×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
1. marts, 2018
Drukāt

Ekonomists: Darba tirgū pienācis laiks saukt mājās aizbraukušos (19)

LETA/Ieva Leiniša - fotoLETA/Ieva Leiniša - foto

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Autors – Mārtiņš Āboliņš, Bankas “Citadele” ekonomists

Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju. Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem. Šis ir straujākais algu kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē un algas pērn augušas gandrīz tautsaimniecības visās nozarēs.

Šīs pozitīvās tendences darba tirgū turpināsies šogad. Ekonomikā gaidāms vēl viens labas izaugsmes gads, bezdarbs turpinās mazināties un papildus tam no šī gada 1. janvāra paaugstināta arī minimālā alga no 380 uz 430 eiro. Tādēļ algu kāpums šogad varētu pārsniegt pat 8% un vidējā darba samaksas pirms nodokļiem, visticamāk, sasniegs psiholoģiski zīmīgo 1000 eiro robežu.

Jāaktivizē kontakti ar diasporām ārvalstīs

Vienlaikus ar pietiekami straujo algu kāpumu bezdarbs pērnā gada pēdējā ceturksnī noslīdējis jau līdz 8,1% un šī gada beigās bezdarbs Latvijā varētu būt jau tuvu 7%. Ja neskaita pirmskrīzes burbuļa īso eiforiju, tad šis būs zemākais bezdarba līmenis Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. Tādēļ nav pārsteigums, ka uzņēmēji arvien vairāk saskaras ar problēmām atrast sev nepieciešamos darbiniekus un te vieglu risinājumu nav. Manuprāt, šis ir īstais laiks, kad reemigrācijai un kontaktu veidošanai ar diasporu vajadzētu kļūt par vienu no prioritātēm un te jau ir labi piemēri. Šogad izveidotais portāls yourmove.lv, manuprāt, ir ļoti laba privātā sektora iniciatīva, kas varētu palīdzēt augstas kvalifikācijas profesionāļiem atgriezties Latvijā, sniedzot informāciju par darba iespējām.

Tāpat ļoti interesants virziens ir pašvaldību kontaktu veidošana ar savu novadu cilvēkiem ārzemēs. No valsts puses šos centienus noteikti nepieciešams atbalstīt, jo šobrīd varam cerēt, ka tie arī nesīs kādus rezultātus un tādēļ noteikti ir vērts mēģināt. Kā rāda Igaunijas pieredze, emigrācija tur beidzās, kad bezdarbs noslīdēja zem 6,5%, vidējā darba alga uzkāpa virs 1050 eiro un IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedza 15 000 eiro. Latvija šos rādītājus varētu sasniegt 2019. gadā.

Austrumeiropā samazinās bezdarbs

Vienlaikus Latvijas darba tirgū notiekošais jāskata kontekstā ar tendencēm Austrumeiropā kopumā. Ekonomiskā situācija reģionā kopumā uzlabojas, bezdarbs šobrīd daudzviet samazinājies līdz faktiski zemākajam līmenim kopš deviņdesmito gadu sākuma un tādās valstīs, kā Čehija un Ungārija bezdarbs jau noslīdējis zem 4%. Līdz ar to nav neiedomājam situācija, ka 2 līdz3 gadu laikā bezdarbs arī Latvijā noslīdēs līdz 5%. Vienlaikus Polijā un citviet reģionā līdzīgi kā Latvijā algu kāpums jau pārsniedzis 7%. Šie ir mūsu vistiešākie konkurenti, tādēļ algu kāpums tur nozīmē, ka algu palielināšanās Latvijā mazāk apdraud mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Bezdarba samazināšanās Austrumeiropas reģionā noteikti ir viens no priekšnoteikumiem Latvijas konverģencei ar Rietumeiropas dzīves līmeņiem.

Straujais algu kāpums protams ir liels izaicinājums uzņēmējiem, kuriem tas ir jānopelna, tādēļ tuvākie gadi būs ļoti izaicinoši uzņēmumiem un nozarēm, kur algas ir būtiski zem vidējā līmeņa ekonomika. Šogad situācija darba tirgū vēl nebūs kritiska, tādēļ ir pēdējais laiks domāt par investīcijām attīstībā, kā efektivizēt savu darbību un veidiem kā pelnīt vairāk. Atsevišķas jomās tas var nozīmēt konsolidāciju nozares ietvaros, efektīvākiem uzņēmumiem pārņemot vai izspiežot no tirgus mazāk efektīvos.
Vienlaikus būtiski ir arī domāt par darbaspēka kvalitāti. Te pirmajā vietā protams ir izglītības sistēmas jautājumi, taču pirmspensijas vecumā esošo strādājošo skaits nu jau trīs reizes pārsniedz nodarbināto jauniešu skaitu. Tādēļ domājot par kopējo ekonomikas attīstību ir svarīgi arī meklēt veidus, ka uzlabot šo cilvēku prasmes. Par šī jautājuma aktualitāti liek domāt arī pēdējos gados vērojamā tendence, ka algu pieaugums jauniešiem ir lielāks, kā vecākām paaudzēm. Pie šī gan vēl var atzīmēt arī to, ka arvien mazāk strādājošo Latvijā meklē citu darbu, lai gan darba maiņa arī ir veids kā varam labāk izmantot savas zināšanas, būt produktīvākiem un līdz ar to pelnīt vairāk.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. tu jau bilde izskaties pec memlaka ej strada kartigu darbu un mazak dirs

