EK pārstāvniecības vadītāja: Tiesvedība sniega krabju kuģu lietā būs ilga 1
Lai arī tiek runāts par nākamā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta tēriņu samazināšanu, līdzekļi Latvijai tajā varētu būt apmēram iepriekšējā perioda līmenī, intervijā “Dienai” teikusi Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
“Pastāv mīts, ka Latvijā pēc 2020.gada vairs nesaņems Eiropas naudas. Es gribu nomierināt – tas tiešām ir mīts,” teikusi amatpersona, “esam jau saņēmuši ES budžeta 2021.-2027.gadam pirmo uzmetumu. Gribu uzsvērt, ka tas ir tikai pirmais uzmetums, bet lielie cipari tur ir, un redzam, ka Kohēzijas fonds, no kura nāk vislielākās investīcijas un kas veltīts dzīves līmeņu izlīdzināšanai, paliek. Vidēji kopumā tas varētu samazināties par 5%-7%, bet, runājot par to, cik Latvija dabūs no tās aploksnes, signāli, ko saņemu no Briseles, ir pozitīvi – tiek lietots vārds “stabili”, kas varētu nozīmēt, ka būs apmēram iepriekšējā perioda līmenī.”
Šteinbuka gan atzinusi, ka priekšā ir ļoti sarežģītas sarunas 27 valstu starpā, kuru iznākums nav prognozējams. “Bet, kā jau teicu, pirmais uzmetums nav slikts. Jāņem vērā, ka nauda var ieplūst arī no citiem fondiem. Piemēram, tagad lielā mērā būs palielināts Aizsardzības fonds, no kura tiks investēts nozarēs, kuras strādā militārajai industrijai. (…) Vēl jāpiebilst, ka budžets paredz ļoti lielu pieaugumu zinātnei.”
EK pārstāve paudis viedokli, ka ES budžeta pirmais uzmetums Latvijai ir labs, “jo, piemēram, lauksaimniecības politikā, lai arī kopumā paredzams finansējuma samazinājums par 5%-7%, Latvija ir starp tām valstīm, kurām paredzams finansējuma pieaugums”, kas varētu būt par 13%. “Bet jāņem vērā, ka tagadējie skaitļi ir indikatīvi, tie var mainīties, lai arī skaidrs, ka pirmais piedāvājums iezīmē galvenās tendences, prioritātes, galvenos naudas saņēmējus, par ko jau skaidrs, ka valstis var vienoties. Es uzskatu, ka jau tagad tas ir zināms kompromiss.”
“Un ir vēl viena lieta, tas ir jauninājums, ka šajā budžetā paredzēts izveidot speciālu investīciju fondu, kurš nodrošinās investīciju nepārtrauktību krīzes gadījumos. Jo krīzes laikā, kā mēs zinām, investīcijas vismaz no valsts budžeta apstājas. Lai attīstības process netiktu apstādināts gadījumā, ja kādā valstī atkal notiek ekonomiskā krīze, izveidots speciāls fonds, no kura valstīm tiks doti aizdevumi, vienlaikus procentu maksājumiem piešķirot speciālus grantus,” atzīmējusi Šteinbuka.
EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību, Valdis Dombrovskis (V) laikrakstā “Neatkarīgā” atzīmējis, ka EK budžeta priekšlikums ir tapis uz sarežģīta “Brexit” fona, jo Lielbritānijas izstāšanās no ES atstāj jūtamu robu budžetā. “Roba aizpildīšana notikusi, daļēji samazinot izdevumus un daļēji – palielinot dalībvalstu iemaksas.”
“Ja runājam par lauksaimniecību, tad tiešām – kopējai lauksaimniecības politikai ir līdzekļu samazinājums, bet tajā pašā laikā – EK priekšlikums Latvijai pat paredz zināmu palielinājumu. Tiešmaksājumu pakāpeniskas izlīdzināšanas rezultātā Latvijas ieguvums šajā jomā ir lielāks, Latvijas tiešmaksājumiem lauksaimniekiem tuvinoties Eiropas vidējam līmenim,” uzsvēris Dombrovskis, “kopējai kohēzijas aploksnei ir samazinājums, bet tur Latvijas valdībai būtu vērts skaidri paust savu attieksmi un koordinēt sadarbību ar citām dalībvalstīm par sadalījuma formulu – kāda veidā kohēzijas līdzekļi tiks sadalīti starp ES valstīm. Uz to būtu jākoncentrējas, jo tuvāko nedēļu laikā darbs pie šīs formulas tiks pabeigts.”
Lūgta vērtēt, vai Latvija ES naudu lietderīgi izmanto, Šteinbuka uzsvērusi, ka Latvijā ir uzkrāta liela pieredze, kā ar šiem līdzekļiem strādāt. Viņa atzinusi, ka šo naudu vajadzētu lietderīgi investēt, tomēr ir dažādi piemēri, kad nauda ieguldīta, bet lieki. “Piemēram, vienā no reģionālajiem braucieniem redzēju par Eiropas fondu līdzekļiem uzceltu tehnikumu, kas stāvēja tukšs, jo laikam nav, kam tajā mācīties. Tas ir bēdīgs stāsts. Bet es domāju, ka tomēr pārsvarā tie stāsti ir pozitīvi.”
“Starp citu, jaunajā budžeta priekšlikumā ir paredzēts vienkāršot birokrātisko procedūru, kā piekļūt fondiem un kā atskaitīties. Tas neatceļ to, ka vērtējums par fonda izmantošanas efektivitāti būs orientēts uz sasniegto rezultātu. Tātad rezultējošie rādītāji būs ļoti, ļoti nepieciešami,” piebildusi Šteinbuka.
Kopumā vērtējot Latvijas ekonomisko situāciju, Šteinbuka sacījusi, ka, “spriežot pēc dažādiem ekonomiskajiem rādītājiem, kaut kādā ziņā vēl esam starp atpalicējiem, bet kaut kādā ziņā vairs ne”. “Ja runājam par labklājības līmeni, protams, mēs vēl neesam sasnieguši vēlamo. Skatoties iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, redzam, ka esam 65% līmenī no ES vidējā līmeņa. Tas ir daudz labāk nekā 2004.gadā, bet, protams, daudz sliktāk, nekā mums gribētos, jo gribam sasniegt ne tikai vidējo līmeni, bet arī līdzināties Vācijai, Francijai, skandināviem – gribam dzīvot tāpat kā pie viņiem.”
“Un viens no Eiropas līmeņa instrumentiem ir ES budžets, tajā skaitā kohēzijas vai strukturālie fondi. Un tā ir arī katras valdības atbildība – censties uzlabot dzīves līmeni savā valstī. No tā, cik gudri katra valdība izmanto savus līdzekļus, savus budžetus, no tā, cik gudri var savākt šos līdzekļus, daudz atkarīgs,” uzsvērusi EK pārstāve.
