Ekonomika
Bizness

Ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 3%. “Swedbank” nosauc iemeslus0


“Swedbank” administratīvā ēka “Saules akmens”.
“Swedbank” administratīvā ēka “Saules akmens”.
Foto: LETA

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā “Swedbank” ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos.

Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka.

Pasaules “vētru” ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā.

Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Vēl arvien izaugsme vairumā nozaru

Sagaidāms, ka apstrādes rūpniecība un mazumtirdzniecība varēs šogad noturēt pagājušā gada tempus. Cerams, ka arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare turpinās savu strauju kāpumu.

Tomēr būvniecības straujais skrējiens jau ir sācis pierimt. Šogad šī nozare augs lēnāk nekā pērn gan darbaspēka trūkuma un izmaksu spiediena ietekmē, gan arī tāpēc, ka Eiropas Savienības finansējuma ikgadējais pieaugums būs būtiski lēnāks.

Lēnāk attīstīsies arī transporta sektors līdz ar remontdarbu noslēgumu Ustjlugas ostā, kas pērn īslaicīgi uzrāva nozares rezultātus.

Kritumu šogad, visticamāk, joprojām redzēsim finanšu sektorā, ņemot vērā, ka nozarē turpināsies risku mazināšana, īpaši attiecībā uz sadarbību ar ārvalstu klientiem, un būs jau izsmeltas dažādas īslaicīgas ienākumu kāpināšanas iespējas, kas pērn palīdzēja uz ārvalstu klientiem orientētajām bankām.

Savukārt sniegums lauksaimniecībā būs atkarīgs no laika apstākļiem. Pērnā gada sausā vasara negatīvi ietekmēja graudu un rapša eksporta sniegumu gada nogalē, un šo efektu jutīsim arī šī gada sākumā.

Mājsaimniecību patēriņš šogad kļūs par galveno izaugsmes virzītāju

Neskatoties uz svārstībām pasaules finanšu tirgos un augstu nenoteiktību globālajā ekonomikā, mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojums Latvijā ir labs. Tomēr gan kapacitātes ierobežojumu, gan arī vājākas ārējā pieprasījuma izaugsmes ietekmē eksporta kāpums nākamgad solās būt diezgan vārgs.

Arī investīcijas, kuru izaugsme pērn bija mērāma ar divciparu skaitli, šogad augs lēnāk, būvniecības skrējienam kļūstot rāmākam. Lai arī investīcijas un eksports turpinās balstīt izaugsmi, galvenais izaugsmes virzītājs šogad būs mājsaimniecību patēriņš, kurš pērn bija diezgan piesardzīgs salīdzinājumā ar spējo ienākumu kāpumu.

Mājsaimniecību tēriņus veicinās gan pirktspējas kāpums, ienākumiem augot straujāk par patēriņa cenām, gan arī pieaugošā aktivitāte mājokļu kreditēšanā.

Sagaidāms, ka banku kredītportfelis mājsaimniecībām atsāks lēnām augt, bet inflācija saglabāsies iepriekšējā gada līmenī (2,5%).

Bezdarba līmenis jau ir zemākais pēdējo 10 gadu laikā, un tas turpinās samazināties no 7,4% pērn līdz 6,7% šogad. Darbaspēka trūkums veicinās vidējās bruto algas pieaugumu, kas gan šogad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, augs nedaudz lēnāk, proti, par 7% (8,5% 2018.gadā).

Nodarbināto skaits vēl šogad nedaudz pieaugs, bet tā kāpumu arvien vairāk ierobežos jau augstais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis un sarūkošais iedzīvotāju skaits.

Neliels cerību stariņš ir migrācijas bilances uzlabošanās, kas gan joprojām ir negatīva. Šķiet, ka emigrācijas plūsma mazinās un imigrācija lēni, bet aug (tai skaitā uz reemigrantu rēķina).

“Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka “Swedbank” sagaidām, ka ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz 3% šogad un 2,5% 2020. gadā.

Galvenie iemesli lēnākai izaugsmei ir saistāmi ar iekšējiem, cikliskiem faktoriem, proti, akūto darbaspēka trūkumu, straujo darbaspēka izmaksu kāpumu, kam produktivitātes kāpums netiek līdzi, un augsto ražošanas jaudu noslodzi.

Ja šie izaicinājumi turpina saasināties, tie var raisīt finanšu problēmas uzņēmumiem, būtiskāk sabremzējot ekonomikas izaugsmi un apturot bezdarba kritumu.

Tomēr lielākie riski Latvijas izaugsmei gan joprojām ir tie paši, kas aizēno globālo izaugsmi.

Latvijas ekonomika ir gana spēcīga, lai spītētu pasaules “vētrām” – ārējo nesabalansetību praktiski nav, mājsaimniecību un uzņēmumu finanses ir labā formā, eksportētāji spēj noturēt savas tirgus daļas, valdības parāda līmenis vēl arvien salīdzinoši zems.

Tomēr jaunajai valdībai ir aši jāķeras klāt gan šī gada budžeta pabeigšanai, gan izvirzīto prioritāšu realizācijai dzīvē.

