Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. septembris, 2013
Drukāt

Ekonomikas izrāviens pirms vēlēšanām nav priekšplānā. Diskusija Bauskā

Bauska_Endzins_IBu_8

Uzņēmējdarbības veicināšana un ekonomikas izrāviens pirms vēlēšanām nav priekšplānā, atzina diskusijā Bauskā.


 

“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Kas traucē un kas palīdz attīstīt uzņēmējdarbību?” piektdien Bauskā piedalījās: Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (“V”), ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova (RP), Aleksandrs Kiršteins (NA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Krišjānis Kariņš norādīja, ka Latvijā nav jāorientējas uz jauniem lieliem uzņēmumiem, bet uz maziem, kas ražotu detaļas lielajiem: “Visi zinām “Liepājas metalurgu”, bet tam blakus ir ģimenes uzņēmums ar 20 darbiniekiem, kuri no metāla izgatavo specifiskas detaļas Dānijas vēja turbīnu ģeneratoriem. Tādu Latvijā ir daudz.”

Jānis Endziņš piesauca savu atklājumu Ogrē – uzņēmumu, kas ražo dzenskrūves lielajiem okeāna laineriem. Diskusijai atvēlētās divas stundas pagāja, meklējot dzenskrūvi uzņēmējdarbībai.

 

Uzņēmīguma deficīts

Bauskas uzņēmējdarbības gandrīz divsimt gadu vēsturē bez amatniekiem, tirgotājiem un krodziniekiem ir bijušas gan vilnas vērptuve, kokzāģētavas, dzelzslietuve, lauksaimniecības rīku fabrika, ķieģeļceplis, gan piena kombināts, konservu kombināts, iesala cehs, dzelzceļš, etiķa fabrika, konfekšu fabrika, alus darītava… No nosauktajiem šodien nav palicis nekas. Arī alus ir cits.

Kaut gan vairākumam Bauska šodien asociējas tikai ar alu un vistām, Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone minēja, ka Bauskas novadā ir 2679 uzņēmumi, no kuriem puse ir individuālie uzņēmumi un zemnieku saimniecības, un gandrīz tūkstotis – akciju sabiedrības un SIA. Kaut uzņēmumu daudz, darba vietu trūkst.

Industriālajā parkā pirms krīzes investori jau bija gatavi ienākt, bet tagad… Baušķenieki darba meklējumos brauc uz Rīgu vai – pāri jūrai…

Pašvaldība izdarījusi vai visu iespējamo infrastruktūras nodrošināšanai, apliecināja domes vadība, bet jaunas darba vietas nerodas, kaut Bauska kartē iezīmēta kā viens no attīstības centriem. Kā trūkst, lai Bauskā īstenotu ministra Pavļuta reindustrializācijas plānu? “Uzņēmīgu cilvēku,” secināja Ilona Platonova. “Kad aptaujājam uzņēmējus, lielākā daļa uzņēmumus izveidojuši jaunības maksimālismā. Ja tagad vēlreiz būtu jāveido, diezin vai to darītu – viņi tagad atzīst. Otra lieta, kas traucē, ir kapitāla trūkums, ko ieguldīt uzņēmumā. Trešais, radot darbavietas, darbiniekiem jāmaksā labas algas, lai cilvēki nebrauktu prom.”

“Barības ķēdē esam ļoti zemā posmā,” domu turpināja Jānis Endziņš. “Amatniecība nevar valsti pacelt nākamajā attīstības pakāpē. Vienu pagali par lielu naudu nevar pārdot. Labas algas var maksāt tikai tad, kad ražo preces ar augstu pievienoto vērtību. Kā, piemēram, iPhone, kura cenā tikai 5% ir ražošanas izmaksas Ķīnā.”

