Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. augusts, 2014
Drukāt

EK augļu un dārzeņu audzētājiem sola kompensāciju


Foto-Valdis SemjonovsFoto-Valdis Semjonovs

Aizvadītajā nedēļā biedrības “Zemnieku saeima” pārstāve un KS “Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa Briselē Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas sanāksmē par tirgus prognozēm augļiem un dārzeņiem pēc Krievijas tirgus aizvēršanas prasīja sniegt atbalstu Latvijai attiecībā uz tomātiem, sīpoliem, kāpostiem, burkāniem, ziedkāpostiem un kartupeļiem. EK pārstāvji sanāksmē paziņoja, ka dalībvalstīm kompensācija būs, tomēr vēl ir jānonāk pie kopsaucēja tās sadalījumā.

Edīte Strazdiņa: “Sanāksmes darba kārtībā ir divi ļoti svarīgi jautājumi – Itālijas, Spānijas, Grieķijas un Portugāles situācija nektarīnu un persiku pārdošanā, tiem patlaban ir ražas laiks un cena ir kritusies par 30 – 50% un Krievijas aizliegums ievest no Eiropas Savienības dalībvalstīm augļus un dārzeņus. Eiropas Komisijas pārstāvji paziņoja, ka kompensācija par Krievijas aizliegumu lauksaimniekiem būs, bet vēl ir jānonāk pie principa, kā to dalīs. Viens no variantiem ir sūtīt dārzeņus kā sociālo atbalstu Āfrikas iedzīvotājiem, par to saņemot kompensāciju no Eiropas Komisijas. Dalībval­stis vienojās līdz trešdienai iesniegt informāciju par īpaši ietekmētiem produktiem katrā dalībvalstī, to cenu kritumu vai iznīcināmajiem daudzumiem. Latvija sniegs informāciju par tomātiem, sīpoliem, kāpostiem, ziedkāpostiem, burkāniem un kartupeļiem. Eiropas Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka patlaban vissvarīgākā ir augļu un dārzeņu nozare, kam šobrīd ir ražas laiks.”

Sanāksmē klātesošie valstu pārstāvji informēja par situāciju katrā dalībvalstī, un Latvijas pārstāve atzina, ka situācija Latvijā ir ļoti līdzīga tai, kāda ir Polijā, kur ieved dārzeņus un augļus no Ukrainas, kurai eksports uz Krieviju ir slēgts pilnībā.

“Jau patlaban lielveikalos cenas ir kritušās par 50%. Mums ir jārod arī valstiski risinājumi, kā palīdzēt vietējiem lauksaimniekiem, jo ļoti daudzi atbalsta instrumenti ir mūsu pašu rokās,” tā E. Strazdiņa.

Tuvāko dienu laikā Komisija izvērtēs vajadzīgos labojumus likumos un sagatavos krīzes atbalsta izmaksas mehānismu. Savukārt visas valstis regulāri – ik nedēļu – apkopos un iesūtīs informāciju par situāciju. Nākamā tikšanās reize būs 13. augustā Briselē. Polija, piemēram, gatavošot informāciju un prasīšot kompensāciju par papriku, tomātiem un āboliem.

Latvijas dārzkopji saņēmuši vēsti par to, ka uz Krievijas robežas ir apturēts daudz dārzeņu un augļu kravu, kuras nosūtītāji neņem atpakaļ, tāpēc pārvadātāji ir gatavi par gandrīz jebkuru cenu pārdot tos tranzītvalstī. “Tas nozīmē, ka uz vienu, divām nedēļām varētu apstāties vietējais tirgus. Latviju atbalsta Nīderlande, kur jau patlaban vairumtirgotāji par ļoti lētu cenu pērk Polijas augļus un dārzeņus,” tā E. Strazdiņa. Viņa vērš uzmanību uz to, ka pircējs patlaban vēl, iespējams, neredz cenas samazinājumu uz letes, tomēr ražotājiem pēdējo nedēļu laikā tā ir samazināta.

Uzņēmēja arī norāda, ka patlaban svarīga ir tirgotāju attieksme – pārdodot lētos produktus un tā iznīcinot vietējos dārzeņu ražotājus, būs nodarīts liels kaitējums visai tautsaimniecībai.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+