Pasaulē
Eiropa

EK ierosina ļaut dalībvalstīm brīvi izvēlēties vasaras vai ziemas laiku 16

Publicitātes foto

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja izbeigt sezonālo pulksteņrādītāju pagriešanu Eiropas Savienībā (ES), ļaujot dalībvalstīm brīvi izvēlēties, vai pastāvīgi piemērot vasaras vai ziemas laika režīmu. Atbilstoši EK priekšlikumam pēdējā sezonālā pulksteņrādītāju pagriešana notiktu nākamgad.

EK priekšlikums tiks iesniegts apstiprināšanai Eiropas Parlamentā un Padomē.

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju, EK priekšlikums paredz, ka katra dalībvalsts līdz 2019.gada aprīlim paziņos, vai tā plāno pastāvīgi piemērot līdzšinējo vasaras vai ziemas laiku.

Vienlaikus tiesību akta priekšlikums tiecas nodrošināt, lai visas izmaiņas notiktu saskaņoti ar kaimiņvalstīm, tā garantējot pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaujot tirgus fragmentāciju, kas varētu rasties, ja dažas dalībvalstis saglabātu sezonālo laika režīma maiņu, bet citas to izbeigtu, norādījusi EK.

Šā gada 14.augustā Latvijas valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku.

Tajā pašā laikā valdība pieņēma pozīciju, ka Latvija neatbalstīs praksi, kad atsevišķas ES dalībvalstis noteiks atšķirīgu laiku. “Tam ir jābūt vienotam regulējumam visā ES, lai nebūtu situācija, ka Somijā ir viens laiks, Igaunijā cits utt.,” atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Arī EM norādīja, ka Latvija neatbalsta, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšana tiktu noteikta kā nacionālā līmeņa jautājums. EM ieskatā, tas rada riskus, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pāriešanai vai nepāriešanai uz vasaras laiku un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot tiem administratīvo slogu. Turklāt tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārejām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielināt laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm.

“Uzstājoties pie vēlētājiem, mēs visi sakām, ka Eiropas Savienībai jābūt aktīvai svarīgu problēmu risināšanā un nav jāiejaucas sīkumos. Bet vai tam var ticēt, ja tajā pašā laikā ES regulējums turpina diktēt, ka Eiropas iedzīvotājiem divas reizes gadā jāpagriež pulksteņrādītāji? Šodien Komisija ierosina to mainīt. Sezonālajām laika maiņām ir jāpieliek punkts. Dalībvalstīm pašām būtu jālemj, vai to iedzīvotāji dzīvos vasaras vai ziemas laika režīmā. Tas ir subsidiaritātes jautājums. Es ceru, ka [Eiropas] Parlaments un [ES] Padome piekritīs šim uzskatam un atradīs risinājumus, kas der mūsu iekšējam tirgum. Laika nav daudz,” ikgadējā runā par stāvokli ES trešdien sacīja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Savukārt EK transporta komisāre Violeta Bulca paziņojumā norādījusi: “Mēs ierosinām no nākamā gada izbeigt sezonālo laika maiņu. Minētais termiņš ir ļoti tuvu, taču tieši šādas straujas pārmaiņas ļaus iedzīvotājiem izmantot pārmaiņu radītos ieguvumus bez liekas kavēšanās. Tagad aicinām dalībvalstis un uzņēmumus veikt nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu koordinētu pieeju visā ES.”

Plānots, ka pēdējā obligātā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 2019.gada 31.martā. Pēc tam dalībvalstis, kuras par savu pastāvīgo standarta laiku vēlas pieņemt ziemas laika režīmu, varēs to izdarīt, pēdējo sezonālo pulksteņa pagriešanu veicot svētdien, 2019.gada 27.oktobrī. Pēc šī datuma sezonālas laika maiņas vairs nebūs iespējamas.

Šie termiņi būs spēkā ar nosacījumu, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņems Komisijas priekšlikumu ne vēlāk kā 2019.gada martā.

Pāreju uz vasaras laiku Eiropas valstis ieviesa pagājušajā gadsimtā, lai taupītu enerģiju, jo īpaši kara laikā vai naftas krīzes laikā pagājušā gadsimta 70.gados. Sākot no 1980.gada, ES pakāpeniski pieņēma tiesību aktus, kas saskaņoja atšķirīgos laika režīmu grafikus dažādās valstīs.

Tomēr 2018.gadā mērķi, kuru dēļ sezonālā laika maiņa tika ieviesta, ir kļuvuši mazāk svarīgi – pētījumi liecina, ka enerģijas ietaupījums ir niecīgs, turklāt iedzīvotāji arvien biežāk sūdzas par negatīvu ietekmi uz veselību.

Iedzīvotāji, Eiropas Parlaments un arvien lielāks skaits dalībvalstu sāka apšaubīt pulksteņrādītāju pagriešanas lietderību. Rīkojoties pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma un pašreizējās kārtības novērtējuma vajadzībām, EK šovasar rīkoja sabiedrisko apspriešanu, kurā saņēma 4,6 miljonus atbilžu – tas ir lielākais atbilžu skaits, kāds jebkad saņemts kādā EK rīkotā sabiedriskajā apspriešanā. 84% respondentu atbalstīja sezonālās laika maiņas izbeigšanu.

Ņemot vērā šos apstākļus, EK secinājusi, ka nav lietderīgi turpināt sezonālās laika maiņas regulēšanu no Briseles, tā vietā saskaņā ar subsidiaritātes principu jāļauj dalībvalstīm izšķirt šo jautājumu valsts līmenī un pašām lemt, vai tās par pastāvīgo laiku vēlas noteikt vasaras vai ziemas laika režīmu.

LA.lv