“Valstij nauda jāiegulda izglītībā, jo īpaši zinātnē un pētniecībā, tikai tad varēs palielināt eksportā to niecīgo īpatsvaru, kas ražots ar augstajām tehnoloģijām un inovācijām,” Kariņš nav vienīgais “Vienotības” biedrs, kas uz to norāda partijas galvgalam. “Somijā zinātnei 3,5% no IKP, Dānijā – 3%, Latvijā – 0,6% ar lejupejošu tendenci. Kas radīs produktus ar augstu pievienoto vērtību?”

Diskusijas dalībnieki sēdēja konkursa “Bibliotēka – uzņēmējdarbības atbalsta un pašvaldības sabiedriskās dzīves centrs” metu ielokā. Uzprojektēti dažādi bibliotēkas ēkas varianti Bauskas centrā. Uzvarēja lietuviešu arhitekti, kas piedāvāja nevis arhitektoniski skaistāko ēku, bet atvērtu telpu starp ēkām, kas kalpotu uzņēmējdarbības attīstībai. Šis pārrobežu sadarbības projekts ir viens no nozīmīgākajiem baušķenieku pieteikumiem jaunās paaudzes izglītošanā.

 

Aizsargāties 
vai uzbrukt? Bauska_Kirsteins_IBu_8

Aleksandrs Kiršteins nespēja pieņemt, ka Latvijā izmantojam daudz ievesto materiālu tā vietā, lai ražotu savējo. Viņš atgādināja gan par Nacionālās bibliotēkas grīdu no Kanādas kļavas, gan par ievestajiem plastmasas logiem, ko šeit tikai piegriež un ieliek rāmjos, gan par siltināmo materiālu mājām. “Ja paši saražotu ekoloģisko vati un ieliktu to 40 centimetru biezumā sienām un 60 centimetru – bēniņiem, māja vairs nebūtu jāapkurina. Tā vietā mēs maksājam miljardu “Gazprom”,” dusmīgs bija Kiršteins.

Ilona Platonova atgādināja baušķeniekiem, ka viņi sildās ar gāzi, saņemot lētāku subsidēto siltumu uz citu rēķina, un ieteica pāriet uz kurināšanu ar šķeldu.

Krišjānis Kariņš noraidīja protekcionismu un atgādināja, ka Latvija ir pārsniegusi ulmaņlaiku eksporta apjomus. “Pēc cunami mūsu ražotāji piegādā mājas japāņiem. Ja mēs vienpusēji ierobežosim citus, viņi taču nav muļķāki, būs ierobežojumi mūsu precēm. Kur ir lielāks tirgus – Latvijā ar diviem miljoniem vai ES – ar 500 miljoniem?! Jādomā nevis par to, kā sevi pasargāt, bet kā iekarot. Mūsu tipogrāfijas 90% produkcijas eksportē,” gavilēja Kariņš.

Jānis Endziņš apstiprināja: “Tie uzņēmēji, kurus krīze piespieda pārorientēties no vietējā tirgus uz eksportu, pelna vairāk nekā pirms krīzes. Pat tiem uzņēmējiem, kuri tagad uzsāk biznesu, jādomā, ko varētu eksportēt, jo mūsu tirgus tik tiešām ir ļoti mazs. Tā ir mūsu sistēmiskā problēma, ka ražojam preces ar mazu pievienoto vērtību.”

 

Iepirkums vietējiem

“Viss, ko ievedam, pārsvarā ir mēsli, sākot ar linoleju. Ar ko ir jāpiegāž piena produkts, lai to varētu atvest tūkstoš kilometru attālumā nesabojātu? Un tad bērni slimo ar alerģijām. Bet skolas iepirkumā tas uzvar kā lētākais. Tas pats attiecas uz plastikāta materiāliem būvniecībā. Bet, kad kāda skola Rīgā sadomā būvēt ekoloģiski, salmu paneļus importējam no Vācijas! Problēma ir mūsu galvā! Mums jādomā, kā piesaistīt vietējos ražotājus ar vietējiem materiāliem,” nikns bija Kiršteins.

“Tas nav tik viennozīmīgi,” norādīja Kariņš. “Pateicoties piena eksportam uz Lietuvu, mūsu piena ražotāji saņem augstāku maksu par pienu. Ja robežas būtu slēgtas, zemnieks būtu spiests samierināties ar zemāku cenu šeit un mazāk ieguldītu modernizācijā.”

