Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. maijs, 2012
Drukāt

Ekonomiskais izrāviens pašu rokās

mazsalaca2_gz_2

Ne jau Eiropas fondi, miljonāru izkratīšana vai banku pārņemšana nodrošinās Latvijai ekonomisko izrāvienu, bet gan pašu darbs, godīgi samaksāti nodokļi un valdības atbalsts. Šāds secinājums izriet pēc politiskās diskusijas Mazsalacas novada Grāmatu svētkos.

 

Ar mazsalaciešiem diskusijā “Ekonomikas izrāviens Latvijas reģionos” tikās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), Saeimas deputāti Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) un Inita Bišofa (Reformu partija), kā arī Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks (“Saskaņas centrs”). Politiķi un iedzīvotāji dalījās pārdomās par Latvijas ekonomisko izrāvienu un reģionu nākotnes izredzēm.

 

Izmantot labvēlīgo situāciju!

Premjers V. Dombrovskis, uzrunājot mazsalaciešus, kā ierasts, sāka ar makroekonomiskajiem skaitļiem. “Diezgan droši var teikt, ka finanšu un ekonomisko krīzi mēs esam pārvarējuši. Līdz ar to fiskālās konsolidācijas un finanšu situācijas stabilizācijas vietā mums nākušas pavisam citas prioritātes – valsts ilgtspējīga ekonomiskā attīstība. Tādēļ strādājam pie nacionālā attīstības plāna. Skatoties uz ekonomisko attīstību kopumā, pirmā ceturkšņa ekonomiskās izaugsmes dati uzrāda IKP pieaugumu par 6,8%. Ar to mēs esam ātrāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā jau otro ceturksni pēc kārtas. Tas diezgan droši ļaus koriģēt uz augšu gada ekonomiskās izaugsmes prognozi. Ekonomika attīstās straujāk, nekā prognozēts, un mums tas jāizmanto, lai ieliktu stabilu pamatu nākotnei,” optimistiski stāstīja premjers.

Runājot konkrēti par reģionu attīstību, premjers uzsvēra, ka daudz kas būs atkarīgs no nākamajā finanšu perspektīvā Latvijai pieejamajiem Eiropas fondiem. Par to, lai iegūtu lielāku finansējuma apjomu, gan nākšoties pacīnīties, jo pašreizējie plāni paredz finansējumu Baltijas valstīm samazināt. Tas pats attiecas arī uz lauksaimniecības tiešmaksājumiem, kas Latvijas zemniekiem joprojām ir viszemākie visā ES.

 

Rubiks: 
”Eiropa jūs neglābs!”

“Skaitļi, ko min premjers, ir pareizi, bet jāatceras, ka no 2006. līdz 2012. gadam kopējais ražošanas apjoms kritās par 20%. Tādēļ par izrāpšanos no bedres varēsim runāt tikai pēc 5 – 6 gadiem,” iebilda sociālists Alfrēds Rubiks. Viņš pastāstīja, ka Eiropas Parlamentā deputāti brīnoties – Latvija sūdzas, cik tai slikti, cilvēki braucot prom un tiešmaksājumi viszemākie, bet tajā pašā laikā nemana nekādas protesta akcijas.

“Mums te nav nekāda protesta gara kopš 1990. gada, kad gribējām izstāties no PSRS un kļūt brīvi. Diemžēl mēs nekļuvām brīvi.

 

Es jau toreiz teicu, ka jūs gribat izstāties no Padomju Savienības, lai iestātos Eiropas Savienībā, cerot, ka tā jūs glābs. ES nevienu neglābs un netaisās to darīt, it sevišķi jau mazās ekonomikas,” teica Rubiks.

 

Viņš pauda gandarījumu, ka pašreizējā valdība sākusi nopietni strādāt pie Nacionālā attīstības plāna, bet vienlaikus aizrādīja, ka šis dokuments nedrīkstot kļūt par vēlmju sarakstu, kur atrodamas tikai lietas, ko vēlamies sasniegt. Daudz svarīgāk esot tajā norādīt veidus, kā sasniegt valsts nostādītos mērķus, kur ņemt naudu un kā to organizēt.

 

Kā paturēt savu zemi?

Arī J. Dūklavs norādīja, ka situācija nebūt neesot tik rožaina, kā to zīmē Dombrovskis. Deputāts aicināja premjeru rast iespēju Latvijas iedzīvotājiem par saprātīgiem kredīta procentiem iegādāties zemi un mežus, pirms tie nonākuši ārzemnieku īpašumā.

No mazsalaciešu uzdotajiem jautājumiem bija jūtams, ka arī viņus satrauc zemes izpārdošana ārzemniekiem. Uz konkrētu jautājumu no zāles – cik Latvijas zemes jau pieder ārzemniekiem? – gan politiķi nespēja atbildēt. Dūklavs skaidroja, ka saskaņā ar likumu ārzemnieki zemi Latvijā iegādāties “nedrīkst, bet var”. “Tas nozīmē, ka daudzi iegādājas zemi ar mūsu pašu cilvēku starpniecību. Formāli īpašums par zināmu pateicību ir reģistrēts uz kāda Jāņa vārdā, bet patiesais apsaimniekotājs ir kāds ārzemnieks. Tādēļ konkrētus datus uzzināt mēs nevaram,” rokas noplātīja bijušais zemkopības ministrs. Viņaprāt, ar aizliegumu savu zemi nenosargāsim. “Vienīgā izeja ir nodrošināt mūsu cilvēkiem resursus, lai viņi varētu to iegādāties un paši šeit saimniekot!” uzsvēra Dūklavs.

