Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. maijs, 2016
Drukāt

€koloģiskais papīrs. Kā izskatās latviešu garām palaistā iespēja – celulozes rūpnīca – Somijā (20)

Ānekoski top jaunā "Metsä Fiber" bioloģiskā celulozes rūpnīca, kurai pēc pusotra gada sākot strādāt, līdzās esošo veco slēgs. Foto - Ivars BušmanisĀnekoski top jaunā "Metsä Fiber" bioloģiskā celulozes rūpnīca, kurai pēc pusotra gada sākot strādāt, līdzās esošo veco slēgs. Foto - Ivars Bušmanis

Neliela Tukuma izmēra pilsētiņa Ānekoski Somijas vidienē. Tiklīdz dzīvojamās mājas beidzas, neliels jauktu koku mežs, un caur bērzu neuzplaukušajām lapiņām iezīmējas skursteņi, liela apjoma kubi. Te top pasaulē lielākā celulozes rūpnīca, kuras sliešanā šobrīd nodarbināti 1060 strādnieki, tostarp daudzi igauņi, arī latvieši. Blakus jau 31 gadu darbojas vecā celulozes ražotne.

 

Parok, parok, paosta, sajūt sēra smaku

Daži skursteņi pūš gaisā tvaika mutuļus, un degunā iekņudas neiepazīta smaka – tā ir no darbojošās “Metsä Fiber” rūpnīcas. Ož pēc piesvilināta koka sajaukumā ar vecām olām. Izrādās, atdalot lignīnu no koksnes šķiedras, atbrīvojas arī sēra savienojumi, kas veido visur esošo gaisa “aromatizatoru”. Kaut arī vecā Ānekoski rūpnīca pēc jaudas ir mazākā no trim citām, tā ir vissmirdīgākā.

Pēc hlora gan nekur nesmird, kaut gan papīra masu balina ar hlora dioksīdu. Paviļāju rokā un pasmaržoju tūliņ pēc balināšanas no slēgtās rotējošās lielmucas izņemtu papīra masu – tāda slapja vate, bez smaržas. Žāvējot masa tiek sablīvēta kartona loksnēs, kas man atgādina kartona loksnes gleznotājiem. Šādu lokšņu pakas ar kuģiem un vilcieniem tad izsūta pa visu pasauli, visvairāk uz Ķīnu, kur tās samaļ un mērcē par jaunu un ražo papīru.

Somu “Metsä Group” gādā par visu koksnes pārstrādes ķēdi no meža līdz patērētājam – no mežizstrādes līdz papīram, pa ceļam pieražojot darvas eļļu un terpentīnu. 116 tūkstošiem meža īpašnieku piederošais kooperatīvs “Metsälitto Cooperative” ir tā lielākais saimnieks. “Metsä Fiber” celulozi ražo četrās rūpnīcās: Joutseno, Kemi, Raumā un Ānekoski – prezentācijā četrus attēlus blakām rāda Kamilla Vikstrēma, “Metsä Fiber” viceprezidente un jaunās topošās bioproduktu rūpnīcas vadītāja.

Varēja būt arī piektais attēls – Ozolsalā Latvijā? “Bet jūs jau paši negribējāt,” uz “LA” jautājumu vēlāk atbildēja Vikstrēma. Atgādināju, ka toreiz, 2004. gadā, Latvijas iedzīvotāji bija noraizējušies gan par vidi, gan par mežu izciršanu, gan par ūdens tīrību Daugavā. “Arī Ānekoski iedzīvotāji sākumā iebilda, bet tagad, kad pārliecinājušies, ka gaisā izpūšam tikai tvaika mākoņus un ka tepat ezeros makšķerēšanas iespējas nesamazinās, ir par to pat priecīgi. 172 darba vietas tomēr,” man atzina esošās un topošās rūpnīcas vadītāja.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Šitais gan bija stulbi. Atšuvām tāādas investīcijas!!! Duraki!

  2. ................. Atbildēt

    Necelt rupnīcu ir mazo ostu lobijs, ja uzceltu, ko vini darītu?))))))))))))))

  3. Dumjš raksts ,no sērijas .Citi dara Tā ! kapeic ? Tapeic ka Somijas mežsaimiekiem lai iegūtu lielāku PVN ir izdevīgi koksni pārstrādāt celulozē ! Izejvielas, 85% apjoma Somijas mežsaimnieku ,15% ārvalstu Krievijas. Enerģētiskā politika ,90% enerģijas tiek ģenerēti Somijā ,Lēta enerģija-veicina ”rupjo” ražošanu ,celulozes pārstrādi ,kuģubūvi , mašinbūvi. Kas no nosauktā apjoma ir LATVIJAI ? Vai PAšmērķis 176 darba vietas? Tad jasaka ka 10,000 darba vietas var radīt izmaaiņas NODOKĻU SISTĒMĀ veicinot mazo un vidējo uzņēmejdarbību tas ir SOCIĀLO pašnodarbinātības funkciju.Lai saprastu Kafeinīca= Spānijā,Grieķijā,Portugālē, Itālijā,Čehijā un LATVIJĀ. kāda nodokļu ,papīru un KONTROĻU sistēma…!

