Foto-LETA/AFP

Ekonomisti: Ļoti ticams, ka miljardu aizdevums Grieķijai nekad netiks atmaksāts 9

Valdības lēmums piedalīties Grieķijas glābšanā palielinās Latvijas parādu un uzkraus jaunu slogu Latvijas nodokļu maksātājiem – uzskata Latvijas Bankas finanšu un ekonomikas speciālisti.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Finanšu ministrija gan mierina, ka pašlaik no valsts budžeta nauda grieķiem mums nebūšot jāpiešķir. Kā ziņu aģentūrai LETA skaidrojis Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, Grieķijai naudu došot nevis Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) dalībvalstis, tostarp Latvija, bet ESM aizņemsies to starptautiskajos finanšu tirgos. Latvija un pārējās ESM dalībvalstis būs šā aizdevuma galvotāji. Ja Grieķija pati nespēs atdot parādu un tas būs jānoraksta zaudējumos, tad gan Latvijai un pārējām aizdevuma galvotājām būs jāsamet kopīgajā ESM “katlā” sava garantētās summas daļa.

Pēc Latvijas Bankas padomnieka Andra Strazda aplēsēm, pēc skaita trešās finanšu palīdzības ietvaros Latvijai varētu būt jāgarantē līdz 240 miljoniem eiro. Aizdevums līdz 86 miljardu eiro apmērā paredzēts uz trim gadiem. Līdz šim Latvija ir iemaksājusi ESM 88,48 miljonus eiro. Bet šī iemaksa netiks izmantota glābšanai. Kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu Latvija iemaksā ESM 40 miljonus eiro neatkarīgi no tā, kādām vajadzībām pēc tam to izmanto.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Bankas Monetārās politikas vadītājs Mārtiņš Bitāns pieļauj, ka šādā veidā glābt Grieķiju varētu būt gaužām bezcerīgs pasākums.

Esot ļoti ticams, ka ekonomiskās krīzes un šīs valsts valdības gļēvās politikas dēļ šis miljardu aizdevums nekad netiks atmaksāts un būs jānoraksta zaudējumos. Iznākumā Latvijai, pildot savas starptautiskās saistības, būs jāiegulda papildu nauda ESM kapitālā. Tā kā liekas naudas valdībai nebūs, tā būs spiesta to aizņemties, tādējādi palielinot savu parādu. Mārtiņš Bitāns tāpat pieļauj, ka ar 86 miljardiem grieķiem tik un tā var nepietikt un būs vajadzīga vēl ceturtā finanšu palīdzība. Bet tā savukārt Latvijai nozīmē jaunu aizdevumu un pašas vēl lielāku grimšanu parādos.

Ja nu arī notiks brīnums un Grieķijai vairs naudu nevajadzēs, viņaprāt, jau tas vien, ka šie miljardi tiks aizdoti ar ļoti zemām procentu likmēm un atmaksāti tikai pēc 30 līdz 40 gadiem, nozīmē būtisku aizdotās naudas vērtības kritumu un pirktspējas zudumu.

Viņaprāt, šajā situācijā ekonomiski gudrākais un pats saprātīgākais lēmums, ko cita starpā atbalsta arī Vācijas finanšu ministrs, būtu nevis bezjēdzīgi grūst miljardus Grieķijas ekonomikā, ieraujot arvien lielākos parādos pārējās eirozonas dalībvalstis, bet uz laiku pārtraukt Grieķijas dalību eirozonā. Grieķija varētu tur atgriezties, tiklīdz tās ekonomika būs kļuvusi stipra un konkurētspējīga dalībai eirozonā.

Arī Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere šaubās, vai Grieķijai varētu izdoties atmaksāt šo parādu. Lai to spētu, Grieķijai, pirmkārt, būtu jānodrošina pamatbudžeta (neskaitot procentu maksājumus) pārpalikums 3,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomā, turklāt gadiem ilgi. Pasaulē šādu budžeta pārpalikumu vismaz desmit gadus pēc kārtas spējušas nodrošināt Beļģija, Īrija, Norvēģija, Singapūra un Jaunzēlande. Bet šajās zemēs tas panākts ar konkurētspējīgu ekonomiku, stingru tiesu varu, valdības un citu valsts pārvaldes iestāžu mērķtiecīgu rīcību izdevumu samazināšanā. Grieķijā nekā no tā nav.

Reklāma
Reklāma

Lai Grieķija spētu atmaksāt aizdevumu, tai būtu jākļūst par valsti ar augstu produktivitāti. Šai nolūkā visās tautsaimniecības nozarēs un valsts pārvaldē steigšus jāīsteno reformas. Taču grieķu valdības neizlēmības dēļ tās tiek atliktas, un vismaz pagaidām nekas neliecina, ka tās varētu tikt īstenotas. Šaubas vairo pašreizējās Grieķijas valdības uzvedība, atklāti skeptiskā attieksme pret starptautisko aizdevēju centieniem piedāvāt palīdzību, lai paglābtu valsti no bankrota.

Kā skaidro Ieva Skrīvere, pirmās un otrās palīdzības programmas ietvaros piešķirtie aizdevumi Grieķijai būtu jāatdod laika posmā no 2020. līdz 2050. gadam. “Piešķirot trešo aizdevumu, to sāktu atmaksāt pēc tam. Ja Grieķijas ekonomika tomēr nespēs nostāties uz kājām tik strauji, kā cerēts, reformas ekonomikā un valsts pārvaldē iestrēgs, tad atkal būs jāķeras pie parāda sloga mazināšanas pasākumiem. Tā jau notika pirms trim gadiem, kad tika atlikts aizdevuma maksāšanas sākuma datums un pagarināti maksājumu termiņi. Tad šo jauno aizdevumu, kuram viens no galvotājiem ir arī Latvija, ESM sāktu atgūt nevis 2050. gadā, bet vēl pāris gadu desmitus vēlāk,” secina Latvijas Bankas ekonomiste.