Mobilā versija
Brīdinājums +3.8°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
3. decembris, 2016
Drukāt

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fondu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

"Nav runa par Eiropas armijas veidošanu vai militāro izdevumu palielināšanu uz sociālās aprūpes rēķina," paziņojis EK viceprezidents Jirki Katainens, atzīstot, ka "apdraudējums ir pieaudzis un mums ir jārīkojas".

Centrbēdzes tendences Eiropas Savienībā, islāmistu terorisma draudu pieaugums un ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa izteikumi par eiroatlantisko saišu vājināšanos Eiropas nepietiekamā aizsardzības finansējuma dēļ pamudinājuši Eiropas Komisiju izteikt priekšlikumu izveidot Eiropas aizsardzības fondu.

 

Jārīkojas ar naudu gudrāk

Lai izvērstu ES valstu sadarbību aizsardzības jomā, paredzēts izveidot piecu miljardu eiro fondu no dalībvalstu iemaksām un atcelt noteikumus, kas liedza izmantot daļu no ES kopējā budžeta, kas ir aptuveni 150 miljardi eiro, pētniecības projektiem militārajā jomā. “Nav runa par Eiropas armijas veidošanu vai militāro izdevumu palielināšanu uz sociālās aprūpes rēķina,” apgalvoja EK viceprezidents Jirki Katainens, atzīstot, ka “apdraudējums ir pieaudzis un mums ir jārīkojas”. “Tas nebūs viegli, bet mums jārīkojas ar naudu gudrāk, plānojot kopējus izdevumus,” teica EK rūpniecības komisāre Elžbeta Bjenkovska, piebilstot, ka nauda tiks atvēlēta kopīgi apstiprinātiem projektiem, nevis iedalīta nekonkrētai izpētei. Eiropas Komisijas priekšlikums, kas ir daļa no plašāka ES aizsardzības savienības plāna, paredz izveidot jaunu fondu bruņojuma iepirkšanai un tehnoloģiskajiem pētījumiem aizsardzības jomā. EK priekšlikums paredz apvienot dalībvalstu iemaksas Eiropas aizsardzības fondā, no kura tiktu finansēts iepirkums tādam bruņojumam kā helikopteri, karakuģi un bezpilota lidaparāti, ziņo aģentūra “Reuters”.

Dalībvalstīm būtu arī iespēja aizņemties no fonda naudu aprīkojuma iegādei nacionālajām armijām un to iemaksas fondā tiktu ņemtas vērā, nosakot budžeta izdevumus. Izrādot pretimnākšanu Francijai un Itālijai, kuru budžetos ir liels iztrūkums, valstu iemaksas daļa varētu tikt atskaitīta no budžeta iztrūkuma.

Plāns paredz atteikšanos no aizlieguma izmantot ES budžetu, kā arī Eiropas Investīciju bankas aizdevumu, lai apmaksātu pētījumus aizsardzības tehnoloģiju jomā, piemēram, bezpilota lidaparātu un kiberaizsardzības jautājumos, Eiropas aizsardzības pētījumu programmā.

Eiropas aizsardzības fonda mērķis ir ietaupīt no 25 līdz 100 miljardiem eiro gadā no bruņojuma sagādes izmaksām, atzīmē “Reu­ters”. ES arī varētu atvēlēt 90 miljonus eiro no 2017. līdz 2019. gadam un līdz 3,5 miljardiem eiro no 2021. līdz 2027. gadam no ES kopējā budžeta aizsardzības pētījumu programmai.

Eiropas aizsardzības pārvalde, kas ir ES Ārlietu dienesta atzars, šā gada oktobrī iedalīja 1,4 miljonus eiro pilotprojektam, kas ilgs līdz 2018. gadam.

Projekts paredz Portugāles vadītu pētījumu jaunu sensoru izveidē, kas palīdzēs noteikt ienaidnieka karavīru atrašanās vietu ēkās militārā konfliktā pilsētas vidē, kā arī Nīderlandes un Vācijas vadītu pētījumu bezpilota lidaparātu izmantošanā robežu pārraudzībā.

 

Nepieļaut tehnoloģisku atpalicību

Novembra sākumā ES ārlietu un aizsardzības ministri vienojās izveidot militāru štābu ES Ārlietu dienesta mītnē un kopējus ātrās reaģēšanas spēkus, kas varētu tikt nosūtīti uz Āfrikas vai Tuvo Austrumu valstīm. No ES 28 dalībvalstīm 22 ir arī NATO sastāvā, taču tikai četras Eiropas valstis – Britānija, Igaunija, Polija un Grieķija – pilda NATO ieteikumu atvēlēt aizsardzībai vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Pēc ES datiem, šobrīd dalībvalstu armijās ir 19 dažādu veidu bruņutransportieri, kamēr ASV armijā tikai viens bruņumašīnas veids. Francijas un Vācijas rīcībā ir novecojušas militārās transportlidmašīnas, bet daļa kara flotes helikopteru nelido tehnisku kļūmju dēļ. Nesenā vērtējumā par Vācijas kara aviācijas tehnisko stāvokli teikts, ka no tās iznīcinātājiem “Tornado” gatavībā ir tikai 44 procenti, bet no iznīcinātājiem “Eurofighter” gatavībā ir 52 procenti, ziņo aģentūra “Reuters”. Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns paziņojis, ka ES aizsardzības struktūrās notiek būtiskas izmaiņas. “Es vienmēr esmu iestājies par Eiropas rīcībspēju aizsardzības jomā, nevis deklaratīvismu, un tagad Eiropa ir rīcībspējīga aizsardzības jomā,” viņš apgalvoja.

Analītiķi atzīmē, ka Britānijas lēmums izstāties no ES ilgtermiņā vājinātu Eiropas aizsardzību, lai gan Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons uzsvēris, ka izstāšanās no ES nemazinātu Apvienotās Karalistes apņēmību stiprināt NATO un līdzdarboties sabiedroto aizsardzībā. “Tā vietā, lai plānotu dārgus jaunus štābus vai runātu par Eiropas armiju, Eiropai tagad vairāk jāatvēl savai aizsardzībai – tā ir labākā iespējamā atbilde Trampa prezidentūrai,” paziņojis Felons. ES ārlietu pārstāve Federika Mogerīni izteikusies, ka runa nav par Eiropas armijas veidošanu vai konkurēšanu ar NATO, bet par iespējām, struktūrām un finanšu resursiem, kas nepieciešami, lai tiktu galā ar ārējiem konfliktiem un krīzēm un aizsargātu ES ārējās robežas un tās pilsoņus. “Eiropai ir jārūpējas, lai izdevumi aizsardzības tehnoloģiju pētījumos, kas ir samazinājušies par trešdaļu kopš 2006. gada, ilgtermiņā nepadarītu ES atkarīgu no ASV modernā bruņojuma jomā,” teica Mogerīni.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+