Foto-LETA/AFP

EK: Latvijā saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība 2

Šogad Latvijas ekonomika varētu augt par 2,8%, nākamgad par 3%, teikts šodien publicētajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā “Eiropas ekonomikas prognozes”.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Ziņojumā prognozēts, ka Latvijas bezdarba līmenis šogad būs 9,5%, bet 2018.gadā tas saruks līdz 9%.

EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka Latvijas ekonomikas pieaugumu veicinās investīciju līmeņa atjaunošanās, turpmāks patēriņa pieaugums, kā arī straujāka dinamika Latvijas galvenajos eksporta tirgos.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ekonomika attīstās pietiekami sabalansēti, līdz ar to Latvija nav starp valstīm, kurām veikts padziļināts izvērtējums makroekonomiskās nesabalansētības procedūras ietvaros,” atzina Dombrovskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijā saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība, līdz ar to ir svarīgi īstenot pasākumus ienākumu nevienlīdzības samazināšanai – gan pārnesot nodokļu slogu no zemu atalgotajiem strādājošajiem uz citām nodokļu bāzēm, kas mazāk ietekmē ekonomisko izaugsmi; gan nodrošinot to, ka sociālie izdevumi tiek precīzāk mērķēti tieši uz mazāk nodrošinātajiem sabiedrības slāņiem; gan turpinot reformas profesionālajā izglītībā, panākot izglītības sistēmas piedāvājuma labāku saskaņošanu ar darba tirgus pieprasījumu; gan arī stiprinot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus.

Pēc EK prognozēm, inflācija Latvijā šogad būs 1,9% apmērā, bet 2018.gadā – 2% apmērā. Kopējais valsts parāds 2017.gadā prognozēts 36,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2018.gadā – 35% no IKP.

EK arī sniegusi vērtējumu par Latvijas progresu kopš 2011.gada, norādot, ka pārmērīgs deficīts novērsts kopš 2012.gada un fiskālā disciplīna kopš tā laika saglabāta. Latvija arī progresējusi augstākās izglītības, tieslietu un enerģētikas tirgus jomās, kaut reformu pabeigšana un ieviešana turpinās.

EK novērtē, ka Latvijā profesionālās izglītības un maksātnespējas jomās pieņemts atbilstošs tiesiskais ietvars, tomēr nepieciešama efektīva ieviešana. EK arī atzīst, ka nav pietiekamu rezultātu darbaspēka nodokļu sloga pārnešanā, sociālās palīdzības reformā, bezdarbnieku aktivizēšanā, veselības aprūpē un publiskā sektora reformās.