  4. Kā ta, 1) to rūpnīcu uzbūvēja Urugvajā ar visām problēmām. 2)- būtu līdz 200 darba vietas…+ hlora un savienojumu bagātīgs Ūdens piesārņojums .3)- Somijai celulozes rūpnīcs pieder Somu 116.000 mežsainiekiem. tātad arī 85-90% Izejvielas, kas pietrūkst 15% tiek iegādātas no Krievijas. Kā LATVIJAS ar savu ”neizsmeļamo zaļo resursu” darbinātu 25 33% un 75-66% imports no Krievijas .Nau Importa, nau rūpnīcai darba ! Tātad ,ko tad zaudējuši vai ieguvuši ? Cita lieta ka mēs joprojām ražojam Finieru un neko citu Koka pārstrādes nomenkalatūrā neēsam radijuši : parkets ,koka presētais apšuvums(sidings)…elementi ar augstu PVN..

    • krievija ,OSTAS -kapeic jaeksportē/importē caur Latviju …? Ust-Luga atrisina. Kapeic izejvielas ,koksne būtu jaeksportē Uz Latviju ,ja var uzcelt Sibīrijā,Karēlijā. Tad vel Enerģija. Rūpniecība ir energoietilpīga Cik maksā Kw/h -Somijā rūpniekam .cik KW/h -LAtvijā? Kada ENERGOSEKTORA uzbūve Somijā un LATVIJĀ? Somijā lētu enerģiju nodrošina Kodolelektrostacijas 1 darbojas + 1 ceļ (KRIEVIJA).

  5. 1990. gadā vadīju vienu no divām ekspertu grupām, kuras izvērtēja iespējamo celulozes ražošanas ietekmi uz vidi. Manā grupā bija tā laika labākie Latvijas hidrobiologi, ihtiologi, hodroķīmiķi. Otrā grupā bija labākie litodinamiķi (speciālisti, kuri aprēķina nogulu pārvietošanos viļņu un straumju ietekmē), bija matemātiķi no Ukrainas ZA, kuri aprēķināja radioaktivo nogulu parvietošanos Dņepras ūdenskrātuvēs un Melnajā jūrā pēc Černobiļas avārijas. Bija labākie. Tie konstatēja, ka ražotnes notekūdeņu iespējama ievade Dubnas upē varētu izraisīt organisku vielu uzkrāšanos Daugavas ūdenskrātuvēs, kas izpaustos kā duļķes ūdenskrātuvēs, ūdens ziedēšana vasarā un skābekļa trūkums ziemā ūdenskrātuvju dziļākajās vietās. Ja notekūdeņus ievadītu jūrā (ja ražotni celtu Jūrkalnē), tad ietekme nebūtu praktiski manāma. No politiķiem-populistiem 90. to gadu vidū dzirdēju kuluāros izteiktu nožēlu, ka celulozes ražotni nolemts necelt, jo pupulistiem šī ražotne bija kā kritikas mērķis, kurš patika vēlētājiem un ļāva viegli iegūt balsis. Nav viennozīmīgi ar to ražotni… Var vispār nedzīvot – tad visapkārt būs tikai cilvēka neskarta daba, kā dinozauru laikmetā. 🙂

  6. Paldies tik vēl tiem komentētājiem, kuri par to hloru un dzeramo
    ūdeni no Daugavas un, jādomā, ne Rīgai vien te… atgādināja…
    Ne jau visus darbus ir vērts darīt vispār, nedz arī visas darba vietas gādāt…
    Ar investīcijām no malas vai bez – peļņu jau tāpat parasti tik izved uz pašu mājām…
    :))

  7. Var tikai priecāties, ka neizdevās – tā jau un vēl līdz šim Lielupi nespēj attīsrīt no SLokas papīrfabrikas mantojuma… Plus vēl – taču jau mazāk mežus nolinčo, lai ar rauj uz nebēdu, ka plika veita pāri vien paliek…
    🙁

  8. Paldies Dievam, ka Latvija palaida garām šo “izdevību”.
    Jēkabpils celulozes kombinātā bija paredzēta balināšana ar hloru.
    Ievērojot no padomju lakiem mantoto bezatbildību šāda vaida objektu ekspluatācijā, Daugava būtu iznīcināta.

