Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. jūnijs, 2012
Drukāt

Ekonomiskā sadarbība starp Vāciju un Krieviju plaukst un zeļ


berline_toms_ancitis_8

Vairāku goda sardzes karavīru sveikšana dzimšanas dienā, mātišķi paspiežot roku katram no viņiem, Angelai Merkelei padevās sirsnīgāka nekā apkampšanās ar Vladimiru Putinu īsi pēc tam. Tāpat kā vēsie skūpsti, tā vairāk izskatījās pēc pienākuma, kas jāizpilda, lai atspēkotu spekulācijas par atsalumu abu valstu attiecībās.

 

Arī smaids Krievijas viesa sejā, izkāpjot no melnā “Mercedes” limuzīna ar Krievijas numuru, kas pie Federālā kanclera biroja ēkas pietraucās ar stundas nokavēšanos, bija manāmi samocīts. Putina Berlīnes apmeklējums ilga vien dažas stundas un bija Putina otrā ārvalstu vizīte kopš atgriešanās Kremlī uz trešo pilnvaru termiņu – pirmajā viņš apmeklēja Minsku.

 

Savstarpējā atkarība

A. Merkele jau agrāk neslēpa savas cerības, ka par prezidentu uz otro termiņu varētu kandidēt Dmitrijs Medvedevs, un spītīgi nav ticējusi prognozēm, ka Putina ērai Kremlī nebūt nav pienākušas beigas. Tāpēc preses konferencē pēc darba pusdienām abu valstu līderi pat necentās tēlot, ka viens pret otru justu simpātijas. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas apspriesti īsajā sarunā, esot bijusi ekonomiskā sadarbība, paziņoja Putins. Lai gan politiskās attiecības pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām ir kļuvušas vēsākas, Vācijas eksports uz Krieviju pērn pieaudzis par 34 procentiem, sasniedzot 27 miljardus eiro, bet imports palielinājies par 27 procentiem līdz 25 miljoniem eiro.

 

Vācija patlaban ir otra svarīgākā Krievijas eksportvalsts uzreiz pēc Ķīnas. Arī A. Merkele pavēstīja, ka abu valstu nolūks esot turpināt “intensificēt” ekonomiskās attiecības.

 

Laikā, kad Ukraina nesteidzas gatavoties ziemai un piepildīt savas gāzes krātuves, pastāv bažas, ka decembrī un janvārī Eiropas valstīm atkal nāksies salt. Tādēļ “Nordstream” gāzes vads, kas apiet Ukrainu, varētu tikt paplašināts, uzbūvējot otro un trešo atzaru. Vācijas atkarības pieaugumu no Krievijas abi vadītāji noliedza. Merkele argumentēja, ka Krievijas gāzes piegādātāji Vācijas uzņēmējiem vienmēr bijuši uzticami partneri un savstarpējie līgumi nekad nav tikuši pārkāpti. Savukārt Putins uzsvēra, ka nevarot runāt par “vienpusēju atkarību”, tā esot “abpusēja atkarība”. Krievijai rūpot arī eirozonas stabilitāte – eiro vērtības krišanās sekas jūtamas arī Krievijā, kur 40 procenti valūtas rezervju tiek glabāti eiro.

 

Putinu sagaida demonstranti

Jau pāris stundas pirms Krievijas līdera eskorta ierašanās dažus simtus metrus no kanclera biroja ēkas pagalma vietas bija ieņēmuši pirmie demonstranti. “Putins – zaglis”, “Brīvību demokrātiskajai opozīcijai Krievijai”, “Brīvību politieslodzītajiem” – vēstīja vienas grupas plakāti. Otri, bruņojušies ar Sīrijas karogiem, iestājās pret Krievijas draudzību ar Asada režīmu Sīrijā. Sanākušo kora kliegto “Nost ar Putinu!” abi valstu vadītāji gan iztālēm dzirdēja vien īsu brīdi. To nomāca armijas orķestra spēlētās Vācijas un Krievijas himnas, sveicot Krievijas prezidentu. Preses konferencē, kurā no pārsimt žurnālistiem lielākā daļa bija Putinu pavadošā prese no Krievijas, gan pie šā jautājuma, uzdota no paša tautiešu puses, nācās atgriezties.

 

“Mums ir jādara viss, lai novērstu pilsoņu karu Sīrijā. Jāatrod šīs problēmas politisks risinājums,” uzsvēra A. Merkele. Savukārt Krievijas prezidents norādīja, ka “tam vajadzīga pacietība” un, lai arī Maskavai ar Damasku bijušas labas attiecības ilgus gadus, Krievija neatbalstot nevienu no pusēm.

 

Gan Putins, gan Merkele joprojām cerot uz bijušā ANO ģenerālsekretāra Kofija Anana plānu nosēdināt pie sarunu galda Bašaru Asadu un opozīcijas pārstāvjus. Krievija, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, vairākkārt izteikusies pret militāro iejaukšanos Sīrijas konfliktā un jau divas reizes bloķējusi šādas rezolūcijas, kā arī nav ņēmusi vērā cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “Amnesty International” prasību pārtraukt ieroču piegādi Sīrijai. Putins gan konferencē atkārtoja iepriekš teikto, ka “Krievija nepiegādā Sīrijai tādus ieročus, kas varētu tikt izmantoti civilkonfliktos”. To pašu viņš apgalvoja un pret jelkādu militāru iejaukšanos iebilda arī Parīzē, kur pēc Minskas un Berlīnes apmeklējuma piektdien tikās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+