Ekonomiste: nabadzības riskam vairāk pakļautas nepilnas un daudzbērnu ģimenes 0
Kopējo ienākumu un materiālās labklājības tendences galvenokārt nosaka algotu darbu strādājošās un pensionāru mājsaimniecības, tomēr trūcīgāki un nabadzības riskam vairāk pakļauti bezdarbnieki, nepilnas un daudzbērnu ģimenes, vietnē “www.makroekonomika.lc” secina Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Viņa norāda, ka pirms dažiem gadiem relatīvi trūcīgāko iedzīvotāju sarakstā bija liekami arī pensionāri, tomēr tagad situācija ir būtiski mainījusies. Pensijas vēl krīzes sākumā tika nozīmīgi paaugstinātas, tādēļ pensionāru pirktspēja salīdzinājumā ar citām mājsaimniecībām pasliktinājās mazāk. Tomēr aprēķini liecina, ka ienākumu noslāņošanās varētu atkal palielināties, turklāt pensionāru un zemāko ienākumu iedzīvotāju mājsaimniecību pirktspēju 2011.gadā nozīmīgāk ietekmēja pārtikas un mājokļa uzturēšanas cenu kāpums.
“Ņemot vērā jau tā augsto materiālās labklājības polarizāciju un gaidāmo tās palielinājumu nākotnē, progresīvākas nodokļu politikas aktualitāte tikai pieaugs. Ar kuru nodokļu likmēm vai atlaidēm, pabalstiem vai citiem veidiem progresivitāte tiek panākta, tā jau ir politiķu un valdības izvēle, tomēr risinājumi jāmeklē,” apgalvo ekonomiste.
Bičevska prognozē, ka turpmākajos gados nezudīs arī sociālās politikas ilgtspējas jautājuma aktualitāte. Valsts kases dati liecina, ka valsts speciālā budžeta izdevumi no 900 miljoniem latu 2007.gadā palielinājušies līdz 1,5 miljardiem latu 2010.gadā, kas līdz ar sarukušiem ieņēmumiem veidoja 350 miljonu latu lielu izdevumu pārsniegumu pār ienākumiem.
Pateicoties nedaudz lielākiem ieņēmumiem un krietni mazākiem izdevumiem, 2011.gadā speciālā budžeta finansiālā bilance uzlabojās, tomēr joprojām saglabājās deficīts 145 miljonu latu apmērā. Nevar aizmirst arī visā Eiropā vērojamo iedzīvotāju sastāva novecošanos un dzīves ilguma paaugstināšanos, kas liek valdībām paaugstināt pensionēšanās vecumu. Arī Latvija nevar izvairīties no šī ceļa, tāpēc tiek plānots pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Tiek meklēti risinājumi arī izdienas pensiju un citos jautājumos.
“Kopumā jāteic, ka pensionāru pirktspējas uzlabojums krīzes laikā salīdzinājumā ar citām mājsaimniecībām būtu drīzāk uzskatāms par hroniskas slimības izārstēšanu, jo iepriekšējos gados šis grupas nabadzības risks bija nepieļaujami augsts. Bet tagad laiks spēkus gan tiešā, gan pārnestā nozīmē veltīt ģimeņu politikai, pretējā gadījumā pēc pāris gadu desmitiem ar trūkumu būs jācīnās visiem,” saka Latvijas bankas ekonomiste.
Jau ziņots, ka 2010.gadā relatīvam nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 425 000 jeb 19% iedzīvotāju.
Viszemākais nabadzības riska indekss 2010.gadā bija Rīgā – 12%, bet visaugstākais Latgalē – 30%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā apsekojuma “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” provizoriskie dati.
Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009.gadā līdz 50% 2010.gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8,2% līdz 7,8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem ir pieaudzis no 23% 2009.gadā līdz 25% 2010.gadā. Nabadzības risks nepilnu darbu laiku strādājošajiem 2010.gadā bija tāds pats kā nenodarbinātajiem (26%).
Augsts nabadzības risks starp dažādām iedzīvotāju vecuma grupām 2010.gadā bija bērniem vecumā līdz 17 gadiem (25%). Taču ievērojami augstāks tas bija nepilnām ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (39%), kā arī mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk apgādībā esošiem bērniem (37%).
2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, saruka līdz 201 latam, kas ir par 5,9% jeb 13 latiem mazāk nekā 2009.gadā. Samazinoties kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2010.gadā jau otro gadu pēc kārtas ir pazeminājies. 2010.gadā vienas personas mājsaimniecībai tas bija 149 lati mēnesī (2009.gadā – 160 lati, 2008.gadā – 192 lati).
Iegūto monetārās nabadzības un sociālās nevienlīdzības indikatoru datu avots ir EU-SILC apsekojums. Tajā 2011.gadā tika aptaujāti 6600 mājsaimniecību un tika intervēti 13 500 16 gadus veci un vecāki respondenti. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2010.gadu.
