Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. februāris, 2015
Drukāt

EK publisko Enerģētikas savienības stratēģiju

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Eiropas Komisija (EK) trešdien publiskoja Enerģētikas savienības stratēģiju, kuras nolūks ir pabeigt Eiropas Savienības (ES) vienotā enerģijas tirgus izveidi.

Enerģētikas savienība pirmām kārtām nozīmē solidaritātes klauzulu, enerģijas plūsmas saskaņā ar “piektās brīvības” principu, energoefektivitātes izvirzīšanu priekšplānā, kā arī neatgriezenisku pāreju uz sabiedrību, kas rada zemas oglekļa emisijas, informēja EK preses dienests.

Solidaritātes klauzula paredz mazināt atkarību no viena piegādātāja un pilnībā paļauties uz kaimiņvalstīm, it sevišķi energoapgādes pārtraukumu gadījumā. Līdz ar to uzlabojas pārredzamība, kad ES valstis slēdz darījumus, lai iepirktu enerģiju vai gāzi no valstīm ārpus ES.

Enerģijas plūsmas saskaņā ar “piektās brīvības” principu nozīmē, ka tiek nodrošināta brīva enerģijas plūsma pāri robežām, šādā nolūkā precīzi īstenojot pašreizējos noteikumus tādās jomās kā atsaistīšana enerģijas tirgū un regulatoru neatkarība, vajadzības gadījumā izmantojot arī tiesvedību. Paredzēts elektroenerģijas tirgu pārveidot tā, lai tas būtu savstarpēji savienotāks, spētu sekmīgāk reaģēt uz pārmaiņām un tajā plašāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi. Plānots ievērojami pārskatīt valsts iejaukšanos iekšējā tirgū un pakāpeniski izskaust videi kaitīgas subsīdijas.

Izvirzot priekšplānā energoefektivitāti, vēlreiz tiks rūpīgi pārdomāti energoefektivitātes aspekti, uzskatot to par pilnvērtīgu enerģijas avotu, kas spēj vienlīdzīgi konkurēt ar enerģijas ražošanas jaudu.

Neatgriezeniski pārejot uz sabiedrību, kas rada zemas oglekļa dioksīda emisijas, tiks nodrošināts, ka uz vietas ražotā enerģija, tostarp no atjaunojamajiem energoresursiem ražotā enerģija, var vienkārši un efektīvi nonākt energotīklā. Izstrādājot nākamās paaudzes atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas un izvirzoties vadībā elektromobilitātes jomā, tiek veicināta ES vadošā loma tehnoloģiju ziņā, savukārt ES uzņēmumi paplašina eksportu un konkurē pasaules mērogā, norāda EK preses dienests.

Līdztekus rīcības plānam šo vērienīgo enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanai pieņemtas apņemšanās, kas paredz, ka Enerģētikas savienībā uzmanības centrā ir iedzīvotāji, un viņu maksātajām cenām vajadzētu būt pieejamām un konkurētspējīgām, energoapgādei vajadzētu būt drošai un ilgtspējīgai, ar sīvāku konkurenci tirgū un plašāku izvēli katram patērētājam, piebilst EK preses dienests.

EK prezidents Žans Klods Junkers teica: “Pārāk ilgi enerģijas tirgū nav bijis iespējams izmantot [Eiropas] Savienības pamatbrīvības. Pašreizējie notikumi rāda, kas ir likts uz spēles – daudzi Eiropas iedzīvotāji bažījas, ka viņiem var nebūt pieejama enerģija, kas vajadzīga ēku apkurināšanai. Runa ir par to, ka Eiropai ilgtermiņā jārīkojas vienoti. Vēlos, lai energoapgāde, kas ir mūsu ekonomikas balsts, būtu noturīga, uzticama, droša un ilgtspējīga un aizvien plašāk izmantotu atjaunojamos energoresursus.”

Par Enerģētikas savienību atbildīgais EK viceprezidents Marošs Šefčovičs norādīja: “Šodien mēs sākam īstenot vērienīgāko Eiropas enerģētikas projektu kopš Ogļu un tērauda kopienas izveides. Šis projekts 28 Eiropas enerģijas tirgus integrēs vienā Enerģētikas savienībā, mazinās Eiropas energoatkarību un sniegs prognozējamību, kas ieguldītājiem ir tik ļoti svarīga, lai varētu veidot darbavietas un nodrošināt izaugsmi. Šodien mēs uzsākam fundamentālu pāreju uz klimatam saudzīgu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, uz Enerģētikas savienību, kura uzmanības centrā izvirza iedzīvotājus, piedāvājot tiem drošāku un ilgtspējīgāku energoapgādi par pieejamākām cenām. Kopā ar visiem citiem Komisijas locekļiem, kas cieši sadarbojušies projekta izstrādē, un ar visas Komisijas atbalstu tagad esmu apņēmies gādāt par to, lai Enerģētikas savienība kļūtu par realitāti.”

ES ir lielākā enerģijas importētāja pasaulē – tā importē 53% no tai vajadzīgās enerģijas, katru gadu šim nolūkam tērējot aptuveni 400 miljardus eiro.

12 ES dalībvalstis nav izpildījušas ES minimālo starpsavienojumu mērķi, proti, vismaz 10% no uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas jaudām jābūt pieejamām “pāri robežām”. ES tiek īstenoti 137 elektroenerģijas projekti, tostarp 35 projekti elektroenerģijas starpsavienojumu jomā: atpalikušo dalībvalstu skaits šo projektu īstenošanas rezultātā varētu samazināties no 12 līdz divām dalībvalstīm.

Sešas ES dalībvalstis visu tām vajadzīgo gāzes apjomu importē no viena ārēja piegādātāja.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+