Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. februāris, 2013
Drukāt

Ekonomiste: Eiro ieviešana ļautu panākt straujāku algu pieaugumu

Foto - LETAFoto - LETA

Eiro ieviešana ļautu panākt straujāku algu pieaugumu Latvijā, portālā “makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Rimgailaite.

Viņa analizē Igaunijas pieredzi pēc eiro ieviešanas, norādot, ka Igaunijā sasniegts visstraujākais reālās algas pieaugums Baltijas valstīs. Kopā ar nozīmīgu globālo naftas un pārtikas cenu pieauguma un netiešo nodokļu palielināšanas ietekmi uz inflāciju iedzīvotāju pirktspējas un līdz ar to pieprasījuma pieaugums daļēji atspoguļojas cenu pieaugumā. Tomēr reālo algu pieaugums pagaidām nerada nesabalansētību Igaunijas ekonomikā.

Iepriekš Rimgailaite secināja, ka eiro ieviešana, kas sakrita ar globālo cenu pieaugumu, bieži vien tikusi nepamatoti uzskatīta vai izmantota kā cenu pieauguma iemesls Igaunijā. Dažādi aprēķini liecina, ka eiro ieviešana pielikusi tikai 0,2-0,3 procentpunktus pie Igaunijas inflācijas 2011.gada janvārī. Līdzīga pieredze bijusi arī citās valstīs, kuras ieviesušas eiro.

Kopumā inflācija Igaunijā 2011.gadā bija 5,1%, bet 2012.gadā – 4,2%. Inflāciju ietekmēja daudzi faktori. 2012.gadā enerģijas cenu pieauguma devums inflācijas pieaugumam Igaunijā bija 1,5 procentpunkti, bet pārtikas cenu pieauguma devums – 0,7 procentpunkti, kas kopā veido vairāk nekā pusi no mūsu kaimiņvalsts inflācijas. Nodokļu izmaiņas 2012.gadā pielika pie inflācijas vēl 0,2 procentpunktus.

“Tomēr jāsaprot, ka šādi faktori ietekmē inflācijas pieaugumu ne vien Igaunijā, bet visās valstīs – gan tajās, kurās jau ieviests eiro, gan tajās, kas pagaidām saglabājušas nacionālo valūtu,” skaidro ekonomiste.

Inflācijas pieaugumu Igaunijā ietekmēja arī administrējamo cenu pieaugums. Tās it īpaši pieauga gan 2011.gada, gan 2012.gada sākumā, kad tika palielināts akcīzes nodoklis tabakai, savukārt 2012.gada sākumā tika palielināts arī akcīzes nodoklis alkoholam.

Šogad administrējamo cenu pieaugumu noteiks elektrības tirgus atvēršana un “Eesti Energia” izdevumi par CO2 kvotām, taču to vismaz daļēji atsvērs Tallinā ieviestais bezmaksas sabiedriskais transports, vērtē ekonomiste.

Cenu kāpumā daļēji atspoguļojas Igaunijas iedzīvotāju pirktspējas pieaugums. Reālās algas jeb algas, no kuras atskaita inflācijas ietekmi, kopš eiro ieviešanas Igaunijā pieauga visstraujāk starp Baltijas valstīm – par 2,6%. Latvijā šajā laika posmā sasniegts 1,2% reālo algu pieaugums, bet Lietuvā reģistrēts 2,7% kritums.

“Tā ir ekonomikas likumsakarība, ka, straujāk augot Igaunijas iedzīvotāju ienākumiem kopš eiro ieviešanas, straujāk aug arī cenu līmenis šajā valstī,” akcentē Rimgailaite.

Patlaban Latvijā darbaspēka nodokļu dēļ cilvēki “uz rokas” saņem vismazāko algu Baltijas valstīs, un latvieši riskē algu ziņā atpalikt arī no lietuviešiem, brīdina Latvijas Bankas ekonomiste. Savukārt eiro ieviešana un līdz ar to prognozējamais ekonomikas aktivitātes pieaugums ļauj sagaidīt arī straujāku algu pieaugumu Latvijā. Uzņēmumi varētu maksāt lielākas algas pēc pievienošanās eirozonai, jo samazinātos izdevumi – pazustu valūtas konvertācijas izmaksas latu/eiro norēķinos un varētu lētāk iegūt attīstībai nepieciešamos kredītlīdzekļus, kā arī palielinātos ieņēmumi – ārzemju investori izvēlētos ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumos, pieaugtu eksports uz eirozonas valstīm.

Kā atgādina eksperte, reālo algu pieaugums uzlabo iedzīvotāju rocību, tomēr pastāv risks, ka, atalgojumam pieaugot straujāk nekā produktivitātei, varētu pasliktināties konkurētspēja. Tomēr pagaidām Igaunijas ekonomika neuzrāda nesabalansētības pazīmes, jo ir novērots eksporta apjomu pieaugums. Turklāt starpība starp reālo algu un reālās produktivitātes pieaugumu ir pazudusi kopš krīzes laikiem, un pašlaik reālo algu pieaugums un produktivitātes pieaugums iet roku rokā.

“Gribu nomierināt tos cilvēkus, kuri satraucas, ka, ieviešot eiro, cenas uzreiz sasniegs vai pat pārsniegs Rietumu līmeni, savukārt algas un pensijas paliks tādas pašas, kā bijušas,” norāda ekonomiste. Patlaban Igaunijas cenu līmenis ir daudz zemāks nekā eirozonas valstu vidējais cenu līmenis un ir augstāks tikai vienā nozarē – apģērbu un apavu. Tas, visticamāk, skaidrojams ar mazo konkurenci apģērbu un apavu nozarē.

Kā secina Rimgailaite, būtisks cenu kāpums eiro dēļ Igaunijā nav pieredzēts ne tikai 2011., bet arī 2012.gadā, bet piedzīvoto cenu kāpumu noteica citi faktori. Tai pašā laikā turpinās Igaunijas ekonomikas konverģence ar eirozonas valstīm, un tas nes līdzi arī atalgojuma kāpumu, kas jau pirms eiro ieviešanas Igaunijā bija lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā pagaidām nav pamata satraukties par konkurētspējas zudumu algu kāpuma dēļ, domā centrālās bankas ekonomiste.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+