Iznāk, ka pašvaldība, uzbūvējot infrastruktūru, ir atbrīvojusi vietu uzņēmējdarbībai fiziskajā telpā – ģeogrāfiski. Bet nav izmantojusi iespējas atbrīvot vietu uzņēmējiem biznesa telpā. Kopīgi metāmies noskaidrot zaļā iepirkuma iespējas, lai paceltu kvalitātes prasības pārtikai pašvaldības iestādēm, kas būtu izdevīgākas vietējiem uzņēmējiem.

“Ļoti vienkārši šo jautājumu var atrisināt, piemēram, skolā nosakot noteiktas svaiguma pakāpes pienam. Kaut arī tas būs dārgāk, bet ilgtspējīgāk,” bija pārliecināts Endziņš.

“Ir jābūt kompetentiem iepirkuma speciālistiem arī ES kopīgā tirgus apstākļos,” norādīja Kir-šteins. “Lielbritānijā iepirkumos bērniem norādīja ķīmisko vielu sarakstu, ko nedrīkst izmantot mēbelēs… un Vācijas mēbeles iepirkumā vairs nekvalificējās…”

 

Pašvaldība jāmotivē 
ar nodokļu ieņēmumiem

Bauskas uzņēmēju kluba vārdā Indulis Pētersons pauda neapmierinātību ar esošo nodokļu sistēmu, kas neveicina uzņēmējdarbību.

“Pašvaldībai nav lielas iespējas piešķirt nodokļa atlaides. Bauskas jaunā sasaukuma dome vienā no pirmajām sēdēm nolēma par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem uzņēmējiem, kas izveidojuši jaunas darba vietas vai par saviem līdzekļiem sakopuši sabiedrisko teritoriju,” vēstīja Raitis Ābelnieks, novada domes priekšsēdētājs. Atdeves gan tam vēl nav.

“Jā, pašvaldībai nav tiešas motivācijas piesaistīt biznesu,” piekrita Endziņš. “Politiķi priekšvēlēšanu ciklā skatās uz vēlētāju vairākumu, tātad nav orientēti uz uzņēmējiem, kas ir mazākumā. Mūsuprāt, pašvaldībām jādod finansiāls labums no uzņēmēju piesaistīšanas – vai ar uzņēmuma ienākuma nodokļa daļu vai caur dažādiem fondiem kā Igaunijā.”

“Mums ir viens no lielākajiem nodokļu slogiem tieši uz zemākajām algām. Tas kavē nodarbinātību un uzņēmējdarbības attīstību. Augsto nodokļu valstis Zviedrija un Dānija ar zemajām algām ir konkurētspējīgākas par Latviju. Tieši šis fakts veicina ēnu ekonomiku,” norādīja Kariņš.

“Problēma ir tur, ka atšķirībā no Zviedrijas un Dānijas Latvijā nav lielo algu, no kurām paņemt budžetam nepieciešamos līdzekļus,” papildināja Platonova. “Tieši šā iemesla dēļ arī progresīvais nodoklis nedotu efektu.”

Endziņš nerimās: “Ik pa laikam rodas jautājums, vai tik nevajag pacelt mikrouzņēmuma nodokli no 9 līdz 15%. Tad mēs gribam uzņēmējus vai negribam?”

 

Grāmatu svētkus atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Finanšu ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, SIA “Drukātava”, Nacionālie bruņotie spēki, EPIB, SIA “Balta Eko”, SIA “VESTA-LK”, fonds “Mammām un tētiem”, Inese Vaidere, dr. Pāvils Vasariņš, Mārtiņš Lasmanis, Jānis Lancers, Vilhelms Mihailovskis, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Kiršteins, Bauskas novada dome

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Bauskas Dzīve”, “Bauskas Novada Vēstis”, www.bauska.lv, www.bauskasbiblioteka.lv

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+