Ekonomisti: Cenu kāpums šogad būs niecīgs 0
Cenu kāpums šogad būs niecīgs, secina ekonomisti.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka, par prieku patērētājiem, šogad cenu kāpums joprojām būs ļoti neizteikts. Iespējamās svārstības veidos ārējo notikumu diktētās pārmaiņas. Tuvākajā laikā neliels kāpums var uzrādīties degvielas cenās, jo tuvojas degvielas patēriņa karstākais periods, taču krass pieaugums netiek prognozēts. Tas nedaudz atdzīvinās inflāciju, tomēr vēl tuvākajos mēnešos tā saglabāsies negatīva. Ļoti niecīgs pieaugums būs vērojams pārtikas cenās. Straujāks kāpums turpināsies pakalpojumu cenās, kaut pieaugums kļuvis rimtāks. Pakalpojumu sadārdzināšanās lielā mērā arī veido iedzīvotāju inflācijas uztveri. Gašpuitis atzīst, ka piesardzību rada pakalpojumu cenu pieauguma tempa palēnināšanās, kas var liecināt par uzņēmēju piesardzīgumu, novērtējot patērētāja tērēt kāri, ko apliecina to interese veikt uzkrājumus par spīti niecīgajam ienesīgumam.
Inflācija atgriezīsies virs nulles pakāpeniski gada otrajā pusē, prognozē Gašpuitis. Tuvākajā laikā inflācija turpinās nīkuļot un veidos labvēlīgus apstākļus patēriņa turpmākam pieaugumam. Izšķirošs būs patērētāja noskaņojums, ko ietekmē nenoteiktas un mainīgas lietas, piemēram, laikapstākļi. “SEB banka” šogad inflāciju prognozē 0,2% apmērā.
“DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš domā, ka vidējā inflācija šogad varētu būt tikai pāris procenta desmitdaļas virs nulles. Viņš vērš uzmanību, ka aprīlī deflācija bija lielākā kopš 2010.gada jūnija, cenām gada griezumā samazinoties par 0,8% salīdzinājumā ar 0,6% martā. Visdrīzāk, maijā deflācija ir vēl vairāk padziļinājusies, bet virzība uz inflācijas pusi atsāksies jūnijā, lēš Strautiņš.
“Swedbank” ekonomists Andrejs Semjonovs domā, ka gada deflācija būs novērojama vismaz visu gada pirmo pusi. Viņš skaidro, ka cenu izaugsmi kavējoši faktori nemainīgi ir galvenokārt “importēti” – naftas cenas pasaulē pakāpušās, tomēr iepriekšējo mēnešu ilgstošie kritumi arvien atspoguļojas patēriņa cenās. Aprīlī un, prognozējams, arī maijā samazinājusies no pēdējo deviņu mēnešu naftas cenu dinamikas atkarīgā siltumenerģijas cena mājsaimniecībām. Līdz ar siltāku laiku tas gan aizvien mazāk ietekmē mājsaimniecību izdevumus. Sagaidāms, ka jūlijā atkal tiks samazināti mājsaimniecību dabasgāzes tarifi. Degviela aprīlī aizvien bija par 13% lētāka nekā pērn. Šī tiešā ietekme no naftas cenu izmaiņām pasaulē samazināja gada inflāciju aprīlī par 1,3 procentpunktiem. Papildus tam ir arī netieši efekti, piemēram, lētākas enerģijas izmaksas uzņēmumiem, šķiet, pakāpeniski atspoguļojas nedaudz lēnākā pakalpojumu cenu izaugsmē.
Iekšējo faktoru spiediens uz cenām būtiski nav mazinājies. Darbaspēka izmaksu izaugsme aizvien ir samērā spēja un gadā kopumā lēšama ap 6%. Turpina augt arī mājsaimniecību patēriņš. Tas turpinās balstīt patēriņa cenu pieaugumu. Kopējo cenu izaugsmi nedaudz stutēs arī pievienotās vērtības nodokļa ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem jūlijā. “Swedbank” prognoze patēriņa cenu izmaiņām šim gadam vidēji ir 0,2%.
“Nordea Markets” vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs secina, ka, naftas cenai turpmāk būtiski nekāpjot, no deflācijas zonas šogad izrauties būs tikpat kā neiespējami, jo pašlaik eiro izteiksmē naftas cena aizvadītajā gadā zemāka bija tikai pašā gada izskaņā.
Kā ziņots, Latvijā šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas palielinājās par 0,4%, bet gada laikā – šā gada aprīlī salīdzinājumā ar 2015.gada aprīli – deflācija sasniedza 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt gada vidējā inflācija – pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, – aprīlī saglabājās nemainīga.
