Ekonomists: Kurš atbildēs par sagrozītiem faktiem Lato Lapsas izdevumos? 0
Aleksandrs Rubanovskis, Dr.oec.: “Iepazīstoties ar pirmo pastkastītēs atrodamo izdevumu “Vienotība, pietiek!”, radās daudzi nopietni jautājumi. Cerēju, ka apsolītajā nākamajā izdevumā būs kaut kādas atbildes uz maniem jautājumiem, tai skaitā arī uz nepatiesību – tiks sniegti kļūdu labojumi, atsaukumi utt. Tomēr – kas to dos! Tas viss turpinājās. Tāpēc es publiski vēršos pie šo izdevumu faktiskajiem izdevējiem, lai viņi publiski atbildētu uz maniem jautājumiem. Atbildes interesē ne tikai mani.
Tajā ir ļoti daudz dezinformācijas:
Par Juri un Ilzi Viņķeļiem. Es veicu eksperimentu, un piecām personām, kuras perfekti runā latviski, iedevu šī izdevuma tekstu. Visas personas saprata, ka labklājības ministre I. Viņķele ir izkārtojusi vai vismaz ietekmējusi pensijas piešķiršanu J. Viņķelim. Tas nebija iespējams – J. Viņķelim piešķīra pensiju 2009. gada otrajā pusē, bet I. Viņķele par ministri kļuva pēc diviem gadiem.
J. Viņķelim ne tagad (arī ne agrāk) nav bijusi pensija 1400 latu mēnesī. Viņam 2009. gadā kā strādājošam pensionāram tika samazināta piešķirtā pensija, tāpat kā citiem, par 70%. Taču nākamajā gadā pēc Satversmes tiesas sprieduma nesamaksātā pensijas daļa tika atmaksāta, tāpat kā visiem citiem šādā situācijā bijušajiem pensionāriem (sk. “LA” 2013. gada 19. aprīlis Aijas Volkas raksts „Kā rodas hiperpensijas?”) Tātad J. Viņķelis 2010. gadā saņēma piešķirto pensiju un piešķirtās pensijas 2009. gadā nesamaksāto daļu. No Lato Lapsas loģikas izrietētu, ka esošā labklājības ministrijas ministre arī pārējiem 729 pensionāriem, kuru pensijas pārsniedz 1000 latu robežu, kā saviem tuviniekiem un radiniekiem „izkārtojusi” šīs „hiperpensijas”. J. Viņķelim 2009. gadā piešķirtā pensija ir likumīga, to taču Lato Lapsa neapstrīd, tikai „aprej”, ka J.Viņķelis sācis saņemt pensiju 57 gadu vecs. To, ka viņam bija tiesības likumīgi priekšlaicīgi pensionēties, noklusēja.
Piezīmes par J. Viņķeļa piešķirtās pensijas samērīgumu iziet ārpus loģikas rāmjiem. Pat sākumskolas Jānītim ir skaidrs, ka 1125 (J.Viņķelim piešķirtā pensija mēnesī) un 4583 (valsts prezidenta A.Bērziņam piešķirtā pensija mēnesī) ir ļoti dažādi lielumi, bet L.Lapsam tie ir tuvi skaitļi, t.i., 1125 lati „atpaliekot vai tikai no Valsts prezidenta rekordpensijas”. Tātad, pārējiem 728 augsto pensiju saņēmējiem pensijas ir no 1000 līdz 1125 latiem? Pilnīga nepatiesība!
Žurnālisti zina, ka raksta vai dalījuma virsrakstam jāatbilst saturam un kontekstam. Taču, kā redzams, virsraksts „Kā „Vienotības” labklājības ministres vīrs tika pie 1400 latu pensijas?” pilnīgi neatbilst saturam un kontekstam, kas satur klaju dezinformāciju. Šāds paņēmiens ir apmelošanas kampaņas instruments, bet ne patiesības atspoguļotājs.
Par S. Ēlerti. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar privatizācijas („prihvatizācijas”) politikas izstrādāšanu un privatizācijas procesu virzīšanu. Tā kā Ēlertei nav jāatbild un nekad nebūs jāatbild par „prihvatizāciju” kā procesu. Viņa izmantoja privatizācijas iespējas.
