Ekoloģiskā skaistumkopšana 0
Ekoloģiski pareizi domājošie ļaudis veikalā aizvien biežāk izvēlas produktus, kas apzīmēti ar vārdiem bioloģisks, ekoloģiski tīrs un tamlīdzīgiem, jo tic, ka visas cilvēces un katra indivīda nākotne kaut nedaudz ir atkarīga no katra cilvēka rīcības. Šis nosacījums attiecas arī uz kosmētikas līdzekļu iegādi un lietošanu.
Pircējs labprātāk izvēlas krēmus, šampūnus un citus kosmētikas līdzekļus, kuri, kā apgalvo ražotājs, sastāv no dabiskām izejvielām. Informāciju par šīm lietām cilvēki parasti iegūst internetā, bet tur viņi nereti gūst apstiprinājumu arī saviem kļūdainajiem uzskatiem.
Aplūkojot veikalā pazīstamu firmu kosmētiskos izstrādājumus, pircēji rūpīgi pēta to sastāvu un biežāk izvēlas preces ar ekoloģisko sertifikātu. Tomēr daudzi nozares speciālisti uzskata, ka kosmētikas līdzekļu dabiskums ir visai nosacīts. Ekoloģiskajos preparātos netiek lietota, teiksim, citādi plaši izmantotā parafīna eļļa, lai gan tās izcelsme ir pilnīgi dabiska. Iemesls: šī eļļa ir naftas pārstrādes procesa blakusprodukts.
Šā gada beigās spēkā stāsies visai Eiropas Savienībai kopīgi tiesiskie kritēriji, kas noteiks, cik lielam ir jābūt dabisko vielu procentuālajam sastāvam ekoloģiskos produktos, kā arī to, kas drīkst un kas nedrīkst ietilpt to sastāvā. Pagaidām to lielākoties nosaka dažādas privātas organizācijas, piemēram, franču “Ecocert”, Lielbritānijas “Soil Association” un citas.
Mūsdienās interneta forumos ir plaši pieejama informācija par dažādu vielu kaitīgo vai labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu, bet bieži vien tā ir pārspīlēta vai pat kļūdaina. Tikmēr spēkā esošie tiesiski akti un pat kompetentu speciālistu skaidrojumi nespēj kliedēt pircēju šaubas par to, vai konkrētais kosmētikas līdzeklis tiešām ir labdabīgs un nekaitē veselībai.
Dabisko kosmētikas līdzekļu piekritēji cenšas pēc sava prāta interpretēt nepilnīgās informācijas druskas, kas nonāk līdz plašai sabiedrībai. Piemēram, 2001. gadā kāda britu zinātnieka hipotēze par konservantu – parabēnu un benzoskābes – lomu krūts vēža rašanās procesā izraisīja pircēju bažas par šīm vielām kosmētikas līdzekļos. Kaut gan vēlāk, 2005. gadā, zinātnieku pētījumos šī hipotēze neguva apstiprinājumu, cilvēki joprojām izvairās pirkt izstrādājumus, kas satur parabēnus.
Nespeciālists tādas lietas uztver ļoti vienkārši – ir vai nav kaitīgs, bet zinātnieki parasti izsakās ārkārtīgi uzmanīgi, un tas vairumu sabiedrības neapmierina. Teiksim, dekoratīvajā kosmētikā kā pigmentu un ultravioleto staru filtru izmantoto titāna dioksīdu, ko “International Agency for Research on Cancer” (Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra) ievietojusi B2 sarakstā kā, iespējams, vēzi izraisošu vielu. Tāda klasifikācija nav viennozīmīgs apgalvojums, jo minētā viela ir kaitīga tikai tad, ja to ieelpo lielos daudzumos tīrā veidā. Savukārt, lietojot kosmētikas līdzekli ar šo vielu saskaņā ar ražotāja norādījumiem, tā cilvēkam nav kaitīga. Tomēr daudzi patērētāji zina, ka kāda lielā daudzumā par kaitīgu uzskatīta viela bieži vien ir ne tikai krēmu, bet arī ķermeņa balzamu, šampūnu, skropstu tušas un citu kosmētikas līdzekļu sastāvā, un uzskata, ka, lietojot tos visus, kopējais vielas daudzums palielinās. Un neviens neklausās ražotājos, kuri iebilst, ka šīs kaitīgās vielas neuzkrājas organismā un uz tām neattiecas ierobežojumi…
Lai gan bieži lietojam kosmētikas līdzekļus ar dažādām ķīmiskām piedevām un ikdienā īpašu starpību neizjūtam, tik un tā labāk jūtamies, ja zinām, ka krēms vai kāds cits skaistumkopšanas līdzeklis satur tikai dabiskas vielas. Tāpēc pastāvīgi pieaug vēlme iegādāties kaut vai daļēji ekoloģiskām prasībām atbilstošus izstrādājumus.
Šī iemesla dēļ ražotāji bieži vien ir spiesti nevajadzīgi atteikties no dažādām sabiedrības lielākajā daļā par kaitīgām uzskatītām sastāvdaļām un par to sniedz īpašu informāciju uz iepakojuma. Tādā veidā daudzas līdz šim kosmētikā izmantotās vielas bez nopietna pamatojuma ierindotas kaitīgu vielu kategorijā. Savukārt produkta reklamēšanai uz iepakojuma sniegtā informācija šo tendenci vēl pastiprina. Taču pircēju intereses un prasības ir svēta lieta, un, ja reiz klienti nevēlas iegādāties kādu izstrādājumu konkrētas sastāvdaļas dēļ, ražotājiem neatliek nekas cits, kā piekāpties šīm vēlmēm.
Rezultātā mēs maksājam ne tikai par izstrādājumu, bet arī par labu pašsajūtu, ko sniedz pārliecība, ka mūsu vēlmes ir ņemtas vērā. Taču patiesībā, ja ticam zinātnieku pētījumiem, ne vienmēr produkti ar dabiskas izcelsmes sastāvdaļām ir drošāki un iedarbīgāki par tradicionālajiem kosmētikas izstrādājumiem. Toties varam sevi priecēt ar domu, ka mūsu skaistumu uzlabo ļoti ekoloģiska kosmētika…
