Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. novembris, 2014
Drukāt

EK lūdz Latviju precizēt nākamā gada budžeta plānu (2)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Eiropas Komisija (EK) lūdz vienpadsmit valstis, tostarp Latviju, veikt nepieciešamos pasākumus, lai nākamā gada budžeti atbilstu Eiropas Savienības (ES) tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

EK norādījusi, ka Vācijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Slovākijas iesniegtie budžeta plāni pilnībā atbilst ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

Tikmēr Igaunijas, Slovēnijas, Somijas, kā arī Latvijas iesniegtie plāni noteiktajām normām atbilst “kopumā”, bet Beļģijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Maltas, Austrijas un Portugāles iesniegtajiem budžeta plāniem pastāv risks, ka tie neatbildīs noteiktajām tiesību normām.

Šī iemesla dēļ EK lūdz vienpadsmit eirozonas valstis, tostarp Latviju, veikt nepieciešamos pasākumus, lai nākamā gada budžeti atbilstu ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

“Pēdējo gadu laikā nozīmīgs progress tika panākts finanšu stabilitātes un publisko finanšu ilgtspējas atjaunošanas jomā. Tagad ir īstais brīdis turpināt šo progresu, īstenojot vērienīgas strukturālās reformas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietu izveidi. Šim nolūkam mums ir nepieciešama vadība un apņemšanās gan ES, gan dalībvalstu līmenī,” sacīja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Dažos gadījumos neatbilstības risks var ietekmēt iespējamos pasākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras gaitā.

Attiecībā uz Franciju, Itāliju un Beļģiju EK situāciju izskatīs 2015.gada marta sākumā. Tas tiks darīts, ņemot vērā budžeta tiesību aktu izstrādes pabeigšanu un strukturālo reformu programmu paredzamo precizēšanu, par ko valstu iestādes paziņoja EK adresētajās 21.novembra vēstulēs. Šīs trīs dalībvalstis ir valdības augstākajā līmenī apņēmušās vēlākais 2015.gada sākumā pieņemt un īstenot izaugsmi sekmējošas strukturālās reformas, kas, paredzams, uzlabos publisko finanšu ilgtspēju vidējā termiņā.

Savukārt Eiropas komisārs ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas lietās Pjērs Moskovisī norādīja, ka nākamā gada marta sākumā tiks izlemts, vai ir nepieciešami turpmāki pasākumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

“Līdz tam laikam mums būs skaidrāks priekšstats par to, vai valdības pilda savas saistības reformu īstenošanas jomā, kas ir visas eirozonas interesēs. Katram ir jāpieliek pūles, lai pastiprinātu ekonomikas atveseļošanos,” piebilda Moskovisī.

Kā ziņots, valdība precizēto plānu apstiprināja sestdienas, 22.novembra, ārkārtas sēdē. Precizētais plāns ietver jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, paredzot vispārējo valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1% apmērā no IKP un valsts parādu 35% apmērā no IKP.

Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, tādējādi saglabājot deficītu 1% apmērā no IKP.

Dokumentā paredzēts, ka Latvijas IKP pieaugums 2015.gadā būs 2,8%, inflācija – 2,4%.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija ņēma vērā Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas Krievijai un Krievijas augusta sākumā noteiktos pārtikas preču importa ierobežojumus. Tomēr ārējā vidē ir liela nenoteiktība, turpmāko notikumu attīstību patlaban nav iespējams prognozēt, tādēļ aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes veidotas, pieņemot, ka nenotiek nedz turpmāka ģeopolitiskā situācijas eskalācija, nedz arī strauja deeskalācija. Prognozēs tiek pieņemts, ka Krievijas noteiktās sankcijas saglabāsies spēkā un negatīvi ietekmēs izaugsmi līdz 2015.gada beigām, kam sekos pakāpenisks izaugsmes tempu pieaugums līdz 3,3% 2016.gadā un 3,6% 2017.gadā.

Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes. Gadījumā, kad valstī ir vēlēšanas un līdz 15.oktobrim tā nav izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā līdz 15.oktobrim iesniedz vispārējās valdības budžeta plānu pie nemainīgas politikas scenārija, tas ir, iesniedz galveno budžeta rādītāju prognozes, kādas tās būtu, ja netiktu pieņemti nekādi jauni ieņēmumus un izdevumus skaroši lēmumi. ES noteikumi paredz, ka pēc tam, kad valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz budžeta plānu.

Latvijā turpinās nākamā gada budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu izstrāde. Plānots, ka galīgo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī, savukārt Saeimā budžeta projekts tiks iesniegts 10.decembrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. – Vai mums ir plāns?
    – Jā, mums ir plāns!
    – Vai tas mūsu plāns ir labs?
    – Ļoti labs!
    – Un kas tur ir labs?
    – Vērīenīgas strukturālas reformas, ilgtspējīga izaugsme, darba vietu izveide, progress – vienvārdsakot, viss tas pats, kas iepriekšējos gados.

  2. Ну да ну да-ludz:))))
    И все в это поверили.
    Это предложение,от которого невозможно отказаться даже такой независимой независимой державе,как Латвия:))))))

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+