Ekonomika
Bizness

EK Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad prognozē 3,3% apmērā 16


EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis
EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis
Foto – EK AV dienests

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad tiek prognozēta 3,3% apmērā, liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara ekonomikas prognoze.

Kā aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, Eiropas Savienības (ES) fondu ietekmē turpinās pieaugt investīcijas, kā arī joprojām strauji augošais algu līmenis un mērens nodarbinātības pieaugums nodrošinās stabilu mājsaimniecību patēriņa pieaugumu.

“Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps ir nedaudz koriģēts uz leju. Tas ir saistīts ar problēmām banku sektorā un dzelzceļa tranzīta kravu apjoma kritumu. Latvijas budžeta deficīts šogad un nākošgad nedaudz pārsniegs 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, Igaunijā un Lietuvā tiek prognozēts sabalansēts budžets vai neliels pārpalikums,” skaidroja Dombrovskis.

EK norāda, ka izaugsmes rādītāji gan eirozonā, gan ES kopumā pārspēs prognozes par 2017.gadu, sasniedzot desmitgades augstāko līmeni – 2,4%. Tiek prognozēts, ka arī šogad izaugsme būs spēcīga, bet 2019.gadā atslābs tikai nedaudz, un izaugsmes rādītāji būs 2,3% un 2,0% attiecīgi ES kopumā un eirozonā. Izaugsmi atbalstīja augsts patērētāju un uzņēmumu paļāvības līmenis, spēcīgāka izaugsme pasaules mērogā, zemas finansēšanas izmaksas, līdzsvarotākas bilances privātajā sektorā un labāki apstākļi darba tirgū. Lai gan īstermiņa rādītāji liecina par aktivitātes atslābšanu 2018.gada sākumā, šķiet, ka tā būs tikai pagaidu atkāpe, uzsver EK.

Ir sagaidāms, ka izaugsmes ātrums saglabāsies stabils, balstoties uz noturīgu patēriņu, kā arī spēcīgu eksportu un ieguldījumiem. Tiek prognozēts, ka šogad ekonomikas izaugsme gan ES kopumā, gan eirozonā sasniegs 2,3%. Tiek prognozēts, ka 2019.gadā izaugsme gan eirozonā, gan ES kopumā nedaudz atslābs, sasniedzot 2,0%, jo dažās valstīs un nozarēs skaidrāk iezīmējas iespēju ierobežojumi, monetārā politika tiek pielāgota apstākļiem un pasaules tirdzniecībā izaugsme nedaudz atslābst.

Privātais patēriņš joprojām ir stabils, savukārt eksports un ieguldījumu apjoms ir palielinājies. Bezdarba līmenis turpina samazināties, un pašlaik tas ir sasniedzis aptuveni pirmskrīzes līmeni. ES bezdarba līmenis turpinās mazināties – no 7,6% 2017.gadā līdz 7,1% 2018.gadā un 6,7% 2019.gadā. Tiek prognozēts, ka bezdarbs eirozonā saruks no 9,1% 2017.gadā līdz 8,4% 2018.gadā un 7,9% 2019.gadā. Eirozonā nodarbināto personu skaits ir sasniedzis augstāko rādītāju kopš eiro ieviešanas, tomēr eirozonā vēl saglabājas aktivitātes trūkums darba tirgū. Savukārt dažās dalībvalstīs bezdarba līmenis joprojām ir augts, bet citās jau kļūst arvien grūtāk aizpildīt brīvās darbvietas.

Tomēr ekonomika ir vairāk pakļauta ārējiem riska faktoriem, kas ir kļuvuši izteiktāki un nelabvēlīgāki, norāda EK. Stabila izaugsme veicina valdības budžeta deficīta un valsts parāda tālāku samazināšanos un darba tirgus apstākļu uzlabošanos. Eirozonā kopumā budžeta deficīts ir mazāks par 1% no IKP, un tiek prognozēts, ka šogad tas visās eirozonas dalībvalstīs būs mazāks par 3%, skaidro EK.

Vienlaikus patēriņa cenu inflācija šā gada pirmajā ceturksnī samazinājās, tomēr ir sagaidāms, ka nākamajos ceturkšņos tā nedaudz palielināsies, kas daļēji izskaidrojams ar naftas cenu neseno pieaugumu. Pieaug arī pamatā esošais cenu spiediens, jo stāvoklis darba tirgos kļūst saspringtāks un daudzās dalībvalstīs straujāk pieaug algas. Kopumā tiek prognozēts, ka inflācija eirozonā 2018.gadā būs tāda pati kā 2017.gadā, proti, 1,5%, bet 2019.gadā palielināsies līdz 1,6%. Tāda pati tendence ir sagaidāma arī visā ES, tomēr tiek prognozēts, ka inflācija šogad joprojām būs 1,7% apmērā, savukārt 2019.gadā tā palielināsies līdz 1,8%.

