Jums ir visas iespējas to darīt katru dienu bez īpašas gatavošanās un papildu izdevumiem, lai dedzinātu kalorijas, labvēlīgi ietekmētu savu veselību un saglabātu jauneklīgumu. Lūk, kā ieguvumus no šīs ikvienam vēlamās un iespējamās fiziskās aktivitātes raksturo ārvalstu pētnieki. 


1. Lieliski sirdij


Lasītākie

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija

Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?

Lasīt citas ziņas

Djūka universitātes (ASV) medicīnas centra pētnieki konstatējuši, ka 30 minūšu ilga sparīga pastaiga ik dienas pazemina metabolā sindroma rašanās iespējamību. Attīstoties šim sindromam, pieaug sirds asinsvadu slimību, diabēta un infarkta risks.


2. Palīdz sargāties no krūts vēža


Staigāšana tikai dažas stundas nedēļā ievērojami mazina krūts vēža risku, konstatēts pētījumā, kas publicēts Journal of the American Medical Association. Regulāras pastaigas palīdz mazināt tauku uzkrājumus ķermenī un līdz ar to arī estrogēna sintēzi. Izpētē piedalījās 74 tūkstoši sieviešu postmenopauzes vecumā no 50 līdz 79 gadiem. Tām, kurām bija normāls ķermeņa svars, krūts vēža risku regulāra staigāšana palīdz mazināt par 30 procentiem, bet dāmām ar lieko svaru – no 10 līdz 20 procentiem, uzskata zinātnieki.


3. Ļauj veselīgi izgulēties


Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

Vai jūs varētu runāt ar 90 cilvēkiem pēc kārtas? Pārspēts ilgākais interviju maratons pasaulē

Ja ikdienas pastaigā dodas vakarā, pāris stundas pirms gulētiešanas, nenoliedzams ieguvums ir labāks miegs, apgalvo Nacio-
nālā Miega fonda (ASV) eksperti. Mērena fiziska slodze aktivē labsajūtas hormona serotonīna sekrēciju, kas palīdz relaksēties. Savukārt fiziskā piepūle pastaigas laikā nedaudz paaugstina ķermeņa temperatūru, vēlāk raidot signālu smadzenēm to pazemināt un tādējādi uzlabojot miegu. 


4. Atslābina un uzlabo omu


Pusstundu dienā veltot pastaigai, palīdzēsiet sev mazināt depresīvu noskaņojumu, nomāktību un nogurumu, apgalvo Teksasas universitātes pētnieki. Bet, ja staigāšanai atvēlēsiet 90 minūtes piecas reizes nedēļā, ievērojami palielināsiet labsajūtu. To skaidro ar endorfīnu pastiprinātu izdalīšanos, kas bioķīmiski ietekmē ne vien fizisko, bet arī psiholoģisko pašsajūtu.


5. Padara slaidāku


Pat samērā neliela fiziskā slodze staigājot vairumam cilvēku palīdz uzturēt ķermeni formā un kavēt lieku svara kilogramu krāšanu. Ja pastaigā dodas aktīvākā tempā un iet ilgāk par pārdesmit minūtēm dienā, gada laikā iespējams arī svaru mazināt, uzsver amerikāņu zinātnieki no Pitsburgas universitātes. Viņi izpētījuši, ka sievietes, kas nedēļas laikā vismaz piecas dienas pastaigām atvēl stundu un ar uzturu uzņem 1500 kilokalorijas dienā, tā var zaudēt aptuveni 10 kilogramus svara gadā. Tas ir vieglāk un nemanāmāk, nekā trenēties sporta centrā – atliek vien staigāšanu padarīt par savu ieradumu. 


6. Stiprina kaulus 


Pat tikai pusstundu ilga staigāšana trīs reizes nedēļā ievērojami stiprina kaulus. Pastaigas laikā, it īpaši, ja enerģiski vēzē rokas, tiek noslogoti aptuveni 95 procenti muskuļu. Uzlabojas asinscirkulācija un līdz ar to skābekļa un uzturvielu piegāde visiem audiem, tiek stiprināti muskuļi, to saites, labāk pabaroti locītavu skrimšļi.


7. Spēcina seniorus


Vairākos pētījumos par senioru veselību atklāts, ka pat tik neliela slodze kā pastaigām veltītas 45 minūtes nedēļā palīdz ne vien uzturēt fizisku un garīgu mundrumu, bet arī izvairīties vai attālināt saslimšanu ar Alcheimera slimību. Vēl labāk doties pastaigā kopā ar kādu ģimenes locekli vai draugu, lai gūtu arī tīkamu emocionālu saskarsmi.