Par O. Pulku. Par kādiem bezmaksas labumiem domāts? Viņš izmanto tādas pašas un līdzīgas priekšrocības un labumus, kā visi pārējie deputāti. O. Pulks Rīgas Domē nav pie varas, bet pārstāv opozīciju.
Par A. Kamparu. Vai tas ir labi, ka kāda persona publicē, kur kāda cita persona glabā savu naudu? Man liekas, ka te ir pārkāptas vismaz ētiskās normas. Cik zināms, tad A. Kampars ir pietiekami spējīgs, lai sevi materiāli nodrošinātu ar legāliem līdzekļiem, kurus varētu glabāt „tumbočkā” guļamistabā.
Par „Nacionāļi, pietiek!” Tajā ir parādīts normāls politisks process, t.sk., dažu politisku nostādņu pieslīpēšana faktiskai situācijai un, iespējams, kā arī pārsteigšanās par R.Kozlovska demisijas pieprasījumu. Faktiski par 16. marta notikumiem pie Brīvības pieminekļa atbildīgā bija Rīgas Dome. Tā deva atļauju vienlaicīgi notikt diviem konfrontējošiem pasākumiem, aizbildinoties ar nepilnībām Latvijas „likumdošanā”. Kāpēc L. Lapsa „neredzēja” vai noklusēja šo Rīgas Domes amatpersonu „nolaidību”?
Par „Reformisti. Pietiek!”. Bijušo prezidentu sociālās garantijas, ieskaitot dzīvokli, nav Reformu partijas vadītāja „luksus vajadzības”, bet gan tās, kas pienākas, atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, visiem bijušajiem valsts prezidentiem. Šīs „vajadzības” nav bijušā Valsts prezidenta īpašums, bet gan valsts īpašums, kuru ģimenes locekļi vai radinieki nevar mantot. Kāpēc L.Lapsa nekur nenorāda šo „vajadzību” likumīgo pamatu un to patieso statusu?
Secinājums – izdevumi satur galvenokārt dezinformāciju, noklusētus vai pat sagrozītus faktus, kurus nevar uzskatīt par patiesību.
Analizēsim arī izdevuma formu un izdevēju rīcības saturu. Izdevums ir nosaukts par „masu informācijas līdzekli”. Tas neatbilst likumam „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (turpmāk: Likums). Par avīzi šo izdevumu nevar nosaukt, jo tam trūkst kaut vai tāds elementārs kritērijs kā norādes uz rakstu autoriem, kā arī nav norādīts izdošanas datums. Neviena avīze nepublicē visus rakstus kā anonīmus. Šis izdevums gan atbilst aģitācijas un propagandas izdevumiem. Ja izdevums satur dezinformāciju, faktu sagrozījumus utt., tad izdevēji ir pārkāpuši izdevuma reģistrēto uzdevumu „sabiedriski politiskās informācijas izplatīšana iedzīvotāju informēšanai”.
Cik saprotams, tad Lato Lapsas grupas pamatvērtības izsaka saukļi: 1.”Pietiek kampt!”; 2.”Pietiek melot!” un 3.”Pietiek noklusēt!”. Paanalizēsim šos saukļus.
Sāksim ar otro. Kāpēc L. Lapsa melo, ka viņš esot “tikai informēts par šāda izdevuma eksistenci”? Pirmdienas rītā, 4. martā, pasta kastītēs tika ielikts šis viņa organizētais izdevums. Tātad, „putniņš no būrīša jau bija izlidojis”. Tikai trešdienas preses konferencē viņš pateica, ka viņam izdevums izmaksājis 30 000 latu. (Summa ir nepatiesa, tā varbūt varēja segt tikai tipogrāfijas izdevumus).
Trešais sauklis. Kā tas saskan ar informāciju, ko atklājis J. Liepnieks – kā „uzsēdināja” Ēlerti uz Šķēles „adatas”? Nekur L. Lapsas grupa nav izteikusi savu nostādni par šo faktu, bet „klusu ciezdami” ir akceptējuši, ka „mēs” (J.Liepnieks u. c.) ir rīkojušies pareizi, un šāda rīcība ir atbalstāma. Šajā izdevumā ir arī „noklusēti fakti”, piemēram, nav norādīts, ka Labklājības ministre jau publiski atvainojusies par izteikumiem par „padomjlaiku” pensionāriem.
