Mobilā versija
+3.1°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
2. janvāris, 2017
Drukāt

“LA” prognoze ekonomikā: šogad augsim straujāk (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Šķēršļu novākšana aizkavētajam ES finansējumam šogad ļaus iebrāzties lielākai donoru naudas plūsmai un dos darbu, īpaši būvniecībā, paraus līdzi patēriņu, cerams, arī ar ES nesaistītas investīcijas. Izaugsme paātrināsies un dos tautsaimniecībai pieaugumu garantēti par 3%, varbūt pat vairāk.

Vai algas šogad būs lielākas?

Jautājums, uz kuru visi algotie grib dzirdēt tikai vienu atbildi. Tāda tā arī ir. Jā.

Mazo algu saņēmējiem, tātad katram piektajam – garantēti. Minimālā mēnešalga jau šomēnes pieaug par 10 eiro – līdz 380 eiro. Policistiem, tiesu darbiniekiem un cietumsargiem, skolotājiem lielākas algas budžetā izkarotas. Bet pārējiem?

2015. gadā vidējā alga (ar nodokļiem) privātajā sektorā sasniedza un pārsniedza 800 eiro robežu, mazliet virs tās – ap 825 eiro – tā pērn arī palika. Ar ES fondu ieplūšanu būvniecībā palielināsies pieprasījums pēc būvniekiem, tātad arī algas. Tas savukārt atdzīvinās karjeros un būvmateriālu veikalos strādājošos, transporta pakalpojumu sniedzējus un tehnikas izīrētājus. Šis bums var radīt arī darba kvalitātei neatbilstošus algas pieprasījumus. Vispelnītākos pielikumus saņems tajās nozarēs un tajos uzņēmumos, kas spēs palielināt eksportu. Spriežot pēc iepriekšējo gadu uzrāvieniem darba samaksā un rēķinoties ar piespiedu samaksu virknei profesiju, piemēram, taksistiem, šogad vidējai mēnešalgai privātajā sektorā vajadzētu kāpt par 60 – 80 eiro mēnesī.

Vai pielems lielākus nodokļus?

Nav jābūt orākulam, lai paredzētu visas nodokļu sistēmas pārskatīšanu. Tas jau tiek plānots. Lai mūsu politiķiem pašiem nebūtu jānāk klajā ar nodokļu maksātājiem netīkamiem paziņojumiem, priekšā turēs Pasaules bankas veikto pētījumu un OECD ieteikumus. Grūti paredzams diskusiju iznākums.

Būs mēģinājums pārbīdīt smagumu no darbaspēka nodokļiem uz patēriņa nodokļiem un ieviest lielāku progresivitāti. Neticu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks mazināta, kā vēlas darba devēji, bet progresivitāti šai nodoklī ieviesīs gan. Ja ne no augšgala (lielāks procents lielo algu saņēmējiem), tad no apakšgala – vēl diferencētāks neapliekamais minimums. Progresīvs būs arī nekustamā īpašuma nodoklis – katram, visticamāk, atstās kādu minimālo apdzīvojamo kvadrātmetru platību ar minimālu nodokli, bet pārējo dzīvokļa vai mājas daļu apliks ar augstāku nodokli. Ja tas pirms pašvaldību vēlēšanām neizdosies, tad PVN draud tuvoties skandināvu standartam – 24 vai 25%.

Vai atradīs pazemes upi Rīdzeni?

Bērnībā, staigājot pa Vecrīgu, tēvs man bieži stāstīja par Rīdzenes upi, kas plūst kaut kur zem bruģa. Šī Daugavas attece kalpoja kā kanāls notekūdeņu novadīšanai, līdz 1861. gadā Rīdzeni aizbēra un tās vietā ierīkoja mūrētu apakšzemes kanalizācijas vadu. Liekas, ka zem Rīgas joprojām ir mītiskā Rīdzenes upe, jo daudzdzīvokļu mājās starp “Rīgas ūdens” verificēto skaitītāju un dzīvokļu īpašnieku verificētajiem skaitītājiem pazūd milzīgs daudzums ūdens – tāds, it kā pa viduslaiku koka ūdensvadu tiktu piegādāts.

“LA” pērn sekoja ūdens zudumiem divās Rīgas mājās – Paula Lejiņa ielā 6 un Zemes ielā 13, kur zūd tādi daudzumi, ko daži skaitītāju bremzētāji nespēj notērēt. Abos šais namos ūdens zudumi ievērojami pārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteikto 20% starpību, kas liek apsaimniekotājam to novērst, taču “Rīgas namu pārvaldnieks” tikai aptaujā un apseko. Vai šogad līdz pašvaldību vēlēšanām Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotājs papūlēsies atrast ūdens zudumu cēloņus? Manuprāt, ne. Kamēr, piesedzoties ar MK noteikumiem, var piedzīt zudumus no tiem, kas aizmirst nodot skaitītāju rādījumus vai nokavē rēķinu apmaksu, tikmēr “problēmu nav”. Var to visu norakstīt uz mītisko Rīdzenes upi, kura, starp citu, tās augšgalā kādreiz saukta par Speķupi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Taču pat skandināviem PVN likme maizei ne tuvu nav 21%!

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+