EK balsojumā par lauksaimniecības nākotni visaktīvākie vācieši; no Latvijas – 633 anketas 0
Eiropas Komisijas (EK) rīkotajai aptaujai par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni no Latvijas iesūtītas 633 tiešsaistes anketas jeb 20% no kopējā anketu skaita, kas patlaban ir 322 912, liecina EK mājaslapā publiskotie apspriešanas pagaidu rezultāti.
Visvairāk anketu – 45,57% pagaidām iesūtīts no Vācijas. Tāpat samērā aktīvi bijuši Francijas balsotāji – 12,51%, Itālijas – 11,90% un Spānijas – 7,67% balsotāji. Vismazāk anketas saņemtas no Maltas (0,01% no kopskaita), kam seko Igaunija (0,04% no kopējā skaita) un Lietuva (0,04% no kopējā skaita).
Aptaujā aktīvi piedalījušās profesionālās asociācijas, nacionālie un reģionālie līderi, privātās un valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas. Lielāko daļu anketu EK saņēmusi no privātpersonām (97%), no kurām vairums nav iesaistītas lauksaimniecībā. Tikai 7% no atbildēm sūtījušas privātpersonas, kas sevi pozicionējušas kā lauksaimniecībā iesaistītas.
Aptaujā EK apkopoja atbildes būtiskākajās lauksaimniecības politikas jomās – lauksaimniecība, lauku reģioni un Kopējās lauksaimniecības politika šodien, mērķi un pārvaldība, kā arī lauku reģionu nākotne. EK analizēs saņemtos priekšlikumus un ieteikumus, kurus plāno paziņot konferencē 7. jūlijā.
Kopējo lauksaimniecības politika definēta 1962.gadā, un tā ir viena no ES vissenākajām politikas jomām, un gadu gaitā tā tiek pilnveidota. Kaut arī visjaunākā reforma veikta 2013.gadā, pēc tam ir bijušas vairākas fundamentālas izmaiņas, uz kurām jāreaģē efektīvāk, piemēram, lielāka tirgus nenoteiktība un cenu kritums, jaunas starptautiskas saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.
