Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. decembris, 2014
Drukāt

Ekonomiskā izrāviena nebūs (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijā un tās tuvākajās Baltijas jūras piekrastes kaimiņvalstīs ekonomiskā attīstība kļuvusi krietni gausāka nekā aizvadītajos gados un arī turpmāk nekādi lielāki izrāvieni nav gaidāmi,  atzīst “Swedbank” ekonomisti savā gadskārtējā apskatā par Baltijas jūras reģionu.

Šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) palielinājumu reģionam paredz vien 1,2% apmērā, gandrīz uz pusi mazāku, nekā tika prognozēts pagājušajā gadā. 2015. gadā vēl mazāku – vien par 0,9%.

“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna nosauc vairākus iemeslus, kas to nobremzējuši Latvijā un pārējās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Aizvadītajos divos gados sarukuši ārvalstu investīciju apmēri. Šo samazinājumu galvenokārt izraisījis karš Ukrainā un uzņēmēju augošās bažas par savu ieguldījumu drošību. Bažas un nedrošību veicina Krievijai pieteiktais ekonomisko sankciju “karš” un Krievijas mēģinājumi atspēlēties, aizliedzot ievest pārtiku no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pēc Lijas Strašunas domām, Krievijas uzņēmējdarbības vide un likuma vara arvien vairāk atšķiras no pasaulē pieņemtajiem standartiem, un pašlaik tas ir pats lielākais kavēklis straujākai Baltijas jūras reģiona valstu izaugsmei. Ja tuvākajos gados Krievijā nekas nemainīsies, tā nonāks arvien lielākā izolācijā. Iznākumā Latvijas ekonomiskie sakari ar šo kaimiņvalsti neizbēgami vājināsies.

Latvijas un citu Baltijas jūras reģiona valstu ekonomisko izaugsmi klupina arī eirozonas valstu nevienmērīgā attīstība. Bezdarbs lielāks, nekā bijis prognozēts. Kaut arī pēdējā laikā Latvijā ir mēģināts ar dažādiem paņēmieniem ierobežot nodokļu nemaksāšanas “sērgu”, ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir liels. Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījumā atzīts, ka pērn Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bijis pats augstākais triju Baltijas valstu starpā: Latvijā – 23,8%; Lietuvā – 15,3%; Igaunijā – 15,7% no IKP. Abās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs tas gada laikā samazinājies, bet Latvijā pieaudzis par 2,7%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents, biznesa augstskolas “Turība” attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis atzīst, ka diemžēl Latvijā daudzi joprojām grib taisīt biznesu uz nodokļu nemaksāšanas rēķina. Viņaprāt, ēnu ekonomikas efektīvāku mazināšanu kavē tas, ka nodokļu maksātāji redz – valsts pārvaldē šķaidās ar naudu. Valdībai būtu biežāk un skaidrāk jārāda, kur paliek nodokļu maksājumi.

Ekonomisko izaugsmi aizkavē arī Latvijas iedzīvotāju kopskaita, reizē strādājošo skaita samazināšanās, ko veicinājusi gan lielas darbspējīgo iedzīvotāju daļas aizplūšana peļņā uz ārzemēm, gan mirstības pārsvars pār dzimstību. Ja darba spējīgo skaits turpinās sarukt, pēc Strašunas domām, vienīgā izeja, kā veicināt ekonomisko attīstību, – ieviešot jaunas tehnoloģijas, celt darba ražīgumu.

Viņa un “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks domā, ka straujāku ekonomisko izaugsmi Latvijā var veicināt ražojumu un pakalpojumu eksports. Kaut arī Latvijas uzņēmēju kapitālieguldījumi ārzemēs ir auguši, to apjoms – 5% no iekšzemes kopprodukta – joprojām ir 10 reižu mazāks nekā ārvalstu ieguldījumi Latvijā.

Uzņēmuma “UPB Holdings” valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns uzskata, ka Latvijas tautsaimniecībai arvien vairāk jāorientējas uz Rietumiem un tām valstīm, ar kurām mūs saista ekonomiskā, politiskā un militārā savienība. Viņaprāt, tas nav vienā dienā īstenojams pasākums. Lai kāds mūsu uzņēmums iekarotu un noturētos ārvalstu tirgū, kļūstot pazīstamam un atzītam, vajadzīgi aptuveni 10 gadi. Uzņēmējs uzskata, ka viena no mūsu lielākajām nelaimēm ir iesakņojušās iedomas, ka salīdzinājumā ar citām Austrumeiropas valstīm bijušajā Padomju Savienībā joprojām esam paši gudrākie un spējīgākie. Viņaprāt, pastāvēšana un izaugsmes iespējas maksimāli jāmeklē nevis austrumos, bet ES telpā – Polijā, Vācijā un citās valstīs. No šo interešu viedokļa viņam nekā nav saprotams, ko tik nozīmīgu Latvijas ekonomiskajai attīstībai devušas mūsu augstāko amatpersonu vizītes Azerbaidžānā, Mongolijā un citās austrumu valstīs.