 

Sašutumu par šādu valsts varas nevarību pauda A. Rubiks. “Ir jāvar viņus noskaidrot, pat ja pērk caur diviem trim starpniekiem. Kam mums ir drošības dienesti? Kam mums ir Satversmes aizsardzības birojs? Tikai lai skatītos, ko Krievija par mums runā?” retoriski jautāja EP deputāts.

 

Premjers informēja, ka pašlaik Zemkopības ministrijā tiek izstrādāta un jau tuvākajās nedēļās Ministru kabinetā tiks skatīta programma, kas ļaus vietējiem zemniekiem ar labākiem nosacījumiem (subsidētiem procentiem) iegādāties zemi. Tāpat tikšot izskatīta iespēja nodrošināt papildu līdzekļus “Latvijas valsts mežiem”, lai tie varētu uzpirkt privātos mežus, pirms tie pārdoti ārzemniekiem.

Politiķiem tika adresēti arī pārmetumi par nesamērīgi augsto nekustamā īpašuma nodokli. Kāda kundze minēja par piemēru savu paziņu, kurai par “būdu Mellužos nodoklis gandrīz visas pensijas apmērā”. Premjers ieteica šādos gadījumos vērsties pašvaldībā, kur iespējams saņemt atlaidi līdz pat 90% no nodokļa summas.

 

Lai bērni 
nebūtu izsalkuši

Saeimas deputāte Inita Bišofa, kas pirms politiķes gaitām bija Latvijas Sarkanā Krusta darbiniece, uzskata, ka ekonomiskajam izrāvienam nozīme būs tikai tad, ja tas neaprobežosies ar augšupejošām līknēm dažādos grafikos, bet to reāli sajutīs cilvēki. Piemēram, “ierēdņi beigs izturēties pret uzņēmējiem kā potenciāliem noziedzniekiem, pensionāri negrims trūkumā, bērni skolās nebūs izsalkuši un dzimtenē atgriezīsies peļņā uz ārvalstīm aizbraukušie tautieši”.

 

“Ministru prezidentam ar vārdiem un darbiem būtu jāapliecina, ka katrs cilvēks, kas šeit palicis un strādā, mums ir ļoti, ļoti vajadzīgs,” uzsvēra I. Bišofa.

 

Deputāte Bišofa mazsalaciešiem emocionāli stāstīja par kādu Latvijas pilsētas skolu, kur daži bērni paliekot nepaēduši un pēc pusdienām sagaidot to, kas citiem paliekot pāri. Izmantojot savus sakarus Latvijas Sarkanajā Krustā, deputāte esot panākusi, ka arī šī skola saņem labdarības pārtikas pakas. Tas gan esot bijis jādara paslepus, jo Eiropas Komisijas palīdzības programma neparedz šādu dalīšanas veidu. “Tomēr mēs to izdarījām, skolēni ir paēduši, un pēc pāris mēnešiem viņiem pat sekmes uzlabojās,” emocionālo stāstījumu pabeidza Bišofa.

 

Ko darīt ar bankām un miljonāriem?

No zāles izskanēja ierosinājums iekasēt no katra Latvijas miljonāra pa vienam miljonam, lai izvilktu valsti no krīzes. Ministru prezidents smaidīdams atzina, ka tas varētu atrisināt daudzas Latvijas problēmas, bet valdībai gan nav tādu instrumentu, lai liktu bagātniekiem savus līdzekļus atdot valstij. Tādēļ vislabākais veids, kā palīdzēt, būtu pilnīgi visiem godīgi nomaksāt savus nodokļus.

Vēl viens ierosinājums no zāles bija valstij pārņemt monopolu banku nozarē, jo atjaunotās Latvijas vēsturē esam pārdzīvojuši jau trīs sāpīgus banku bankrotus. Valdības darbakārtībā šādu plānu neesot. Toties jau šī gada laikā tikšot vienkāršota kārtība, kas ļaus cilvēkiem ar brīviem naudas līdzekļiem iegādāties valsts obligācijas.

 

Novadu 11. grāmatu svētkus Mazsalacā atbalstīja:

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Arctic Paper”, “Lattelecom”, “Vienotība”, Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, SIA “Drukātava”, SIA “Skapīc”, SIA “Vesta-LK”, Anita Mellupe, Pāvils Vasariņš, Alfrēds Rubiks, EUROPE DIRECT informācijas centrs Valmierā, Mazsalacas novada pašvaldība.

Sadarbības partneri: Latvijas Banka, “LDz Cargo”

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, reģionālais laikraksts “Liesma”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+