Mobilā versija
+3.3°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Piektdiena, 20. janvāris, 2017
4. maijs, 2016
Drukāt

Ekonomists Ojārs Blumbergs: Laiks savā piedarbā dzīvi sakopt (5)

Foto - Roberts BlumbergsFoto - Roberts Blumbergs

Ekonomists Ojārs Blumbergs bija viens no AP deputātiem, kuri 1990.gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Valsts svētkos viņš dalās ar portālu “LA.lv” atmiņās un izjūtās dienā, kad katrs no deputātiem tika aicināts piecelties kājās un skaļi paust savu balsojumu – “par ” vai “pret” deklarāciju? Vai tomēr nebija bailes no iespējamām tūlītējām represijām? VDK tak zināja, ka iespējams varas sistēmai bīstams pavērsiens.

Tēvs no kara neatgriezās, interese par politiku – palika

Gribu būt godīgs, kāds esmu centies būt savos politiskajos uzskatos garajos dzīves gados – arī PSRS pavadītajos. Nekad nekļuvu KP biedrs vai citu Marksa-Ļeņina un to sekotāju radītās ideoloģiskās frontes dalībnieks. Tāpēc teikšu atklāti: jau ļoti agrā jaunībā ideoloģiju gudrības apguvu patstāvīgi. Rūpīgi sekoju politiskajiem notikumiem kopš 1940. gada, kad tēvs pie brokastu galda pirms darba lika man skaļi lasīt viņam priekšā jaunākās avīzes.

Vēlāk lasīšana un dažādu radio ziņu un pat politisko tenku klausīšanās kļuva par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Vēsturiskais maijs man bija pēc savas nozīmes tuvs manas bērnības Molotova-Ribentropa sarunu visai miglainajiem atreferējumiem avīzēs 1939. gada rudenī, par kuriem gadu vēlāk tēvs, kad paaudzies vaicāju teica: “Te jau iesākās tie lielie sūdi, dēls. Un uz prāvu laiku un ne tikai Latvijai, tā šķiet.”.

Tēvs no kara neatgriezās. Bet politiski domāt es iemācījos. Kad pēc uzvaras savā Rīgas 43. vēlēšanu apgabalā otrajā vēlēšanu kārtā saņēmu tiesības uz deputāta mandātu kā visi LTF deputāt aprīļa beigās tiku aicināts uz toreiz par Kolhoznieku pili saukto augstceltni, kur tika spriests par Tautas Frontes veidojamās jaunās valdības personālijām, ar zināmu pārsteigumu redzēju, ka Godmaņa kunga vadītās deputātu saiešanās piedalās arī VDK priekšsēdētājs Johansons, kurš pat apsēdās man tik tuvu blakus, ka pirmo reizi dzīvē kājas notirpa. Nedomāju,ka satiksimies šādā situācijā. Biju jau ar tās mājas darbiniekiem uz skaidrojošām pārrunām aicināts jau agrāk, taču ne tik greznos apstākļos.

Šis fakts apstiprināja manus iepriekšējos secinājumus, kas radās, redzot, cik konsekventi Gorbačovs maina PSRS teritoriālo vienību kompartijas līderu rindas, amatos norīkojot savus skolu un darba gadu acīmredzamus domubiedrus.

Bet lielo punktu uz “I “uzlika Gorbačova-Buša sarunas uz kuģa pie Maltas.

Bija skaidrs, ka Baltijas tautām atļaus pašām izlemt savu likteni, un centralizēti plānota agresija pret nacionālajiem brīvdomātājiem vismaz tuvākajā laikā nav sagaidāma. Lūk, kādēļ man nebija diži lielu baiļu. Tikai kāds neapdomīgs Kremļa militārais vietvaldis Latvijā varēja ko sajaukt un sākt šaut ne tikai gaisā, kas arī notika laiciņu vēlāk Bastejkalna apkārtnē.

Ar teikto negribu pazemināt savu gados jaunāko vai mazāk politikā iedziļinājušos tālaika kolēģu drosmīguma nozīmi. Starp viņiem bija daudzi patiesi drosmīgi cilvēki, kurus šodien jāmāca jaunatnei cieņā un godā turēt.

Jauki līksmot Dziesmu svētkos, bet kas labos ceļus?

Nepavisam ne tā, ka nebija baiļu. Drīzāk gan kā tautsaimniekam nopietnas raizes par to, kā izdosies tautai, kura ilgi pret tās gribu auklēta un turēta kā bērns gultiņā – kaut trūcīgi, bet no patstāvīgas, atbildīgas dzīves vētrām sociāli pasargāti, nostāties uz privātās iniciatīvas ekonomikas grūtās un ilgās indiāņu kaujas takas, kuru apiet nekādi nevarēsim – vismaz bez savstarpēja naida un nemieriem starp kaimiņiem, pagastiem, pilsētām, valstīm un, beigu beigās, tautībām. Šīs bailes mani nepamet vēl šodien, kad, lasot Saeimā ievēlēto deputātu vārdus un amatus, teju vai neatrodu tur darbā pieredzējušus inženierus, arhitektus, ārstus, jūrniekus, zemes rūķus. Ir jauki līksmot latviskos Dziesmu svētkos, bet, kas labos Latvijas ceļus? Cik ilgi poļi audzēs mums burkānus? Kad nāksim no svešo varu upuru sakoptajiem kapiem mājās, savā piedarbā dzīvi sakopt?

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kārtējais ņaudētājs.

    • Vai pašam tik slikti? Lielākie ņaudētāji saskata to sev apkārt ,citos.
      Lai labs prāts, tad arī citiem tā būs!

  2. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Toreiz pār mums valdīja nepārvarama vara. Kompartijas un VDK, kuri patiesībā atļāva un kontrolēja Atmodu, pat prātā nenāca atjaunot Ulmaņa Latviju. Stenogrammās izsvītrots ir kā A. Gorbunovs aicināja atjaunot Stučkas Latviju, jo tā esot bijuse demokrātiska, bet Ulmaņa Latvija esot bijuse diktatūra. Deputāti tam nepiekrita un nolēma turpināt neviss K. Ulmaņa iedibināto Prezidentālu valsti, bet daudzpartiju, jau pārbaudītu anarhiju. Šādā situācijā LTF labprātīgi atdeva varu vairākumā esošam LC un mūsu ekonomiskā sagrāve varēja sākties. D.Īvāna uzdevums bija tikai piecelt kājās tautu un tad nodot varu atpakaļ kompartijas bijušiem vadoņiem.

  3. Paldies par izteiktām pārdomām! GRIBĒTOS GAN SAGAIDĪT ,KAD PIE TEIKŠANAS NONĀKS PROFESIONĀĻI ,AR SKAIDRU ,GODĪGU SKATU UZ LATVIJAS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBU !
    Nu ,ko lai dara ,neviens nepiedzimst gatavs ,vienīgi ģēnijus var saskatīt agrā jaunībā.
    Mūžīgā cerībā uz to labāko !
    Lai Jums priecīga diena,jo saulīte izdedzina daudz ko no sliktā ,naida ,skaudības,neuzticības!

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (177)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+