Arī Aigars Rostovskis domā, ka jāorientējas uz ES, kur uzņēmējdarbībai ir prognozējamāka vide nekā austrumos. Tomēr, viņaprāt, ar austrumu kaimiņvalstīm ekonomiskie sakari pavisam nebūtu jāsarauj.

“Mugura austrumiem nav pavisam jāaizgriež, tikai seja. Bet vai to kāds prot izdarīt?” smej “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

ekonomik_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Latvija joprojām nespēj tikt vaļā no ekonomiskā šoka, kas tik ļoti kontrastē ar plānveida padomju ekonomiku. Mūsu bijusī padomju nomenklatūra nav spējīga attīstīt ekonomiku, jo ir metusies uz siltajām slinkajām vietām uzpūstajā valsts pārvaldē, pēc analoģijas ar PSRS. Viņu bērni iet vecāku pēdās, t.i. kā labāk iekārtoties uz valsts rēķina. Latviešu jaunos deviņdesmito gadu mazos uzņēmējus viņi ļoti nicināja un ar spēka struktūru un reketa palīdzību izsūca un izdeldēja, daļēji aiz prastas skaudības, aiz sociālā naida pret jaunajiem “kapitālistiem”, palīdzēja protams arī Krievijas specdienesti, kuriem bija jāpierāda, ka Latvija viena, bez Krievijas attīstīties nespēj, viņiem piebalsoja arī mūsu komunistiskā nomenklatūra, kas bija pieradusi visā piebalsot “vacākajam brālim”. Varbūt tiešām naivi cerēja uz Krievijas biznesmeņiem, vai Rietumu naudasmaisiem, kuri viņus baros tikai par to, ka tiem tika atļauts ienākt valsts ekonomikā. Muļķis paliek muļķis, ko tur teikt.
    Tā nu ir realitāte, ka šeit tika mazajam topošajam, ar kompartiju un VDK nesaistītajam uzņēmējam, radīti visi iespējamie apgrūtinājumi, lai viņš nevarētu attīstīties un aizēnot padomju eliti ar augstāku dzīveslīmeni. Tikai pēdējā laikā, krīzes un nenormālās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju bēgšanas rezultātā no Latvijas, padomju “elite” ir sākusi nākt pie sajēgas, ka kaut kā tas strādīgais uzņēmīgais cilvēks tomēr ir vajadzīgs. Taču valsts izlaupīšanas gados iekrātie finansu tauki, pagaidām vēl ļauj nomenklatūrai labi dzīvot arī šodien, tāpēc viņi vēl nejūtas īpaši izslāpuši pēc ekonomiski aktīviem cilvēkiem.
    Viskatastrofālākā situācija ir Latvijas lauksaimniecībā, kurā noziedzīgi izveidotajās lielsaimniecībās pa lielākai daļai saimnieko bijušie komjaunieši, kolhozu priekšsēži un lauku čekisti, tā sakot tā pati lauku padomju nomenklatūra, kuru nopietni ir pabīdījuši rietumu lielsaimnieki, iegādājoties par sviestmaizi Latvijas vērtīgāko resursu – zemi. Šobrīd pateicoties visspilgtākajam padomju nomenklatūras pārstāvim Brigmanim, kurš “saimniekoja” Latvijas lauksaimniecības ārēs nu jau gandrīz 20 gadus, praktiski ir izzudis Latvijas leģendārais lauksaimnieka, zemnieka, gars. Zemkopības prasmes netiek masveidā nodotas no paaudzes paaudzē. Mēs saimniekojam laukos, pēc lielsaimniecību intensīvajām pretdabiskajām metodēm, pateicoties kurām pat tādā lauksimnieciski attīstītā valstī kā Vācija bija pienācis brīdis, kad zemē vairs nebija atrodamas sliekas. Gadu tūkstošos, pateicoties mazo zemnieku saimniecību ārkārtīgi daudzveidīgajam bioloģiskās produkcijas klāstam uz nelielām platībām, krātajam zemes mineraloģiskajam potenciālam, kas ļāva iegūt ārkārtīgi bagātas garšas produkciju, tagad uzbrūk intensīvās vienlaidu ķimizācijas lāsts, kas šo unikālo zemi pārvērš parastā noplicinātā nabadzīgā augsnē. Varam “pateikties” absolūti trulajai brigmaņveidīgajai padomju nomenklatūrai par Latvijas lepnuma, Latvijas čaklā, izturīgā un viedā zemnieka fizisku iznīcināšanu un Latvijas kvalitatīvās lauksaimniecības bojā eju.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+