Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. oktobris, 2013
Drukāt

Ekoloģiska apkure

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Lēnām, bet neatlaidīgi arī mūsu tirgu iekaro videi draudzīgās apkures tehnoloģijas. Un ne tikai tāpēc, ka neesam gluži vienaldzīgi par globālajiem klimata izmaiņu draudiem, bet gan lielākoties tādēļ, ka strauji aug energonesēju cenas. Dārgāks paliek viss – nafta, gāze, dīzeļdegviela, elektrība un arī biomasa, tai skaitā malka. Šo nepatīkamo situāciju uz savas ādas izjūt visas ģimenes, siltumam tērējot aizvien vairāk līdzekļu. Iespējams, talkā var nākt alternatīvās apkures sistēmas.

Dominē siltumsūkņi


Vispopulārākā alternatīva ir siltumsūkņi, vieni no videi draudzīgākajiem un ekonomiskākajiem, kas iegūst akumulēto saules siltumenerģiju no gaisa, ūdens, augsnes virskārtas vai dziļurbuma. Pēdējā laikā parādījušās arī iekārtas (termodinamiskie paneļi), kas pat iekštelpu uzsilušo gaisu pamanās izmantot apkurei. Siltumsūknis darbojas līdzīgi kā ledusskapis, kas ražo vēsumu, izdalot siltumu. Savā siltuma ņemšanas vietā (gaiss, ūdens, zeme, telpa) tas atstāj vēsumu, iegūto enerģiju novirzot mājas apkurei un ūdens uzsildīšanai. No ekoloģijas viedokļa šīs iekārtas ir ideālas, jo gaisā neveido nekādus izmešus. Salīdzinoši vislētākie un visātrāk ierīkojamie ir gaisa siltumsūkņi. Par to augošo popularitāti varēja pārliecināties arī “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta” konkursā, kad šādu izvēli izdarīja 36 % no projektu iesniedzējiem. Salīdzinājumam – tradicionālajiem granulu katliem priekšroku deva 23 % interesentu. Tātad mājsaimniecībās alternatīvā apkure reāli sāk konkurēt ar biomasas variantu. Latvijā vislielāko izplatību ir ieguvuši Panasonic, Toshiba un Daikin gaisa siltumsūkņi.

Lai izvēlētos patiešām labu siltumsūkni, par šo iekārtu jāzina daudzi sīkumi. Gaisa siltumsūknis enerģiju paņem apkārtējā vidē un atdod to apsildāmajā telpā. Ventilators un kompresors patērē elektroenerģiju, veidojot izdevumus. Telpā nodotā siltuma (ieguvuma) attiecību pret patērēto elektroenerģiju sauc par apsildīšanas lietderības koeficientu (COP). Siltumsūkņa efektivitātes noslēpums – nodotais siltums salīdzinošās mērvienībās modernākajos modeļos ir vairākas (3 – 5) reizes lielāks par patērēto elektroenerģiju. COP raksturo iekārtas ekonomiskumu. Jo tas ir lielāks, jo efektīvāks ir siltumsūknis un pie vienāda nodotā siltuma daudzuma elektrības patēriņš ir mazāks. Cits svarīgs rādītājs – maksimālā jauda. Katrai mājai atkarībā no tās siltumizolācijas līmeņa (zems, vidējs, augsts) un telpu kubatūras ir atšķirīgi siltuma zudumi. Mazākām un labāk izolētām telpām tie ir nelieli, lielākām un slikti izolētām – prāvāki. Siltumsūkņa jaudai jāatbilst ēkas reālajiem siltuma zudumiem.

Klimata lamatas


Katrai vietai raksturīgi īpaši klimatiskie apstākļi. Apkures sistēmām būtiska ir zemākā gaisa temperatūra un šādu dienu skaits gadā. Saltā ziemā slēpjas galvenā gaisa siltumsūkņu problēma – jūtami pazeminoties āra temperatūrai, iekārtas darbības rādītāji pasliktinās. Par laimi, tirgus ir plašs un piedāvājums daudzveidīgs.

Skaidrs, ka Norvēģijas klimatam domāta iekārta ir krietni pamatīgāka un dārgāka, nekā Spānijai paredzētā, tāpēc taupības dēļ ir svarīgi neiepirkties.

