Mobilā versija
Brīdinājums +13.7°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
25. marts, 2017
Drukāt

Ejiet iekšā 20. gadsimtā… (3)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Grāmatu plaukts ar sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” romāniem pildās strauji un lasītājiem nu jau ir iespēja izvēlēties. Gadsimts, kurā rokot uznirst aizvien jauni slāņi, pats biezākais no tiem ir ar svina garšu. Ingas Ābeles romānā “Duna” paustā atziņa: “Pasaulē nav augstāku vai zemāku lietu, visu izšķir avots dziļi cilvēka sirdī – nodoms. Ja šis avots ir tīrs, tas maina pasauli,” liek domāt par, manuprāt, šodien vienpusīgi vērtēto laiku, kas Latvijas laukos sākās pēc izsūtīšanām, kad ar zāli apaugušos ierakumos jau iedzīvojās koki un pamazām sāka atgriezties izsūtītie. Lai glābtos no pilnīga saimnieciskā sabrukuma, republikas vadībai nācās vismaz daļu kolhozu priekšsēdētāju – nezin no kurienes atsūtīto nejēgu – nomainīt ar Latvijā vēl palikušiem vīriem, kuros bija zemnieka un saimnieka gēni.

Viņu nodoms bija saglābt un pamazām atjaunot laukos to, ar ko lepojās pirmskara Latvija. Šis gandrīz neiespējamais nodoms bija jāiesaiņo frāzēs par sociālisma celtniecību, komunisma uzvaru, jārunā tas, ko no viņiem gaidīja vara, bet jādara tas, ko lika sirds un prāts. Nereti nācās piedzīvot gluži anekdotiskas situācijas, piemēram, āboliņa lauku slēpšanu aiz “druvu karalienes” kukurūzas sējumiem, tādās reizēs ļoti noderēja izmanīgais zemnieka prāts un pacietība. Gandrīz viss bija ar kaut ko jāpiesedz un jāpadara dubults. Kad šodien jānosauc tādi ellīgi vīri, pirmie nāk prātā: Edgars Kauliņš Lielvārdē, Alberts Kauls Ādažos, Jānis Blūms Nīgrandē. Bet bija arī citi, un šodien neviens vairs nezina, kā viņi izmežģītajā sociālistiskajā saimniekošanas modelī dabūja gatavu neiespējamo, ar kādām viltībām “izsita” līdzekļus kultūras namu būvei, koriem, deju kolektīviem, dažādiem pulciņiem, pamanījās turpināt ciltsdarbu lopkopībā un augu selekcijā un Pelšes laikā svinēt Jāņus.

Bija prieks par savu varēšanu, uz priekšu dzina dziļi sirdī slēptā vēlme: “Mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē.” Viņus saukāja par sarkanajiem baroniem, un gan jau viņu vidū bija arī tādi, tomēr tieši labo saimniecību vadītāji ne vien saglabāja laukus un ļaudis, bet atjaunotajai Latvijai varēja piedāvāt labu starta laukumu.

Kā jūtas sirmie, kādreiz tik staltie, šodien no ambīcijām un cilvēciskajām vājībām jau brīvie vīri, redzēdami, ka no viņu iesāktā tikpat kā nekas nav palicis pāri? Daudzi no viņiem jau ir mūžībā. Gribot negribot nākas vilkt paralēles ar to, kas notika 20. gadsimta četrdesmitajos gados. Arī vēlākie gadi pieder dramatiskajam 20. gadsimtam. Romānu rakstītāji, ejiet iekšā, jūs gaida daudz pārsteigumu!

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tādas graudu ražas un izslaukumi,kādus tagad iegūst, pat pašiem labākajiem padomju agronomiem un lopkopjiem sapņos nerādījās.Kur nu vēl tehnikas kvalitāte un milzīgais darbaspēka ietaupījums.

  2. Kauliņa pieminēšana ir Latvijas zaimošana ! . Atbildēt

    Kolhozu iekārtas stutētājs izvirzīja ciniskus noteikumus: kur gribi strādāt, TE vai SIBIRIJĀ ?
    Izdevīgi bija, ka strādā TE: jo prata strādāt un bija bail no Sibirijas…

  3. Bail iedomāties, kādi pārsteigumi, “dziļāk ejot” sagaidīs nabaga lasītājus. Jau tagad pēc būtības ir uzražota paralēlā vēsture, kurā faktoloģisko kļūdu vairāk kā saprašanas…

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+