  2. Kā jūs iedomājaties ar to akaļ braukšanu ??? Vienreiz jau tika viss pamests prom braucot, tagad atkal atpakaļ. Iet runa tikai par jauniem labi strādājošiem, bet kur tad paliek vārds ğimene – Latvījā tas ir svešvārds. Kurā pagultē liks to tēvu un māti; jo Latvījā pensījas nav, ir tikai pabalsti, vai bērniem uz kakla, bet tikdaudz viņi noteikti nepavilks, tātad Latvijai ir vajadzīgi tikai spēcīgi, veselīgs darba spēks (vilcējzirgi) nevis laimīgas ğimenes. Atjēdzieties , kas prom, tas vairs nenāks atpakaļ; jūs mūs izmetātun tagad jums pēdējā cerība darīt ko par labu savas valsts labā ir nekavējoties sakārtot likumdišanu tā lai vismaz palikušiem būtu nākotne.

  3. es atbraucu 2 gadu atpakaļ, uz mazpilsētu. Man ir pirmā līmeņa augstākā izglītība resp. koledžas. Darba nav vispar, tiklīdz kāda vakance parādās, tur tiek iekārtoti vai nu savi bērni, radi u.t.t. Vīriešiem būtu vieglāk, var strādāt vai nu mežā vai zāģētavā. Sievietēm atliek tikai Maxima. Tur noturējos 4 mēnešus, tas nav normāli – bet par to gana rakstīts. Nodibināju savu uzņēmumu un tagad saprotu, ka pēc saņemtā elektrības rēķina gan uzņēmuma telpās, gan dzīvoklī, ir vienkārši jānošaujas. Strādāt, lai tikai apmaksātu elektrības rēķinus, man šķiet, nav normāli. Varētu braukt uz Rīgu, tur ir darbs un var atrast daudz maz normāli apmaksātu, bet – īre 200 eur kā minimums, par dzīvokli mazpilsētā vēl viens simts, ceļš, ēsana, internets, telefons. Lai uz rokām paliktu vismaz 200, uz papīra jābūt virs tūkstoša. Nu nereāli…. pēc mēneša nolēmu aizbaukt. Lai nolikvidētu uzņēmumu, atkal jāmaksā un ne maza nauda.

  4. LATVIJAA oficiali darba stazs 23 gadi ja uz so bridi ietu pensija sanemtu 79 euri, pedejos desmit gadus stradaju arzemes ja ietu pensija sanemtu 760 euro. KAPEC MAN BRAUKT UZ LV??????????????????????

  5. Tā domā neuzpērkamie latvji Atbildēt

    prom 1. marts, 2018 21:07
    Atbildēt

    Viss bijis cionistu-sorosītu ieplānots un ar otru latviešu valsts naidnieku -kremlinu un kangaru izpildīts! Darba devēji Latvijā bija spieti aizkavēt darba algu izmaksas, reizēm pat par vairākiem mēnešiem un tā bija nevis viņu iegriba, bet valsts kaitnieku radīti visāda veida šķēršļi. Arī lieli un pazīstami uzņēmumi nokļuva līdzīgā situācijā.Tad visādi mērgļi reklamēja paradīzi ārzemēs, krūti izgāzuši, viltīgi pukstēja – kam nepatīk, lai brauc prom, visi ceļi nu vaļā, jūs tur ar laimes maisu gaida!. Sāka braukt, visādi tīši pazemotā un aplaupītā mūsu tauta un arī izbrauca.Bet kremlinu bariem nebija tādas iespējas, kā jau psrs migrantiem un to vadoņi sāka visādi izmantot,valdības nodevēju radītās svešajiem iespējas iespiesties visās brīvajās vietās. Tagad, pateicoties naidnieku un kolaborantu plāniem, izrādās, vairs nav kam strādāt un nu saukšot izbraukušos atpakaļ (protams tikai vardos).Tad ziniet, nelieši – nekas nav aizmirsts un tautas dzīvā spēka mērķtiecīga nīcināšana jums dārgi maksās. Kremlni liekulīgi smako latviešu balsīs: “strādājiet paši un kaut jūs visus velns parautu, meklējat muļķus, kas jums atkal rausies par grašiem, “jo mēs-latvieši” nebrauksim atpakaļ!” utt. citu dezinformāciju izplatot. Ar ļaunu mērķi bremzēt, nepieļaut, ka letiņi beidzot dosies mājās.
    Velti nodevēji, svešie un kolaboranti domājiet, ka esam aizmirsuši,kas un kā to panāca!