Atbilstoši pieņemtajam standartam ražotāji parasti tehniskos raksturojumus dod +7 °C āra temperatūrai. Centrālajā Eiropā, Anglijā, Francijā un Itālijā, kur ziemā tā parasti nenoslīd zem 0 °C, pircējam aina tad ir objektīva, turpretim Latvijā šajā gadalaikā vidējā diennakts temperatūra bieži ir zemāka par -15 °C, tāpēc patērētājam nepieciešama iekārta, kas ir paredzēta tieši šādiem apstākļiem. Tādus gaisa siltumsūkņus jau plaši izmanto Skandināvijā. Lūk, kāpēc dažādu modeļu jauda un COP jāsalīdzina ne jau pie +7 °C, kad mājai nepieciešams pavisam nedaudz siltuma. To var izdarīt, ja vien ražotājs dod siltumsūkņa darbības parametrus arī zemās temperatūrās, vislabāk – līdz -24 °C. Ja tāda raksturojuma nav, visticamāk, šis modelis ir izgatavots Dienvideiropai un Latvijā nespēj efektīvi strādāt!

Lai telpā nodrošinātu nepieciešamo temperatūru, ir jāsaražo tik daudz siltuma, cik vajadzīgs tā zudumu kompensēšanai. Ja ierīces maksimālā jauda ir lielāka, svarīgi, lai siltumsūknis, izmantojot speciālu vadības sistēmu Inverter+, var strādāt pazeminātas jaudas režīmā, kas palielina tā darbības efektivitāti.

Jaunākie modeļi


Siltumsūkņi dinamiski attīstās. Vēl nesen jaunums bija, piemēram, Panasonic AQUAREA modeļi, kuri saražoto siltumenerģiju izmanto ūdens uzsildīšanai (paredzēti izmantošanai Centrālās un Dienvideiropas valstīs). Tagad tirgū ienākuši arī jaunie Panasonic AQUAREA T-CAP, kas efektīvi darbojas arī zemās āra temperatūrās. Aplūkojot iekārtu salīdzinājuma tabulu, redzams, ka AQUAREA maksimāla jauda sāk kristies jau pie +2°C, kamēr AQUAREA T-CAP tā paliek nemainīga līdz -18°C. Tas kļuvis iespējams, izmantojot speciālus divrotoru kompresorus ar paaugstinātu jaudu un saspiešanas pakāpi, kam apgriezienus regulē jau pieminēta mikropocesoru vadība Inventer+. Nozīmīga arī siltumsūkņa radiatora jaunā atkausēšanas sistēma, kas ņem vērā āra gaisa temperatūru un mitrumu. Šie modeļi ir spējīgi arī Latvijas klimatā droši un efektīvi sakarsēt siltumnesēju apkures sistēmā līdz 55 °C, vasarā dzesēt telpas un visu gadu nodrošināt karstu ūdeni sadzīves vajadzībām.

UZZIŅA


• Mājai vislabāk izmantot duālo apkures sistēmu, siltumsūkni papildinot ar tradicionālo biokurināmo. Rezerves katlu (gāze, degviela, cietais kurināmais) pieslēdz, kad gaisa temperatūra pazeminās zem -18 °C.

• Gaiss-ūdens siltumsūkņos Panasonic AQUAREA T-CAP kā rezerves siltuma avotu var izmantot tajā uzstādīto elektrosildītāju, kas mūsu ziemās parasti vajadzīgs 2 – 4 dienas.

• Ja pastāv elektroavārijas iespējas, mājās tomēr nepieciešams dīzeļģenerators, kurš spēj nodrošināt siltumsūkņa darbību.

• Siltumsūknis gaiss — gaiss 50 — 85 m2 mājām maksā ap Ls 650 — 1300. Lielākām (85 — 130 m2) piemērota gaiss – ūdens sistēma par Ls 1500 – 3000. Ar Ls 3000 – 5500 jārēķinās 100 — 200 m2 mājās.

• Siltumsūkņu gaiss — ūdens tipa apkure ir par 10 — 15 % lētāka nekā gāzes apkure, divas reizes lētāka nekā šķidrā kurināmā un trīs reizes lētāka nekā elektriskā apkure.

• Tā kā gāzes apkures izmaksas palielinās, siltumsūknis jau sacenšas ar malku par lētākas apkures godu.

• Labs siltumsūknis spēj kontrolēt temperatūru telpā, samazināt gaisa mitrumu un attīrīt to no ziedputekšņiem, putekļiem un baktērijām. Karstās vasarās tas noder kā kondicionieris.

Raksts sagatavots sadarbībā ar SIA “RIKON AC”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+