Kopumā eirozonā valdības budžeta deficīts un valsts parāds (procentuālā izteiksmē no IKP) 2017.gadā samazinājās, ko sekmēja spēcīga ekonomikas izaugsme un zemas procentu likmes. Dalībvalstu budžeti iegūs no darba tirgus apstākļu uzlabošanās sekām, tai skaitā mazākām sociālās apdrošināšanas iemaksām, un 2018.gads būs pirmais gads kopš Ekonomikas un monetārās savienības izveides, kurā visas valdības pārvalda budžeta deficītu, kas mazāks par 3% no IKP, kā minēts Līgumā, norāda EK.

Tiek prognozēts, ka eirozonā kopumā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP saruks līdz 0,7% 2018.gadā un 0,6% 2019.gadā. Prognozēts, ka ES kopumā valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP būs 0,8% gan 2018., gan 2019.gadā. Tāpat aplēsts, ka eirozonā valsts parāda attiecība pret IKP saruks līdz 84,1% 2019.gadā, turklāt tās samazinājums tiek prognozēts attiecībā uz gandrīz visām dalībvalstīm.

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī uzsver, ka Eiropā turpinās stabila izaugsme, kas ir palīdzējusi samazināt bezdarbu līdz desmitgades zemākajam līmenim. “Ieguldījumu apjoms pieaug, un publiskās finanses uzlabojas, un budžeta deficīts eirozonā šogad samazināsies līdz 0,7% no IKP. Lielākais risks, kas var ietekmēt šīs labās izredzes, ir protekcionisms, taču tas nedrīkst kļūt par normālstāvokli, proti, tas liktu ciest tiem iedzīvotājiem, kuriem visvairāk ir nepieciešama aizsardzība,” norāda komisārs.

Tikmēr Dombrovskis uzsver, ka ekonomikas attīstības kāpums Eiropā šogad un nākamgad turpināsies stabilā tempā, atbalstot jaunu darbvietu radīšanu. “Tomēr ir vērojami arī pieaugoši ilgtermiņa riski. Tādēļ mums ir jāizmanto šie labie laiki, lai padarītu mūsu dalībvalstu ekonomikas izturētspējīgākas. Tas nozīmē fiskālo rezervju izveidi, ekonomikas reformēšanu, lai veicinātu ražīgumu un ieguldīšanu, kā darbu pie tā, lai mūsu izaugsmes modelis kļūtu iekļaujošāks. Tas nozīmē arī mūsu ekonomikas un monetārās savienības pamatu nostiprināšanu,” piebilst komisārs.

Kopumā vērtējot, prognozi ietekmējošie riski ir palielinājušies un tagad ir vērsti uz nelabvēlīgu iznākumu, skaidro EK. Eiropā jaunākie rādītāji liecina par samazinājušos iespējamību, ka izaugsme Eiropā varētu izrādīties spēcīgāka nekā tiek sagaidīts īstermiņa skatījumā. Ārējā kontekstā raugoties, pēdējos mēnešos piedzīvotais svārstīgums finanšu tirgos turpmāk varētu kļūt par pastāvīgāku iezīmi, kas palielinās nenoteiktību, secina EK.

Ir sagaidāms, ka ASV ekonomikā prociklisks fiskālais stimuls veicinās īstermiņa izaugsmi, tomēr vienlaikus arī palielinās pārkaršanas risku un iespējamību, ka ASV procentu likmes pieaugs ātrāk nekā pašlaik tiek pieņemts. “Arī tirdzniecības protekcionisma pastiprināšanās rada nepārprotami negatīvu risku pasaules ekonomikas attīstības perspektīvai. Šie riski ir savstarpēji saistīti. Eirozona savas atvērtības dēļ būtu īpaši neaizsargāta, ja tie īstenotos,” uzsver EK.

Lai varētu veikt salīdzinājumu starp laikposmiem, prognozes attiecībā uz ES par 2019.gadu ietver prognozes par visām 28 dalībvalstīm, tostarp Lielbritāniju. Ņemot vērā notiekošās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija izstāsies no ES, EK prognozes par laiku pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības attiecībās starp ES-27 un Lielbritāniju nekas nemainās. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar sarunas, kas norisinās 50. panta ietvaros.

LA.lv