Mobilā versija
Brīdinājums -1.1°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Svētdiena, 26. februāris, 2017
19. decembris, 2014
Drukāt

EK saskaņo precizēto Latvijas nākamā gada budžeta plānu

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ ir apstiprinājusi precizēto Latvijas budžeta plāna projektu 2015. gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji, informē Finanšu ministrijā (FM).

EK norādījusi, ka Latvijas plāns pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem, ierindojot Latviju tādu valstu vidū, kā Vācija, Nīderlande, Luksemburga, Īrija un Slovākija.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pārvaldības ietvars paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalībvalstij ik gadu līdz 15. oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai plāns, kurānorādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes – ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējās valdības sektorā klasificētās valsts komercsabiedrības.

Ņemot vērā, ka Latvijā šoruden notika Saeimas vēlēšanas, 14. oktobrī EK un Eirogrupai iesniegts budžeta plāns pie nemainīgas fiskālās politikas scenārija, kurā tika izstrādātas galvenās budžeta rādītāju prognozes, kuras neparedz jaunu lēmumu pieņemšanu, kas ietekmētu budžeta ieņēmumus vai izdevumus. Tomēr atbilstoši ES nosacījumiem pēc tam, kad Saeima ir apstiprinājusi jauno valdību un tā ir precizējusi budžeta plānu, tas ir atkārtoti nosūtāms vērtēšanai EK un Eirogupai, kas arī izdarīts šā gada 22. novembrī.

Precizētais plāns ietvēra jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% no IKP, deficītu 1% no IKP un valsts parādu 35% no IKP. Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14. oktobrī apstiprināto plānu, tādējādi nemainot nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīta apmēru, norāda FM.

EK par precizēto budžeta projekta plānu atzīmē, ka, ņemot vērā līdzšinējās attīstības tendences, makroekonomiskās attīstības prognozes, salīdzinot ar šā gada aprīlī iesniegto Stabilitātes programmu, ir pamatoti samazinātas un kopumā atbilst EK izstrādātajām prognozēm. Tomēr ģeopolitiskie saspīlējumi rada riskus, ka ekonomikas attīstība var būt lēnāka, nekā plānots. Tiek arī pausta pārliecība, ka valdības pasākumi, kas vērsti uz budžeta ieņēmumu palielināšanu, apkarojot ēnu ekonomiku un uzlabojot nodokļu saistību izpildi, tiks īstenoti atbilstoši plānotajam.

EK, pārrēķinot vispārējās valdības strukturālo deficītu pēc EK metodikas, secina, ka prognozētais deficīta līmenis 2015. gadā ir saskaņā ar Latvijas Vidēja termiņa budžeta mērķi, kam piemērotas atkāpes saistībā ar iemaksu palielināšanu 2. pensiju līmenī. Tāpat EK atzīst, ka Latvija 2015. gadā ir nodrošinājusi atbilstību izdevumu pieauguma kritērijam. Šis kritērijs nosaka pieļaujamo vispārējās valdības budžeta izdevumu pieaugumu, koriģējot kopējos izdevumus par atsevišķām budžeta izdevumu pozīcijām, kuras ir atkarīgas no cikliskajām svārstībām ekonomikā. 

Tāpat EK atzīst, ka Latvija ir sasniegusi zināmu progresu attiecībā uz strukturālo daļu fiskālajos ieteikumos, ko Eiropas Padome Latvijai sniedza 2014. gada Eiropas pusgada kontekstā, proti, nodokļu sloga mazināšanai darbaspēkam, un aicina turpināt uzsākto reformu kursu šajā jomā.

Budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā. Plāna mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un  pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+