Mobilā versija
+21.1°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
6. maijs, 2015
Drukāt

EK sāk pretkarteļa izmeklēšanu tiešsaistes tirdzniecības tirgū

Google

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli sāka pretkarteļu apsekojumu Eiropas Savienības (ES) tiešsaistes iepirkšanās tirgū laikā, kad pieaug bažas par to, kā tādas vietnes kā “Amazon” un “Google” izmanto savu ietekmi.

Izmeklēšana par konkurenci ir svarīgs punkts jaunajā digitālā tirgus stratēģijā, kuru trešdien prezentēja EK viceprezidents digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips.

Tā koncentrēsies uz tādām jomām kā elektronikas preces, apģērbs, apavi un digitālais saturs, kam visbiežāk tiek izmantota tā sauktā elektroniskā tirdzniecība, norādīja EK.

Ansips sacīja, ka stratēģija “sagatavos Eiropu, lai tā plūktu augļus no digitālās nākotnes” un “sniegs cilvēkiem un uzņēmumiem brīvību tiešsaistē gūt peļņu pilnībā no Eiropas milzīgā iekšējā tirgus”.

Gaidāms, ka izmeklēšanas, kuru sākotnēji martā rosināja ES konkurences komisāra Margarēte Vestagere, sākotnējais ziņojums tiks publiskots 2016.gada vidū, bet gala ziņojums tiks sagatavots līdz 2017.gada beigām.

Interneta milži “Amazon”, “Apple” un “Google” iepriekš ir nonākuši ES izmeklēšanu pret atsevišķām kompānijām redzeslokā. Izmeklēšanas ir atklājušas būtiskas atšķirības tirdzniecības regulējumā starp ES un ASV.

Atšķirībā no iepriekšējām izmeklēšanām trešdien sāktā aplūkos visu Eiropas elektroniskās tirdzniecības sektoru un to, “vai konkurence tiek kropļota iekšējā tirgū”.

Izmeklēšanas rezultātā nevarēs noteikt sodus, izņemot gadījumus, kad kompānijas vai sektora grupas pēc ES lūguma sniegtā informācija bijusi nepatiesa vai maldinoša.

Tomēr apsekojuma rezultātā varētu sākt tālākas lietas pret konkrētiem uzņēmumiem, norādīja EK.

Bijusī Dānijas valdības ministre Vestagere kopš stāšanās amatā novembrī ir sākusi vairākas pret karteļiem vērstas iniciatīvas.

Viņa kā piemēru izmeklēšanas nepieciešamībai minēja to, ka, atrodoties Briselē, planšetdatorā nevar skatīties savus iecienītos Dānijas televīzijas kanālus, vai arī Francijas tūrists var iegādāties Itālijā ražotas kurpes Romā, bet nevar tās tiešsaistē nopirkt no savām mājām.

Plašāk trešdien prezentētās ES digitālās stratēģijas mērķis ir nojaukt pārrobežu šķēršļus, piemēram, tā dēvēto “ģeobloķēšanu”.

“Ģeobloķēšana” liedz patērētājiem tiešsaistē meklēt lētākas cenas ārvalstīs tādiem pakalpojumiem kā automašīnas noma vai ceļošana, vai arī liedz ceļojuma laikā izmantot straumēšanas pakalpojumus, piemēram, “Netflix” vai “BBC iPlayer”.

ES atzina, ka dažas vietnes izmanto “ģeobloķēšanu” likumīgu iemeslu vārdā, lai aizsargātu autortiesības un garantētu, ka piekļuve informācijai ir nodrošināta tikai tiem, kas ir par to samaksājuši.

Tomēr vienlaikus ES atzina, ka tāda taktika arī bloķē dažu likumīgu lietotāju piekļuvi, piemēram, kad viņi ir aizbraukuši uz kādu citu ģeogrāfisku atrašanās vietu.

Stratēģijā arī izklāstīti citi jautājumi, piemēram, autortiesības, pirātisms internetā un nelikumīgs saturs, kā arī personas datu izmantojums.

ES ir pastiprinājusi diskusijas par ekonomiskajiem ieguvumiem no pienācīga digitālā vienotā tirgus 28 tās dalībvalstīs, jo īpaši laikā, kad eiro zona nespēj uzrādīt būtisku ekonomikas izaugsmi.

ES aplēses liecina, ka tāds vienots tirgus gadā ekonomikai sniegtu 415 miljardus eiro un radītu simtiem tūkstošu darbavietu.

Pašlaik tikai 15% patērētāju iepērkas citā ES dalībvalstī un tikai 7% mazo uzņēmumu pārdod savu produkciju citā valstī.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+