  6. Kas ir"vidējā alga"??! Atbildēt

    Pērnā gada pēdējā ceturksnī (vidējā ??!)darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā “vidējā” darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem.
    Kāpēc ir šādi jāmuldas,ja tikai necienijamu varturu melu atskaitēs der blēdīgais vārdelis “vidējā alga”!
    Tādas vidējās nemaz nav-ir tūkstošiem cilvēku, kas saņem nozēlojamu minimumu un atsevišķi desmiti un simti,kas saņem pavisam ko citu un tiem pimajiem metas nelabi lasot par savu “vidējo” peļņu!

  7. kas ekonomists vispar nav spejigs domat?
    kada reala videja alga 925?
    ja patiesiba isti videja ir ap 400-500.
    protams pieaugums ja jau deputati sev algas uzaudzejusi 3000-4000.

  8. ,,Zaļās’ muižas akā dirsēja runa …

  9. Naivis Kvadrātā Atbildēt

    Paldies autoram, bet par to, ka jāaktivizē kontakti ar diasporām ārvalstīs un neatliekami un ļoti aktīvi, sen, gadiem ilgi rakstīja visos portālos dažādi patrioti. Atbildīgie valdībā izlikās un izliekas nedzirdot, imitē darbību,vārdos reklamē nepieciešamību veikt sadarbību un uzrunat izbraukušos tautiešus, arī par demogrāfiju tikpat smuki tērgalē. Bet reālā darbībā veic pat tieši pretējus pasākumus un nākotnē šie nelieši, kas saņemot labu,lielu pilsoņu nodokļu naudu algās, bet darbojoties izteikti kaitnieciski ir noteikti tiesājami!

  10. Kur ir mans koments, ka Cita dele jau 3 gadu nav indeksācjas.

  11. Izvēle:926 vai četrkārt vairāk! Atbildēt

    Ar saukļiem vien nepietiks! Kurš gan gribēs Anglijas un Īrijas 0% vietā,maksāt atkal 21%PVN par “luksusa preci”-maizi ?

  12. Pašā Cita dele jau 3 gadus nav atalgojuma indeksācijas. Welcome!

  13. Nolaidies uz zemes, SAUCĒJ; ej pastrādā godīgu darbu, iejūties vienkāršās tautas ādā! Visticamāk, tavs sauciens tev rīklē iesprūdīs …

  14. Kad es savam darba devējam Latvijā jautāju, kāpēc vienmēr tiek aizkavēta darba algu izmaksa (pat par vairākiem mēnešiem, un tā bija nevis kaut kāda āpšu firma, bet visā valstī pazīstams uzņēmums), tad viņš, krūti izgāzis, lepni teica – kam nepatīk, lai brauc prom. Aizbraucām. Tagad, izrādās, vairs nav kam strādāt un nu saukšot mūs atpakaļ… Tad ziniet, nelieši – strādājiet paši! Kaut jūs visus velns parautu, kaut jūs nelabu galu ņemtu! Meklējat muļķus, kas jums atkal rausies par grašiem? Nebrauksim atpakaļ!
    Nedomājiet, ka esam aizmirsuši!

  15. Sapņotāj, nelieto nepareizo alkoholu! Lai aizbraukušie atgrieztos, vajadzīgi darbi, ne muldēšana!

  16. Vai šis spečuks paralēlajā pasaulē dzīvo??

  17. Loti neizdevigi ka Jus atstajiet sho “komentu” visur. Neesmu izlasijus un nedoma to darit nakotne. Man kreet uz nerviem.
    Visiem jau ir tagad bijis iespeja sho laseet ja vini velas. Sen jau pietik. Es loti ludzu, izradiet mazliet smalkjuteeba prieksh citiem cilvekiem. Cilveki bus pateicigi un tas Jums vestees pozitiva energija. Jus terejiet citu cilveku laiku. Ja Jums bija merkis, tas jau sen sasniegts. Paldies un atta.

  18. Dariet tā, lai palikušie jaunieši neaizbrauc

Draugiem Facebook Twitter Google+