Ekonomikas ministrs nolemj nevirzīt ACTA ratifikācijai Saeimā 0
Ar pretrunīgi vērtētā viltojumu novēršanas nolīguma (Anti-Counterfeiting Trade Agreement – ACTA) ratificēšanu parlamentam nav jāsteidzas. Pie šāda atzinuma nonākuši gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, gan Ārlietu komisijas deputāti.
Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vakar paziņoja, ka, ņemot vērā sabiedrības un ekspertu bažas, nolēmis pagaidām nevirzīt ACTA izskatīšanai un ratifikācijai Saeimā.
ACTA ir nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Šveici un ASV, kurā valstis apņemas kopīgi stiprināt intelektuālā īpašuma aizsardzību un sadarboties viltotu un pirātisku preču izplatības apkarošanā. Gandrīz visu ES dalībvalstu pārstāvji, tostarp arī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars, šo dokumentu parakstīja jau 26. janvārī. Tagad tas jāratificē iesaistīto valstu parlamentos. Būtībā ACTA ir turpinājums līdzīgam starptautiskam dokumentam – Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumam par intelektuālā īpašuma aizsardzību (TRIPS), ko Latvija ratificējusi jau 1998. gadā. Tikai šoreiz vairāk uzmanības pievērsts jauniem izaicinājumiem – intelektuālā īpašuma aizsardzībai digitālajā vidē. Piemēram, cīņai pret filmu, mūzikas, datorprogrammu un citu ar autortiesībām aizsargātu produktu nelikumīgu lejupielādi internetā. Iespējams, tieši tādēļ ACTA izraisījis īstu vētru interneta lietotāju vidū, kuri satraukušies par to, ka, aizsedzoties ar autortiesību aizstāvību, dažādas iestādes varēs pārbaudīt viņu datoru saturu. Tādēļ gan internetā, gan uz ielas dažādās valstīs tiek rīkoti protesti pret ACTA ratificēšanu. Arī Latvijā pirmdien ieplānota protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas. Uz šo sabiedrības viļņošanos reaģējuši arī Saeimas deputāti un sākuši iztaujāt ministriju pārstāvjus par nolīguma būtību.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele deputātiem skaidroja, ka ACTA mērķis ir starptautiskā līmenī mazināt intelektuālā īpašuma turētājiem nodarīto kaitējumu, un īpaši uzsvēra, ka pašreizējo situāciju autortiesību aizsardzībā Latvijā dokuments nemainīšot.
Runas par to, ka turpmāk uz robežas tikšot pārbaudīts personīgo datoru saturs, noteikti bargāki sodi par failu nelikumīgu lejupielādi, esot tikai mīti. Arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns apstiprināja, ka pašreiz visas ACTA nolikumā minētās jomas jau esot atrunātas vietējos procesuālos likumos un citos normatīvos aktos.
Nekādas sankcijas netiekot plānots pārskatīt. G. Ābele atzina, ka arī intelektuālā īpašuma turētājiem Latvijā nekādu papildu aizsardzību pret “pirātiem”, plaģiatoriem un viltotājiem ACTA pati par sevi nedošot. Šis dokuments esot nepieciešams, lai nostiprinātu jau esošo situāciju un veicinātu tiesībsargājošo institūciju starptautisko sadarbību.
Turpretim Latvijas Interneta asociācijas pārstāvis Viesturs Šeļmanovs-Plešs kritizēja dokumenta izstrādi, kas esot notikusi lielā slepenībā. Viņš arī prognozēja, ka ACTA tikai pagaidām ir samērā maiga, jo pēc tās ratificēšanas tikšot radīta organizācija, kura būšot tiesīga izmainīt šo dokumentu, vairs neprasot atļauju dalībvalstu parlamentiem. Taču galvenais interneta lietotāju un piegādātāju satraukums esot par to, cik tālu drīkst izsekot cilvēka gaitas internetā un vai autortiesību aizstāvēšana nenovedīs pie cilvēktiesību pārkāpuma. Piemēram, ACTA 27. panta 4. daļa jau tagad paredz iespēju “pilnvarot kompetentas iestādes likt tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam steidzami izpaust tiesību īpašniekam informāciju, kas ir pietiekama, lai identificētu abonentu, kura konts, iespējams, ir izdarīts pārkāpuma veikšanai”. “Tātad, piemēram, dziedātājs Lauris Reiniks varēs saņemt informāciju par to, vai manā datorā ir viņa albums?” jautāja deputāte Inga Bite (ZRP). Ierēdņu dotās atbildes gan bija pretrunīgas.
Diskusijas laikā gan deputāti, gan interneta nozares pārstāvji pauda kritiku, ka jau kopš 19. gadsimta nogalē tapušās Bernes konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību šādos dokumentos domāts tikai par to, kā “ierobežot un aizliegt”, nevis par to, kā padarīt intelektuālo īpašumu vieglāk pieejamu oficiālā ceļā.
Gan Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), gan Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (“Vienotība”) bija vienisprātis, ka šajā reizē Latvijas parlamentam nevajadzētu pārsteigties. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Eiropas Parlamentā diskusija par ACTA sāksies tikai vasarā. Iespējams, par ratificēšanu Saeima varētu lemt tikai nākamgad, līdz tam laikam meklējot iespējas sabalansēt autortiesību aizsardzību ar cilvēktiesībām.
Viedokļi
Miks Latvis, interneta lapu veidotājs: “ACTA gadījumā nevajadzētu pārsteigties ar spriedumiem, jo par šo dokumentu vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Šķiet, ka diskusija vēl turpinās, un būtu interesanti lasīt plašākus pētījumus par šo tēmu. Vienīgais, kas satrauc, ir tā slepenība, kādā ACTA tika parakstīta, bez iepriekšējiem paziņojumiem un bez publiskas diskusijas par to, cik šāds likumu projekts Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem ir izdevīgs. Bez pienācīgas informācijas cilvēkiem ir brīva telpa, kurā sākt kņadu.”
Guntars Līcis, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors: “Ap ACTA ir daudz emociju un viedokļu, bet maz lietišķas informācijas. Līdz šim ne no pretiniekiem, ne no atbalstītājiem pārliecinošus argumentus neesmu dzirdējis. Mani dara bažīgu mēģinājumi piemērot vienādas normas dažādās valstīs ar pilnīgi atšķirīgu situāciju. Arī Latvijas preses izdevumi sastopas ar sava intelektuālā īpašuma zādzībām, ko esam vērtējuši arī asociācijas valdes sēdēs. Arī pirms interneta bija gadījumi, kad viens medijs pārpublicēja otra saturu, bet tagad problēma saasinājusies. Ir gadījumi, kad interneta mediji publicē ziņu materiālu, ko radījis un par to samaksājis kāds drukātais medijs. Tā ir problēma, kas jārisina ar Latvijas Autortiesību likumu. Gaidīt regulējumu no ārpuses nebūtu pareizi.”
