Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. augusts, 2015
Drukāt

Ekonomisti: Ļoti ticams, ka miljardu aizdevums Grieķijai nekad netiks atmaksāts (9)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Valdības lēmums piedalīties Grieķijas glābšanā palielinās Latvijas parādu un uzkraus jaunu slogu Latvijas nodokļu maksātājiem – uzskata Latvijas Bankas finanšu un ekonomikas speciālisti.

Finanšu ministrija gan mierina, ka pašlaik no valsts budžeta nauda grieķiem mums nebūšot jāpiešķir. Kā ziņu aģentūrai LETA skaidrojis Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, Grieķijai naudu došot nevis Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) dalībvalstis, tostarp Latvija, bet ESM aizņemsies to starptautiskajos finanšu tirgos. Latvija un pārējās ESM dalībvalstis būs šā aizdevuma galvotāji. Ja Grieķija pati nespēs atdot parādu un tas būs jānoraksta zaudējumos, tad gan Latvijai un pārējām aizdevuma galvotājām būs jāsamet kopīgajā ESM “katlā” sava garantētās summas daļa.

Pēc Latvijas Bankas padomnieka Andra Strazda aplēsēm, pēc skaita trešās finanšu palīdzības ietvaros Latvijai varētu būt jāgarantē līdz 240 miljoniem eiro. Aizdevums līdz 86 miljardu eiro apmērā paredzēts uz trim gadiem. Līdz šim Latvija ir iemaksājusi ESM 88,48 miljonus eiro. Bet šī iemaksa netiks izmantota glābšanai. Kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu Latvija iemaksā ESM 40 miljonus eiro neatkarīgi no tā, kādām vajadzībām pēc tam to izmanto.

Latvijas Bankas Monetārās politikas vadītājs Mārtiņš Bitāns pieļauj, ka šādā veidā glābt Grieķiju varētu būt gaužām bezcerīgs pasākums.

Esot ļoti ticams, ka ekonomiskās krīzes un šīs valsts valdības gļēvās politikas dēļ šis miljardu aizdevums nekad netiks atmaksāts un būs jānoraksta zaudējumos. Iznākumā Latvijai, pildot savas starptautiskās saistības, būs jāiegulda papildu nauda ESM kapitālā. Tā kā liekas naudas valdībai nebūs, tā būs spiesta to aizņemties, tādējādi palielinot savu parādu. Mārtiņš Bitāns tāpat pieļauj, ka ar 86 miljardiem grieķiem tik un tā var nepietikt un būs vajadzīga vēl ceturtā finanšu palīdzība. Bet tā savukārt Latvijai nozīmē jaunu aizdevumu un pašas vēl lielāku grimšanu parādos.

Ja nu arī notiks brīnums un Grieķijai vairs naudu nevajadzēs, viņaprāt, jau tas vien, ka šie miljardi tiks aizdoti ar ļoti zemām procentu likmēm un atmaksāti tikai pēc 30 līdz 40 gadiem, nozīmē būtisku aizdotās naudas vērtības kritumu un pirktspējas zudumu.

Viņaprāt, šajā situācijā ekonomiski gudrākais un pats saprātīgākais lēmums, ko cita starpā atbalsta arī Vācijas finanšu ministrs, būtu nevis bezjēdzīgi grūst miljardus Grieķijas ekonomikā, ieraujot arvien lielākos parādos pārējās eirozonas dalībvalstis, bet uz laiku pārtraukt Grieķijas dalību eirozonā. Grieķija varētu tur atgriezties, tiklīdz tās ekonomika būs kļuvusi stipra un konkurētspējīga dalībai eirozonā.

Arī Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere šaubās, vai Grieķijai varētu izdoties atmaksāt šo parādu. Lai to spētu, Grieķijai, pirmkārt, būtu jānodrošina pamatbudžeta (neskaitot procentu maksājumus) pārpalikums 3,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomā, turklāt gadiem ilgi. Pasaulē šādu budžeta pārpalikumu vismaz desmit gadus pēc kārtas spējušas nodrošināt Beļģija, Īrija, Norvēģija, Singapūra un Jaunzēlande. Bet šajās zemēs tas panākts ar konkurētspējīgu ekonomiku, stingru tiesu varu, valdības un citu valsts pārvaldes iestāžu mērķtiecīgu rīcību izdevumu samazināšanā. Grieķijā nekā no tā nav.

Lai Grieķija spētu atmaksāt aizdevumu, tai būtu jākļūst par valsti ar augstu produktivitāti. Šai nolūkā visās tautsaimniecības nozarēs un valsts pārvaldē steigšus jāīsteno reformas. Taču grieķu valdības neizlēmības dēļ tās tiek atliktas, un vismaz pagaidām nekas neliecina, ka tās varētu tikt īstenotas. Šaubas vairo pašreizējās Grieķijas valdības uzvedība, atklāti skeptiskā attieksme pret starptautisko aizdevēju centieniem piedāvāt palīdzību, lai paglābtu valsti no bankrota.