“Kamēr virzieni ir pareizi, tas, vai reformas tiešām veicinās ilgtspējīgu vidēja termiņa izaugsmi un mazinās ienākumu nevienlīdzību, būs atkarīgs no tā, kādas tieši izmaiņas plānotas un kādā veidā reformas tiks īstenotas,” saka L. Strašuna.

Politiskie notikumi un lēmumi sāk ierobežot pasaules ekonomikas izaugsmi

Politiskā nenoteiktība, tirdzniecības saspīlējumi un finanšu tirgus svārstības ir sākušas negatīvi ietekmēt pasaules, īpaši Ķīnas un eirozonas, ekonomikas izaugsmi.

Mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojums ir pasliktinājies, investīciju aktivitāte ir kļuvusi piesardzīgāka, bet eksporta izaugsme ir sabremzējusies. Tai pat laikā darba tirgus turpina uzlaboties – algu izaugsme pieņemas spēkā, bezdarbs turpina krist – tādējādi mājsaimniecību patēriņš pagaidām turas labi.

ASV ekonomika, visticamāk, jau ir sasniegusi šī biznesa cikla augstāko punktu, un turpmākajos gados tās izaugsme palēnināsies (no 2,9% pērn uz 2,4% šogad). Eirozonas izaugsme sabremzējās jau pērn, un gaidāms, ka augstās nenoteiktības dēļ tā arī šogad turpinās palēnināties (no 1,8% pērn uz 1,3% šogad).

Kopumā sagaidāma salīdzinoši maiga un kontrolējama pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, no 3,7% pērn līdz 3,5% šogad. Tomēr riski ir pēdējo pāris gadu augstākajā līmenī, un tie var arī daudz būtiskāk samazināt izaugsmes tempus vai pat izraisīt jaunu recesiju.

Piemēram, lai arī tirdzniecības saspīlējumi starp ASV un Ķīnu ir nedaudz pierimuši, konflikts var atkal uzliesmot un paplašināties, iekļaujot arī citus reģionus, piemēram, Eiropu.

Vēl arvien pastāv risks, ka ASV piemēros importa tarifus Eiropas automobiļiem, kas būtiskāk kaitētu pasaules ekonomiskajai attīstībai. Svārstības finanšu tirgos un lēnāku izaugsmi var radīt arī ģeopolitiskie saspīlējumi (piemēram, Tuvajos Austrumos, Ziemeļkorejā, Dienvidķīnas jūrā vai starp Krieviju un Ukrainu) un jaunas starpvalstu sankcijas.

Nepārdomāti vai pārgalvīgi politikas lēmumi var negatīvi ietekmēt izaugsmi konkrētā valstī vai valstu reģionā (piemēram, Brexit bez vienošanās, populistu valdības rīcība Itālijā).

Pieaugušais parāda līmenis attīstības tirgos arī vieš zināmas bažas, jo īpaši ņemot vērā ASV procentu likmju celšanu, kas padara grūtāku dolāros emitētā parāda refinansēšanu.

Ikviens no šiem un citiem līdzīgiem notikumiem var izraisīt ievērojamas korekcijas akciju un valūtu tirgos, un investoru zaudējumi var vēlāk bremzēt arī ekonomisko izaugsmi.

To, cik strauji izaugsme bremzēsies, noteiks politikas veidotāju rīcība

Lielā mērā izaugsme būs atkarīga no politikas veidotāju rīcības. Paredzams, ka centrālās bankas uzmanīgi sekos līdzi tendencēm ekonomikā un piesardzīgāk cels likmes.

Eiropas Centrālā banka refinansēšanas likmi pirmo reizi kopš 2012. gada varētu paaugstināt vien 2020. gadā, turklāt ļoti iespējami papildus pasākumi, lai uzlabotu kreditēšanas nosacījumus eirozonas banku sektorā.

Savukārt Federālo Rezervju sistēma šogad bāzes procentu likmi paaugstinās divreiz, bet 2020. gadā, visticamāk, to saglabās nemainīgu.

Svarīgi ir arī tas, ko darīs politiķi un valdības – izaugsmes palēnināšanās var mudināt atkāpties no iepriekš dotajiem pārgalvīgajiem solījumiem, piemēram, stabilizējot tirdzniecības saspīlējumus un arī izmantojot dažādus stimulus, kur valdību parāda līmeņi to atļauj (piemēram, Ķīnā, Krievijā, Ziemeļvalstīs).

Saistītie raksti

Pēdējo 15 gadu tendences liecina par to, ka pasaules ekonomikā līdz ar strauju Ķīnas un citu attīstības valstu ekonomiku izaugsmi samazinās atbalsts demokrātiskām vērtībām.

Pēc Trampa ievēlēšanas Baltajā namā spēku sadalījums ir pat nosvēries par labu ekonomikām ar vājām vai būtiski ierobežotām pilsoniskajām brīvībām un politiskajām tiesībām. Tas tikai palielina politisko nenoteiktību, jo ir daudz grūtāk paredzēt, kā tiks risināti globālie saspīlējumi.

LA.lv