Latvijā
Politika

EK bažas par Latvijas nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz veselības aprūpi 16

Foto – Karīna Miezāja

Nodoms ievērot spēkā esošo nodokļu politiku turpmākos trīs gadus ierobežos pieejamos valsts resursus svarīgajām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomām, ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija (EK).

EK atzīst, ka Latvija ir īstenojusi visaptverošu nodokļu reformu un veic reformas citās svarīgās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē. Tomēr, lai arī šo reformu mērķis ir risināt dažas no galvenajām problēmām, to efektivitāte ir atšķirīga.

Tāpat EK norāda, ka finansējuma pieaugums veselības aprūpei, domājams, apmierinās daļu spiedīgāko vajadzību, tomēr daži nesen pieņemti pakalpojumu piekļuves ierobežojumi draud ar veselības pasliktināšanās risku.

“Veselības pasliktināšanās Latvijā ir saistīta ar mazo valsts finansējumu veselības aprūpei un tās efektivitāti, kas ir zemāka nekā citās valstīs. Līdz ar resursu prioritāšu noteikšanu veselības jomā 2018.gadam un 2019.gadam paredzams, ka pakalpojumu pieejamība uzlabosies. Tomēr valsts izdevumu plāns 2020.gadam joprojām krietni atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja un reformas efektivitātes palielināšanai ir tikko sākušās,” secina EK.

No 2019.gada valsts finansēti veselības aprūpes pakalpojumi ir piesaistīti sociālajām iemaksām. EK atzīst, ka iedzīvotāju grupas, kas ir izslēgtas no pilnīgas piekļuves valsts medicīnas pakalpojumiem, var izvēlēties veikt brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to daļa iedzīvotāju zaudēs piekļuvi pilnam veselības aprūpes pakalpojumu grozam.

EK ieskatā, par spīti dažiem nesen ieviestajiem uzlabojumiem, nevienlīdzības un nabadzības līmenis saglabājas augsts un liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu.

“Lai gan darbaspēka nodokļu progresivitāte nesen tika uzlabota, paredzams, ka tās ietekme nevienlīdzības samazināšanā būs niecīga. Nabadzība un nevienlīdzība joprojām ir augsta, jo īpaši zemu sociālās aizsardzības izdevumu dēļ, kas ir tieši saistīti ar zemiem nodokļu ieņēmumiem, izsakot tos kā daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP),” norāda EK.

Tāpat EK vērš uzmanību uz faktu, ka vērienīga nodokļu reforma neatstāj daudz iespēju palielināt izdevumus citās jomās. “Izmaksas saistībā ar nodokļu reformu, paredzams, ietekmēs fiskālo telpu 2019.-2018.gadā, taču valsts budžeta deficītu ir paredzēts saglabāt 1% apmērā no IKP. Tajā pašā laikā nodoms ievērot spēkā esošo nodokļu politiku turpmākos trīs gadus ierobežos pieejamos valsts resursus svarīgajām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomām,” secina EK.

LA.lv