Pirmais sauklis. Lapsas teicis, ka viņam izdevums izmaksājis 30 000 latu „izraisīja smīniņu” izdevējiem. Legāli par šādu summu gandrīz miljonu lielu metienu izdot un izplatīt nav iespējams. Tomēr, pats galvenais. „Latvijas Pasts” abonementu apstrādes daļa izdevuma izplatīšanā nav piedalījusies. Tātad, izdevums bijis parasts sūtījums, uz kuru neattiecas abonētu preses izdevumu piegādes izcenojumi. Tas nozīmē, ka katram pastniekam bija jāizdala šie izdevumi visām adresēm, kaut arī, piemēram, laukos, pastniekam ik dienas jāpiegādā pasts ap 50% adrešu vai pat mazāk. Izdevuma svars – 25-26 g. Tarifs – 0,38 lati. Pasta izdevumi vien ir 376 200 latu. Tātad, kampiens krietns, ar ko nekādi nevar sacensties muitas nodevas un PVN apiešanas mēģinājumi. Šim izdevumam bija īpašs serviss – to piegādāja visām adresēm, ne tikai preses izdevumu abonentiem un vēstuļu saņēmējiem. Varbūt, ka tik plašam sūtījumam būtu kaut kādas (citiem nezināmas) atlaides, bet nekādā gadījumā tās nav 100%.
Izmantojot Likuma 2. pantā uzrādītās tiesības, lūdzu L. Lapsas grupu paskaidrot:
1) Kas ir šī izdevuma faktiskie finansētāji, t.sk. sponsori, jo šī ir politiskā informācija, nevis avīze?;
2) Kas samaksāja par „pietiek.com” reklāmu šajos izdevumos?
3) Kad pašiem pietiks kampt, melot, noklusēt un izmantot citus, piemēram, pastniekus?
4) Kad paši pievienosies vispārpieņemtai praksei un atsauks savus nepatiesos apgalvojumus, kā tas pieņemts masu informācijas līdzekļos, piemēram, „lai Viņķele varētu ņirgāties par pensionāriem” – I.Viņķele par saviem izteikumiem bija jau publiski atvainojusies; „Kā „Vienotības” labklājības ministres vīrs tika pie 1400 latu pensijas? – J. Viņķelim 2009.gada beigās piešķirta pensija divus gadus pirms I. Viņķeles kļūšanas par ministri, nevis, kā Labklājības ministrijas ministres vīram. Laiks bija pietiekams, lai Nr.2 „Vienotība. Pietiek” atsauktu nepatiesību. Varbūt L. Lapsam atsaukt nepatiesos apgalvojumus un atzīt patiesību ir ļoti nepatīkami? Tā ir viņa problēma, bet ar „goda vīra” un „patiesības bruņinieka” statusu tas nav savienojams.
5) Kad raksti kļūs atbilstoši šodienas kultūras līmenim? Staļina laika izteikumi un lamu vārdi, kā „nošaut šos suņus”, u.c. līdzīgo diktatoru laiki sen beigušies. (Pret lamu vārdiem – bandīti un pusbandīti, vaukšķi, pēdu ostītāji u.c. – būtu jācīnās attiecīgām sabiedriskajām organizācijām.)
6) Kāpēc L.Lapsa pieļauj, atbalsta un veicina nelicenzētu uzņēmējdarbību uzņēmumam Fox Communications, kas reģistrēts 2012. gada 17. decembrī ar uzdevumu „sabiedriski politiskas informācijas izplatīšana iedzīvotāju informēšanai” visā Latvijas teritorijā latviešu valodā (akcentājums mans, A.R.)? Cik saprotu valodas, tad L.Lapsas izdevuma Nr. 2 pēdējās lapas tekstu „Ушаков и Америкс – хватит!” nekādi nevar uzskatīt par tekstu latviešu valodā. Tātad, nelicenzēts izdevums…
Lai atvieglotu L.Lapsas grupai darbu, t.i., lai tai nevajadzētu veikt manu „pēdu ostītāju” (piedodiet L.Lapsas terminoloģiju) pienākumus tad paziņoju, ka es neesmu nevienā partijā, man un manai ģimenei ir legāli un pietiekami ienākumi. Nevajadzēs meklēt „tumbočku” manā guļamistabā – naudu tur neglabāju. Par šo rakstu man neviens nav maksājis un nemaksās.
