Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. decembris, 2014
Drukāt

Ekonomisti: rubļa kursa kritums negatīvi skars uz Krieviju eksportējošos uzņēmumus (2)

Sprotes

Krievijas rubļa kursa kritums negatīvi ietekmēs visus uz šo valsti eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina banku pārstāvji.

“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna teica, ka Krievijas rubļa vērtības kritums neapšaubāmi ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.

Viņa norādīja, ka šobrīd rubļa kurss pret eiro ir uz pusi zemāks nekā pirms gada un Krievijas centrālās bankas lēmums paaugstināt bāzes procentu likmes līdz 17% vēl vairāk sadārdzinās finansējumu, kas savukārt samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Vienlaikus pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un būtiski lielāki kredītmaksājumi mazinās Krievijas mājsaimniecību patēriņu.

“Tāpēc kopumā pieprasījums Krievijā pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem mazināsies, turklāt tik nozīmīgs rubļa kritums automātiski sadārdzina visu Latvijas eksportētāju produkciju Krievijā. Šī ietekme būs lielāka nekā no Krievijas 7.augusta embargo, jo skar visu mūsu eksportu uz Krieviju, nevis konkrētus produktus/nozares. Latvijas preču eksports uz Krieviju jau krīt (par 1,4% šā gada 10 mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn), bet kritīs vēl vairāk. Redzams arī kritums Krievijas tūristu skaitā un viņu tēriņos Latvijā,” sacīja Strašuna.

Vienlaikus viņa arī norādīja, ka tajā pašā laikā šāds rubļa kritums nozīmē, ka imports no Krievijas ir būtiski lētāks. “Tas gan, protams, attiecas uz tiem produktiem, par kuriem maksājam rubļos (importētās naftas un gāzes cena parasti noteikta ASV dolāros). Līdz ar to tie uzņēmumi, kas pērk izejvielas vai preces no Krievijas par rubļiem gan pašu vajadzībām, gan tālākai pārdošanai Eiropā vai citur pasaulē, būs ieguvēji,” atzīmēja Strašuna.

Tāpat “Swedbank” vecākā ekonomiste norādīja, ka eksporta apmēru samazinājums Krievijā obligāti nenozīmē Latvijas kopējā eksporta kritumu, jo citas pasaules un Eiropas valstis aug, sniedzot iespējas mūsu eksportētājiem šajos tirgos. “To, cik labi un ātri spēsim apgūt šos tirgus, būs atkarīgs tikai no mums pašiem,” atzina Strašuna.

Savukārt “SEB bankas” finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš norādīja, ka rubļa vērtības kritums ietekmēs Latvijas ekonomiku gan tieši, gan netieši.

Viņš atzīmēja, ka uzņēmēji, kuri pārdod produktus un pakalpojumus Krievijā cieš zaudējumus neatkarīgi no tā vai izraksta rēķinus rubļos, ASV dolāros vai eiro. “Ja rēķini tiek izrakstīti rubļos, tā vērtībai krītot, tiek iegūti mazāk eiro pēc rubļu pārdošanas. Ja rēķinus izraksta eiro, tad šos eiro ir problēma nopirkt sadarbības partnerim un viņš var nebūt spējīgs samaksāt līgumā minēto eiro summu,” klāstīja Lāriņš.

Tāpat viņš minēja, ka cietīs Latvijas eksports kopumā, jo Krievija ir būtisks eksporta partneris, kā arī cietīs Latvijas tūrisma industrija. “Ja par vienu eiro jāatdod 80 rubļi nevis 45 kā pirms gada, daļa Krievijas iedzīvotāju Ziemassvētku braucienu uz Latviju, visticamāk, atcels,” piebilda Lāriņš.

“SEB bankas” finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs atzīmēja, ka rubļa vērtības krituma dēļ samazinās arī Krievijā esošo aktīvu vērtība.

Tajā pašā laikā Lāriņš norādīja, ka ieguvēji ir tūristi, kas dodas uz Krieviju, jo par vienu eiro tagad var dabūt vairāk rubļu nekā agrāk, ieguvums ir arī no importa tiem pakalpojumiem un produktiem, kuru cenas rubļos aug lēnāk nekā krīt rubļa vērtība, piemēram, koksne un tās izstrādājumi, augu valsts produkti, ādas izstrādājumi, kā arī citi Krievijā ražotie izstrādājumi, kuru saražošanai nevajag importētās izejvielas. Tāpat nosacīti iegūs daļa finanšu sektora, jo, piemēram, pieaugs peļņa no valūtu maiņas. “Riskantos laikos pieaug produktu un pakalpoju cenas. Šī tendence jau bija redzama trīs ceturkšņu valūtas maiņas peļņas rādītājos tām iestādēm, kuras vairāk strādā ar nerezidentiem,” klāstīja Lāriņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka atsevišķs stāsts ir naftas produktu un citu minerālu importu no Krievijas. “Cenas izejvielām parasti nosaka dolāros un tādēļ nevajadzētu būt būtiskai ietekmei no rubļa vērtības izmaiņām, bet jāpiezīmē, ka pašu naftas cenu kritums ir viena no svarīgām rubļa problēmu sastāvdaļām,” pauda Lāriņš.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijā minerālo produktu imports no Krievijas šogad deviņos mēnešos samazinājies par 18%, kas nozīmē – pat ja Latvija importē tieši tik pat daudz, cik pirms gada – importa vērtība saistībā ar naftas cenu kritumu strauji krīt, kas attiecīgi nozīmē mazāk ieņēmumu valsts budžetā no nodokļiem.

“Savelkot bilanci kopā, ieguvēji nekompensēs to postu ko Latvijas ekonomikai var nodarīt svarīgs kaimiņš ar nestabilu finansiālo situāciju, augstu inflāciju un strauji krītošu naudas vērtību. Ražotāju un importētāju problēmas nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, kas, savukārt, pastarpināti nozīmē ietekmi uz visiem Latvijas iedzīvotājiem lielākā vai mazākā mērā,” sacīja Lāriņš.

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz rubļa kursa straujo kritumu, Krievijas centrālā banka otrdien paaugstinājusi galveno bāzes refinansēšanas likmi no 10,5% līdz 17%. Neilgi pēc centrālās bankas lēmuma paziņošanas rubļa kurss pieauga un sasniedza gandrīz 61 rubli par ASV dolāru un 80 rubļus par eiro, tomēr vēlāk rubļa vērtība atkal kritās un sasniedza jaunu visu laiku zemāko līmeni – rubļa kurss Maskavas biržā otrdien noslīdēja līdz 80 rubļiem par ASV dolāru un vairāk nekā 100 rubļiem par eiro.

Pēdējās nedēļas laikā rubļa kurss pret ASV dolāru ir sarucis par 27,6%, bet pret eiro – par 28,7%. Kopš gada sākuma rubļa kurss pret ASV dolāru ir krities par 104%, bet pret eiro – par 83,5%.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. 90% no 100 tā tas ir domāts samazinār Krievijas importu – ”Krievijas rubļa kursa kritums negatīvi ietekmēs visus uz šo valsti eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina banku pārstāvji.” Tāpēc arī Krievija nesteidzas rubli stabilizēt, kad to darīs – tad kad politiski tas būs izdevīgi…Tagad vainīgi rietumi ar savām sankcijām – tikai tās sankcijas bagātajai Krievijai ir kā pīlei ūdens.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+