināšana ir ļoti sarežģīta.”

 

 

 

Ivars Eglītis: “Ja mērķis ir solidarizēt tos maksājumus, kurus šobrīd veic paši slimnieki, dažādu iemeslu dēļ netikdami klāt pie valsts apmaksātiem pakalpojumiem – tam es piekrītu, jo pacienti gadā samaksā vairāk nekā simt miljonus eiro. Pārejā uz veselības apdrošināšanu gan jāievēro pareiza metodika, kura būs nepopulāra. Jāpasaka skaidri, ka pakalpojuma apjoms, ko šobrīd apsolījusi valsts, vispirms ir jāsamazina. Kaut vai par tiem pašiem 200 – 300 miljoniem eiro. Tad par atlikušo naudu pakalpojums būtu pie­ejams saprātīgā laikā, neliekot pacientiem gaidīt nenormālās rindās. Jāmāk arī sabiedrībai paskaidrot, ka, ieviešot apdrošināšanu, nevienam nekas netiks atņemts. Uz strādājošo galviņām sadala to naudu, kas jebkurā gadījumā nonāk medicīnā, – vienīgi tagad kā privāti maksājumi. Gada laikā viss ir izdarāms, bet visi, kas tai lietai līdz šim ķērušies klāt, sapinas birokrātijā, paziņojumos un netiek uz priekšu. Nobīstas no nepopulāriem lēmumiem. Neviens nav pamanījies vienkāršiem vārdiem paskaidrot, ka stāsts ir par to naudu, ko sabiedrība jau šobrīd maksā par veselības aprūpi – mēģinot apiet rindas, ejot pie privātiem speciālistiem. Visvairāk apdrošināšanu izjutīs tie, kuri slimo bieži, jo citi maksās par viņiem, bet katram var gadīties kāda liksta. Gada laikā katram būtu jāšķiras no 300 eiro, pieņemot, ka to samaksās miljons cilvēku. Tā ir smieklīga nauda – viena magnētiskā rezonanse.”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Valdošo partiju politiķu nevēlēšanās pieļaut pašu apdrošināto piedalīšanos slimokasu pārvaldīšanā,kā,piemēram,Igaunijā un Lietuvā,ir vienīgais iemesls,kādēļ no visām 28 ES dalībvalstīm vienīgi Latvijā nav joprojām ne obligātās veselības apdrošināšanas,ne pat atraitņu pensiju,kā mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīs! Pat informācija par obligāto veselības apdrošināšanu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir politiķu monopolizēta!

  2. Ja atceramies,arī pār Tautas partiju,īsi pirms pašlikvidēšanās,nāca atklāsme,ierosinājuma veidā-apvienot Labklājības un Veselības ministrijas,kā vairumā ES valstu,piemēram,Igaunijā! Un vēl Krieviju,Japānu un Indiju pieskaitot!

  3. Pats interesantākais Atbildēt

    Obligātās apdrošināšanas ieviešana tiek ne tikai apzināti vilcināta,bet tiek pat slēpta jebkāda sīkāka informācija par obligāto veselības apdrošināšanu citās Eiropas Savienības valstīs,mūsu kaimiņvalstis-Lietuvu un Igauniju ieskaitot!

  4. Daumants>Janis J.Dimants,Jr.,M.D Atbildēt

    Tieši otrādi! Runa ir par Eiropā ļoti populāru-gan progresīvo nodokļu,gan obligātās veselības apdrošināšanas,atraitņu pensiju u.t.t. ieviešanu! Taču,piemēram,ne Igaunijas,ne Lietuvas variants-slimokasu sekmīga atjaunošana (jau kopš 2002.gada) ar pašu dalībnieku piedalīšanos slimokasu pārvaldīšanā,mūsu mīļotajai Vienotībai neder!

  5. Atgādinājums svētajai valdības trīsvienībai Atbildēt

    No 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm obligātā veselības apdrošināšana nav joprojām ieviesta vienīgi Latvijā!

  6. Labāk, Eglīti, pastāsti, kādēļ VIENA magnētiskā rezonanse maksā tik “smieklīgu naudu”? Vai tādēļ, ka “viss maksā tik, cik maksā”? Un kā tu domā – vai daudziem būs tie liekie trīs simti apdrošinātāju labklājības vairošanai?

  7. Janis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Mes pasi kavejam valsts obligatas veselibas apdrosinasanas ieviesanu, jo nav ne politiskas gribas, nedz politiska mugurkaula. Gudri gan runajam un sacelam vetru sevis mierinasanai, bet reals nekas nav panakts vai tani virziena darits. Esam bailigi un trukst ricibas ko “nepopularu” ieviest, lai gan apzinamies, ka tas ir vajadzigs un nepieciesams.

    • Apdrošināšana arī šobrīd pastāv – maksā visi un lieto kad vajag. problēma ir sliktais veselības nozares menedžmenst,plānošana un zems darba ražīgums un katostrofāla kavlitāte. Pirms gudri runāt ,palasiet jaunāko Pasaules bankas atzinumu parveselības aprūpi Latvijā.

  8. smiekla nauda Jums visiem,kas sēž valdībā,bet strādniekam no algas mēnesī 360 eur ,tā ir vesela mēneša dzīvokļa nomaksas un iztikas nauda! Un Jums jau visiem arī polises par nodokļu naudu iedotas,a kas strādniekam tādu polisi dos?

  9. 300 Eiro smiekla nauda…. Man nav smiekligi. Apdrosinasana ir ka laimes lacis – kaut kas tals un netverams,tacu ta nav. Tie kam sodien nav tas smiekla naudas,bet ir ceriba tikt pie arsta,tad pat ceribas nebus. Taisniba Berzinam,Eglitis tads pamulkis…

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+