Kā skaidro Ieva Skrīvere, pirmās un otrās palīdzības programmas ietvaros piešķirtie aizdevumi Grieķijai būtu jāatdod laika posmā no 2020. līdz 2050. gadam. “Piešķirot trešo aizdevumu, to sāktu atmaksāt pēc tam. Ja Grieķijas ekonomika tomēr nespēs nostāties uz kājām tik strauji, kā cerēts, reformas ekonomikā un valsts pārvaldē iestrēgs, tad atkal būs jāķeras pie parāda sloga mazināšanas pasākumiem. Tā jau notika pirms trim gadiem, kad tika atlikts aizdevuma maksāšanas sākuma datums un pagarināti maksājumu termiņi. Tad šo jauno aizdevumu, kuram viens no galvotājiem ir arī Latvija, ESM sāktu atgūt nevis 2050. gadā, bet vēl pāris gadu desmitus vēlāk,” secina Latvijas Bankas ekonomiste.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Aigars>Ivars Graudums Atbildēt

    ES nevēlas latviešus pārtautot pat ne ar dažnedažādām tautām,valodām un ticībām piederīgajiem citu kontinentu nelegālajiem imigrantiem,bet tikai celt Eiropā jaunu Bābeles torni!

  2. Savu garantētās summas daļu varam norakstīt jau šodien! Gluži tāpat,kā citiem mērķiem novirzīto sociālā budžeta miljardu!

  3. tad kapec musu 100 gudrie un valdiba neieklausas banku ekspertu sledzienos?kapec jalien Latvijai muklajos!ja ES ta grib atbalstit griekiju tad lai dara to bez Latvijas lidzdalibas!musu politiku glevulibas pec jadod nauda,jalien parados kaut gan seit nevalda nekadi veiksmes stasti!patiesiba valda nabadziba un posts!jau ar sankcijam pret krieviju musu ssaimnieciba jut lielus zaudejumus!pats galvenais neveiksmes gadijuma politiki nekadu atbildibu nenes!ja nemak saimniekot,tad tada valdiba un saima nav vajadziga!

    • Sankcijas tika ieviestas, atbildot uz krievu agresiju Ukrainā. Es ceru, ka jūs neattaisnojat un neatbalstāt šo agresiju.

  4. Tāpat,kā nelegālie imigranti Atbildēt

    “Protams,ka grūtdieņiem ir jāpalīdz. Protams,ka ir jādara viss,lai glābtu cilvēku dzīvības. Protams,ka mums ir jāparāda žēlsirdība, Taču ir jābūt līdzsvaroti reālistiskam ,lai saprastu un izprastu,,ka nevs Jēzus nāk pie mums nelegālo imigrantu veidolā,bet gan transnacionālā mafija,kā civilizāciju sadursmju karš,kas jau ir pārņēmis pasauli ((“ISIS”,visi pasaules un Tuvo Austrumu konflikti). Nu tas ienāk arī Latvijā. Solidaritātei un palīdzībai ir jābūt arī no Latvijas puses,taču ir jābūt ļoti rūpīgai un tālredzīgai stratēģijai,,plānam,apstākļu un situācijas izpratnei.Piemēram,kāpēc Eiropas Savienībai būtu jāmaksā “tik un tik” simtiem miljonu eiro,lai pārvietotu lielu skaitu āfrikāņu uz Eiropu,ja par daudz mazāku summu varētu ierīkot bēgļu nometnes pašā Āfrikā,tā gan palīdzot,gan arī radot jaunas darba vietas utt.”
    Skat.”Ēriks Jēkabsons: Palīdzība “grūtdieņiem” vai pakļaušanās starptautiskai noziedzībai”,LA,05.08.2015.

  5. Ka tikai Latviju pašu neizmet no Eirozonas, kas pēc būtības nemaz nebūtu par skādi :- )))

    • Latvija jau tā sitās kā circenis pa pelniem,bet tagad vēl jāmaksā dancotāju un žuļiku parādi.
      Beigas ir mūsu mazajai zemītei,sauli mēs vairs neredzēsim,bērnu bērnu bērni maksās parādus,ja vispār tie bēnu bērni vēl būs Latvijā.

    • Latvija sastaav ES uneirozonaa un tajaas paliks. Visaam Es valstiim buus apgruutinaajumi bet arii paliidziiba no Es. Katrai pa saviem speekiem. n Latvija pashu speekiem paarvareeja kriizi. Un ieveerojiet vienu: Es stiprina Latvijas droshiibu. Es neveelaas latvieshus paartautot, ko par krieviem nevar teikt. Valsts, kas atbalsta krievu kopienu riikojaas iisredziigi!

    • Ne tu, Kremļa trolli, Latviju eirozonā uzņēmi, ne izmetīsi.

      Skaidrs, Kremļa trolli?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+