Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. septembris, 2013
Drukāt

Ekonomiskumam un ērtībai apvieno malkas un granulu apkuri (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lai cik kārdinošas šķiet dažādas alternatīvās apkures sistēmas, tradicionālajiem malkas apkures katliem saglabājas stabils pircēju loks. Malka ir vietējais atjaunojamais energoresurss, un, lai arī kādas izmaiņas gaid

āmas kurināmā tirgū, tā ir lētāka nekā pārējie kurināmā resursi, turklāt reizēm izdodas dabūt kādu lētāku malkas kravu no lauku radiem vai no ražošanas pārpalikumiem.

 

Pēc aptuveniem vispārējiem aprēķiniem, ja malkas apkures izmaksas salīdzina ar 100%, tad koka granulu apkure izmaksā 120%, gāze – 160% un šķidrais kurināmais – 200%, par elektroapkuri nemaz nerunājot. Arī malkas sadegšanas radītais siltums ir ļoti patīkams un nekas nav skaistāks kā ziemas laikā kamīnā degošas pagales.

 

Automatizācija 
vai roku darbs

Koksnes kurināmajam tomēr ir viena raksturīga īpašība, kas dažiem patīk un dažiem ne. Malkas apkure ir ļoti darbietilpīga un prasa papildu telpas. Koks ir jāsagarina, jāsaskalda, pagales jāžāvē grēdās, jāienes mājā, turklāt kurināšana prasa laiku. Daži saimnieki šajos klasiskajos mājas darbos redz iespēju izvingrināt muskuļus un piekopt tradicionālo dzīvesveidu.

Tomēr vislielākās problēmas ar malkas apkuri sākas, kad uz ilgāku laiku jāpamet māja, kas pēc tam sagaida auksta un nemīlīga.

Malkas apkuri ir ļoti grūti automatizēt, taču to var izdarīt, ierīkojot skaidu granulu apkuri. Granulas gatavo ar speciālām iekārtām, sapresējot koksnes skaidas līdz 40 mm garos un 6 – 8 mm resnos stienīšos. Lielā spiedienā izdalās lignīns, kas bez speciālām saistvielām salipina koka šķiedras, izveidojot dabisku kurināmo. Tiesa, kurinot ar granulām, jālūko to tīrība. Ja tām ir smilšu piemaisījumi, deglis jātīra biežāk.

 

Granulu katls

Ir divu veidu granulu katli – tērauda un čuguna. Daži pārdevēji uzskata, ka čuguna granulu katla mūžs ir 2 – 3 reizes ilgāks par tērauda, citi toties slavē tērauda katlus. Moderna granulu katla kurtuvi gatavo no 4 – 8 mm bieza tērauda vai oderē ar keramiskajām plāksnēm, kas paildzina kurtuves mūžu. Blakus apkures katlam atrodas granulu tvertne, no kuras granulas pa cauruli ar spirālveida šneku tiek virzītas katlā un aizdedzinātas ar automātisko elektrisko degli. Metāla tvertnes piltuvveida forma nodrošina granulu vienmērīgu nonākšanu padeves iekārtā.

Vēlamo tilpumu var izrēķināt, jo mazas jaudas katliem nedēļas patēriņš ir 200 – 300 litri. Jo lielāka tvertne, jo retāk tā jāpapildina. Tvertnes tilpumam jānodrošina vismaz vairāku dienu apkure.

Katlu pievieno tikai pie atbilstoša izmēra siltināta un oderēta dūmvada ar retinājumu 
4 – 10 Pa, vilkmes trūkumu kompensē ar dūmgāzu nosūcējventilatoru. Katla kurināšanu regulē ar granulu un svaigā gaisa padevi. Ja nepieciešama augstāka temperatūra, tiek padots vairāk granulu un iepūsts vairāk gaisa. Ja temperatūra ir pietiekama, granulu un gaisa padevi samazina, līdz tās pārstāj degt. Temperatūrai nokrītoties, granulas atkal padod un iededzina. Visus procesus regulē vienkārša automātika, kas ļauj precīzi iestatīt degšanas režīmu arī ilgākam laikam, to mainot pa stundām. Vēlamo katla temperatūru automātika noteiks pēc telpās un ārpusē izvietotiem sensoriem.

 

Hibrīds

Lai apvienotu granulu automātikas priekšrocības ar malkas ekonomiskumu, pēdējā laikā bieži izmanto vairākiem kurināmā veidiem piemērotus apkures katlus. Tiesa, liela daļa no šiem katliem jāpārregulē no viena kurināmā veida uz otru. Tas aizņem laiku un samazina efektivitāti. SIA “Vissmann” projektu inženieris Ivars Bībers skaidro: “Augstākās klases kombinētajiem granulu katliem būs labāks lietderības koeficients, spēja regulēt degšanas jaudu no 30 līdz 99%, īpašs dizains, tīrāki izmeši un ilgāks kalpošanas laiks.”

“Vislabāk izvēlēties kombinētos katlus, kuros vienlaikus sadedzina granulas un malku bez iekārtas pārslēgšanas. Svarīgi ir tieši tas, ka dedzināšana notiek, vienlaicīgi apvienojot malkas katla (ekonomiskums) un granulu katla (automātika) priekšrocības. Piemēram, tāds jaunums ir čehu katls “Hercules U 26 Fan”,” iesaka SIA “Fan” valdes priekšsēdētājs Aivars Ģinis.

Katla kurināšanu sāk ar granulu degļa iedarbināšanu katla apakšā. Kad granulas iekūrušās, katla augšējā nodalījumā ievieto malku un turpmāk kurina ar malku. Kad temperatūra nokritusies zem ieprogrammētās, automātika atkal iedarbina granulu degli.

Interesanti starp citu ir vietējā ražotāja SIA “Grandeg” kombinēti biomasas katli, kuros var dedzināt dažādu birstošo kurināmo: koka, kūdras, niedru, sausās zāles un saulespuķu čaulu granulas, tāpat arī graudus, zirņus un kukurūzu. SIA “Grandeg” īpašnieks An-dris Lubiņš atgādina, ka katlus, protams, var kurināt tradicionāli ar malku un briketēm.

 

 

Uzziņa

Katla jaudas noteikšanai jāzina ēkas kubatūra un siltināšanas līmenis. Atkarībā no siltuma zudumiem uz vienu kubikmetru telpas tērē ap 20 – 40 W/m3. Lai iegūtu optimālo katla jaudu, vēl jāpieskaita 20% siltā ūdens sagatavošanai un iegūtais cipars jāizdala ar katla lietderības koeficientu. Tomēr katlu parasti izvēlas ar lielāku jaudu, jo tā noder neparedzētam gadījumam.

 

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. SAI “Commodus” man palīdzēja izvēlēties pareizo katlu un aprēķināja vidējās granulu apkures izmaksas visam gadam. Ar papildus aprīkojumu viss praktiski notiek autonomi. Jāpievieno tikai papildus granulas no tvertnes un aptuveni reizi divās nedēļās jāiztīra.

Draugiem Facebook Twitter Google+