  9. Tikai nevajag aizmirst, ka pie mums projektā bija paredzēts lietot hloru!
    Starp citu, Botnijas līcis ir miris. Lūk, jums, visa Skandināvijas augstā labklājība un tīrā vide.
    Sacūkot un izcirst ir mirkļa jautājums. Pēc tam sakopt un atjaunot balansu – var paiet gadu desmiti vai simti.
    Man drīzāk ir cits jautājums – kāpēc iznīcināja tās ražojošās nozares, kas Latvijā bija 100 un vairāk gadus, cukurrūpniecību (lai arī bieži piesārņoja vidi, to varēja kontrolēt), metalurgu, Aldaris arī ražošanu pārcēlis uz Igauniju. Miera laikā iznīkst 100 gadīgi uzņēmumi. Par to ir jāraud nevis par ārvalstu investoru plāniem gūt vieglu peļņu banānu republikā.

  10. Nevajag aizmirst, ka visa Rīga dzer Daugavas ūdeni! Ja nu kāda avārija notiktu Ozolsalā, tad ko dzertu rīdzinieki?

  11. Somijā domā par saviem cilvēkiem, bet pie mums tieši pretēji, lai tikai visi brauc uz citām valstīm… Ne velti Latvija ir tukša no cilvēkiem it īpaši laukos. Rodas iespaids, ka karš gājis pāri. Par ražošanas attīstību Latvijā nedomā vēl joprojām, jo valdošā kliķe tikai cepas par savām problēmām un valsts palikusi tā starp citu viņu darbības plānos…Somi MALAČI!!!

  12. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Un tad nāk zaļie un visu klapē ciet, neļauj un neatļauj! Un tas darbojas perfekti!!!
    Esam nogriezuši visus ES piedāvātos projektus, palaiduši garām visas iespējas, palikusi tikai viena- laisties prom no dzimtenes.
    Valsts nekompetentie ierēdņi iet aizdomīgu “uzņēmēju” pavadā un neattīsta perspektīvās nozares, bet uzķeras uz populisma āķa. Ko vien neizsaka Jelgavas Vislatvijas piena kombināts! vai Rīgas burbuļūdens Zaķumuižā?

    • Ogrē bars pajoliņu, kuri domā ka nauda aug kokos,. līdzīgi nobremzēja izolācijas materiālu rūpnīcu. Šeit gan akmens jāmet ne valdības, bet gan iepriekšējās pašvaldības lauciņā.

      • Lapiņa kungs! Ja Jūs neziniet lietas būtību, tad nu melus nevajadzētu tiražēt. Šī rūpnīca gada laikā izmestu gaisā simtiem tonnu formaldehīda gāzes. ASV šādas rūpnīcas maksā miljardus ASV dolārus soda naudās, bet vai Latvijai kāds to maksātu?
        Tajā pašā laikā rūpnīca atrastos starp divām biezi apdzīvotām vietām – Ogri un Ikšķili. Pie jebkura vēja virziena cilvēki elpotu formaldehīdu, lietus laikā lītu formalīna lietus. Vai mums to tik ļoti vajag, indēt pašiem sevi? Vai neuzņemam gana pietiekoši indes kopā ar pārtiku no Eiropas? No kurienes tad tie daudzie vēži?

  13. Varneši visu sacūkotu–izzagtu un ar “”zelta plāksnēm “” apdarinātu, zemē ieraktu zeltu!

  14. Tikai nevajag! Lētu visu gribēja! Pat ceļi un vadi bija jāpievelk par brīvu, jo redz investīciju projekts. Esat, īdēji, apmierināti ar Somu desām, somu maizi un somu hezburgeriem visās malās? Atradušies labdari!

  15. Norakt mēs protam ! Bet radīt ?

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Mums ir patērētāju tiesību aizsardzības kantoris, kas neaizsargā neviena tērētāja tiesības, mums ir pārtikas uzraudzības dienests, kas pieļauj visdraņķīgāko produktu tirgošanu maksimās un citās bodēs, mums ir eksperti, kas nosaka cilvēka sadzīvē lietojamo priekšmetu darbaspējas un drošumu, bet Depo ir piebāzts ar visvisādiem pilnīgi nederīgiem ķīniešu s. ūdiem, mums ir pārgudri LA profesori, bet valstī masveidā ieved siltzemēs audzētus košumkrūmus un augļu kokus, kas nosalst pirmajā ziemā, mums ir latviešu valodas sargi, ”provid”i un likumi, bet katrs krievs mermelē savā mēlē pat pilsētas mēra krēslā un nekas ar viņu nenotiek, mums ir VID, bet nodokļu parādi mērāmi miljardos, mums ir policija un tiesa, bet dažādas hūtes atklāti ņirdz par MANU valsti, mums ir valodas likums, bet latvietim ar okupantu jārunā viņa (okupanta!) valodā, jo citādi būs sūdzība Hāgas tiesā, u.t.t.!
      Kad beidzot mūs, latviešus, tik tiešām aizsargās?!

      • Kad beidzot mūs, latviešus, tik tiešām aizsargās?!
        ===========================
        Ja paši to nevaram, tad laikam jāaicina palīgā kāds NATO desants

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+