Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. maijs, 2016
Drukāt

Ekonomists: Latvija un Lietuva ļoti fokusējas uz izglītības kvantitāti, nevis kvalitāti (2)

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

Ilustratīvs foto

Latvija un Lietuva ļoti fokusējas uz izglītības kvantitāti, nevis kvalitāti, intervijā aģentūrai BNS sacīja Lietuvas “Swedbank” galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.

“Diemžēl mēs esam ļoti fokusēti uz izglītības kvantitāti, nevis uz tās kvalitāti. Mēs esam ļoti norūpējušies par to, lai visiem būtu pieejama ne tikai izglītība kā tāda, bet arī augstākā izglītība. Tas ir jauki. Tomēr 21.gadsimtā jau ir jādomā vienu soli uz priekšu. Šodien vairs nepietiek ar to, ka jūs domājat – man ir augstskolas diploms un nu es esmu gatavs dzīvei! Mūsdienās tas vairs nedarbojas. Tagad ikvienam ir jābūt gatavam mācīties un apgūt jaunas iemaņas visas dzīves garumā. Diemžēl mūsu universitātes tam nav īsti gatavas. Daudzas lietas tiek mācītas tieši tāpat kā pagājušajā gadsimtā,” teica Mačulis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka joprojām ir diezgan liels disbalanss starp studentu skaitu, kuri izvēlas apgūt sociālās un tehniskās zinības.

“Jaunieši bieži vien izvēlas iet vieglāko, nevis grūtāko ceļu. Jā, ļoti ir augusi informācijas tehnoloģiju un programmēšanas specialitāšu popularitāte, jo sabiedrība redz, ka šajās profesijās var labi nopelnīt, bet joprojām mēs saskaramies ar nepietiekamu sagatavotību ikvienā jomā, kur ir nepieciešamas labas matemātiskās zināšanas. Joprojām ir diezgan liels disbalanss starp studentu skaitu, kuri izvēlas apgūt sociālās un tehniskās zinības,” pauda Mačulis.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ja, musejie medz lielities, ka, redz, musejie vinne olimpiades, aizbraukusi uz kadu rietumu skolu, sez pat paris gadus, jo tas viss apguts. Tikai 1 elementars jautajums: KAPEC TAS VAJADZIGS, KO TAS DOD?
    Atbilde pilnigi graujosa – NEKO labu, tikai AIZKEZA GALVU.
    Tiesi tapec tadus daudz zinatajus nenem Kembridza, bet tos “slikti” macitos nem visus. Jo tiem ir iemacits, nevis ka pie mums, vairak sazubrit, bet IZPRAST pamatus, jo info masu var savakt katrs pats, JA TAS BUS NEPIECIESAMS. Bet mums ir otradak. Kaut vai ta pati Kimija, Jaiziet biezas gramatas, lai beigas NEJEGTU NEKO, ta vieta, lai pamatigi apgutu pamatprincipus, kurus izmantojot tad katrs vares ari paplasinat savu sapratnes loku, JA IZVELESIES attiecigu tematiku.
    Bet pie mums, vajag vai nevajag, viss tiek grusts bernu galvas, nereti “aizmirstot” to, kas TIESAM nepieciesams.
    Tiek stumts visads genderisms, baznicas bausli, kam vieta butu nevis galvas, bet miskaste. Bet noteicosais, visdrizak, ir lobijs, lai nodrosinatu savejo izdoto attiecigo macibu materialu noietu, gan valdoso akuto nepieciesamibu pec absolutiem nejegam.
    Tiesi tapec tada ministrijas nozare ka IZGLITIBAS SATURA UN KVALITATES izstrade ir pamesta un bloketa.

  2. Tikai nez kāpēc, ja mūsu izglītības līmenis ir tik ļoti noniecināms, mūsu skolēni konkursos un olimpiādēs spēj uzrādīt arī labus un ļoti labus rezultātus , ja salīdzina ar citu valstu izglītojamajiem? Salīdziniet arī pirmsskolas izglītības programmu, mums tā ir krietni sarežģītāka!

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+