EK: Latvijā korupcija ir īpaši aktuāla iepirkumos, būvniecības un veselības aprūpes nozarē 4
Korupcija joprojām ir problēma Latvijai, jo īpaši publiskajos iepirkumos, būvniecības un veselības aprūpes nozarē, teikts Eiropas Komisijas (EK) 2016.gada ziņojumā par Latviju.
Tikai 39% darbinieku lielos uzņēmumos apgalvo, ka augstākā vadība ir nepārprotami paziņojusi savu apņemšanos attiecībā uz kukuļošanas apkarošanas vai pretkorupcijas politiku. No 38 apsekotajām valstīm šis īpatsvars ir vēl mazāks tikai četrās valstīs. Interešu konfliktu novēršanas sistēma valsts amatpersonu darbībā, lai gan visaptveroša, tomēr ir sarežģīta un neelastīga, un priekšroka tiek dota formālai atbilstībai, nevis atsevišķu gadījumu izvērtēšanai, uzskata EK.
2014.gada Eiropas Savienības (ES) Pretkorupcijas ziņojumā tika atzinīgi vērtēti daži pasākumi, piemēram, politisko partiju ziedojumu interneta datubāze un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās izmeklēšanās sasniegtie panākumi. Tajā arī tika ierosināts vēl vairāk nostiprināt KNAB neatkarību un pastiprināt centienus cīņā pret korupciju publiskā iepirkuma jomā. EK slavē, ka valsts iestādes un pilsoniskās sabiedrības struktūras izstrādā tiesību aktu, lai aizsargātu personas, kas ziņo par koruptīviem pārkāpumiem. Valsts kontrole īsteno jaunu mehānismu, lai atgūtu zaudējumus un veicinātu revīzijas ieteikumu pēckontroli valsts un pašvaldību struktūrās.
EK ziņojumā pausts viedoklis, ka publisko iepirkumu joprojām apdraud korupcijas riski, jo īpaši vietējā līmenī, kur pašvaldību uzņēmumu uzraudzība netiek veikta pietiekami neatkarīgi un padomes nedz sistemātiski disciplinē amatpersonas, nedz arī pieprasa kompensēt zaudējumus. Gan vietējā, gan centrālajā līmenī ar patvaļīgi pieņemtām specifikācijām ir iespējams izslēgt iespējamos piegādātājus un dot priekšroku citiem. 2014.gadā 32% no publiskā iepirkuma procedūrām bija tikai viens pretendents un 10% gadījumu iepirkums netika izsludināts.
Arī veselības aprūpe joprojām ir viena no jomām, kas ir visneaizsargātākā pret korupciju – gandrīz 28% pacientu norāda, ka ir izmantojuši neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos. Papildu riski ir saistīti ar kontaktiem starp slimnīcām un piegādātājiem, un ar Zāļu valsts aģentūru.
“Neraugoties uz pārliecinošajiem izmeklēšanās sasniegtajiem panākumiem, KNAB ir vājinājusi iekšējā spriedze. Tā ir turpinājusi destabilizēt biroja darbu un ietekmēt sabiedrības uzticību tā darbībām un tam, ka prioritāte tiek piešķirta plašu sabiedrības uzmanību piesaistījušiem gadījumiem,” teikts ziņojumā.
2015.gadā tikai 30% uzņēmumu vadītāju atzina, ka Latvija objektīvi piemēro pret korupciju vērstos pasākumus – šis rādītājs kopš 2013.gada ir par 16 procentpunktiem pazeminājies un nesasniedz ES vidējo rādītāju 44%.
Vairākas KNAB izmeklēšanas bija veltītas publiskajam iepirkumam, jo īpaši būvniecības nozarē, kur konkurence ir nepietiekama. Oficiālie dati par laikposmu no 2011. līdz 2013.gadam liecina par krimināltiesību sistēmā izskatīto kukuļošanas lietu skaita nepārtrauktu pieaugumu: 2011.gadā 110 sāktas izmeklēšanas, 2012.gadā – 132 un 2013.gadā – 158.
To atspoguļo arī notiesāto personu skaits: 2011.gadā – 39, 2012.gadā – 51 un 2013.gadā – 82. Vairāk nekā pusē gadījumu uzliktie brīvības atņemšanas sodi tiek izpildīti nekavējoties, pretēji situācijai daudzās dalībvalstīs, kurās spriedumi tiek nosacīti atlikti.
Tomēr 2015.gada pirmajā pusē KNAB prokuroriem nosūtīja mazāk krimināllietu nekā iepriekšējos gados.
