Ingrīda Circene
Ingrīda Circene
Fot: Karīna Miezāja

Kas kavē obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu? 12

Aizejošās valdības vadītāja Laimdota Straujuma kā nākamās valdības lielo darbu minējusi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Šis jautājums aktualizēts jau gadiem, tomēr līdz reāliem lēmumiem neesam tikuši. Kas kavē veselības apdrošināšanas ieviešanu, vaicāju bijušajiem veselības ministriem.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Ingrīda Circene: “Straujumas izteikumi skan ļoti dīvaini, ņemot vērā, ka viņa prasīja manu demisiju tieši šīs idejas dēļ. Pērn valdība viņas vadībā pieņēma lēmumu vairs neturpināt virzīt sagatavoto likumprojektu par veselības apdrošināšanas ieviešanu. Nu nākusi atklāsme. Protams, šī patiesi ir vienīgā reālā iespēja, kā veselības nozari sistēmiski sakārtot, jo vienreizējās budžeta injekcijas neko nedod. Sistēmu var sakārtot, vienīgi vienlaikus palielinot valsts budžetu, konkrēti nosakot pakalpojuma saņēmēju apjomu un identificējot, kurā sistēmas daļā katrs iedzīvotājs ietilpst. Likumprojektā visi šie punkti ir noteikti. Visi iebildumi un pretargumenti bijuši nepamatoti. Ideju nopietni analizējām un katram jautājumam atradām atbildi. Piemēram, nav tiesa, ka vienīgais nodoklis, kuru var iezīmēt, ir sociālais nodoklis. Tāpat nav tiesa, ka, ieviešot apdrošināšanu, kāds varētu palikt ārpus veselības aprūpes sistēmas. Katram iedzīvotājam ir dota iespēja tikt sistēmā – ir 21 iedzīvotāju grupa, kuras atbrīvo no maksājuma nodokļa veidā. Šo likumprojektu var pieņemt kaut vai šogad – vajadzīga vien politiskā griba.”

Gundars Bērziņš: “Ieviešot apdrošināšanu, ne par vienu centu naudas veselībai nekļūs vairāk, ja vien nepalielinās nodokļus vai būtiski nesamazinās kādus citus izdevumus. Līdz šim nemaz neesmu redzējis baigo vēlmi ieviest apdrošināšanu. Iemaksas no sociālā nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 1 – 2% apmērā nav nopietni – vajag vismaz 10%. “Vienotības” pārziņā tik ilgi bija Veselības ministrija. Viņu runas, ka nu vajag apdrošināšanu, ir paziņojums par bankrotu. Ejiet, draugi mīļie, mājās, adiet zeķes – šis bizness nav jums! Tas viss ir darbības imitācija un uzmanības novēršana – neticu, ka reāli kaut ko darīs. Veselības finansējums tāpat paliks krimināli zems. Igaunijā nauda apdrošināšanai nāk no sociālā nodokļa apmēram 10% apmērā, Lietuvā – no IIN. Tikmēr mums runā par IIN samazināšanu. Bet ņemt no sociālā nodokļa, kur ir bezdarbs, pensijas, pabalsti – tur jau arī nekā nav! Ar apdrošināšanu nekas nemainīsies, vienīgi Veselības ministrija tam tērēs milzīgu naudu. Šobrīd atslēga ir vārdā “vienkāršība”, bet apdrošināšana ir ļoti sarežģīta.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ivars Eglītis: “Ja mērķis ir solidarizēt tos maksājumus, kurus šobrīd veic paši slimnieki, dažādu iemeslu dēļ netikdami klāt pie valsts apmaksātiem pakalpojumiem – tam es piekrītu, jo pacienti gadā samaksā vairāk nekā simt miljonus eiro. Pārejā uz veselības apdrošināšanu gan jāievēro pareiza metodika, kura būs nepopulāra. Jāpasaka skaidri, ka pakalpojuma apjoms, ko šobrīd apsolījusi valsts, vispirms ir jāsamazina. Kaut vai par tiem pašiem 200 – 300 miljoniem eiro. Tad par atlikušo naudu pakalpojums būtu pie­ejams saprātīgā laikā, neliekot pacientiem gaidīt nenormālās rindās. Jāmāk arī sabiedrībai paskaidrot, ka, ieviešot apdrošināšanu, nevienam nekas netiks atņemts. Uz strādājošo galviņām sadala to naudu, kas jebkurā gadījumā nonāk medicīnā, – vienīgi tagad kā privāti maksājumi. Gada laikā viss ir izdarāms, bet visi, kas tai lietai līdz šim ķērušies klāt, sapinas birokrātijā, paziņojumos un netiek uz priekšu. Nobīstas no nepopulāriem lēmumiem. Neviens nav pamanījies vienkāršiem vārdiem paskaidrot, ka stāsts ir par to naudu, ko sabiedrība jau šobrīd maksā par veselības aprūpi – mēģinot apiet rindas, ejot pie privātiem speciālistiem. Visvairāk apdrošināšanu izjutīs tie, kuri slimo bieži, jo citi maksās par viņiem, bet katram var gadīties kāda liksta. Gada laikā katram būtu jāšķiras no 300 eiro, pieņemot, ka to samaksās miljons cilvēku. Tā ir smieklīga nauda – viena magnētiskā rezonanse.”