Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. maijs, 2016
Drukāt

Ekonomists Ojārs Blumbergs: Laiks savā piedarbā dzīvi sakopt (5)

Foto - Roberts BlumbergsFoto - Roberts Blumbergs

Ekonomists Ojārs Blumbergs bija viens no AP deputātiem, kuri 1990.gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Valsts svētkos viņš dalās ar portālu “LA.lv” atmiņās un izjūtās dienā, kad katrs no deputātiem tika aicināts piecelties kājās un skaļi paust savu balsojumu – “par ” vai “pret” deklarāciju? Vai tomēr nebija bailes no iespējamām tūlītējām represijām? VDK tak zināja, ka iespējams varas sistēmai bīstams pavērsiens.

Tēvs no kara neatgriezās, interese par politiku – palika

Gribu būt godīgs, kāds esmu centies būt savos politiskajos uzskatos garajos dzīves gados – arī PSRS pavadītajos. Nekad nekļuvu KP biedrs vai citu Marksa-Ļeņina un to sekotāju radītās ideoloģiskās frontes dalībnieks. Tāpēc teikšu atklāti: jau ļoti agrā jaunībā ideoloģiju gudrības apguvu patstāvīgi. Rūpīgi sekoju politiskajiem notikumiem kopš 1940. gada, kad tēvs pie brokastu galda pirms darba lika man skaļi lasīt viņam priekšā jaunākās avīzes.

Vēlāk lasīšana un dažādu radio ziņu un pat politisko tenku klausīšanās kļuva par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Vēsturiskais maijs man bija pēc savas nozīmes tuvs manas bērnības Molotova-Ribentropa sarunu visai miglainajiem atreferējumiem avīzēs 1939. gada rudenī, par kuriem gadu vēlāk tēvs, kad paaudzies vaicāju teica: “Te jau iesākās tie lielie sūdi, dēls. Un uz prāvu laiku un ne tikai Latvijai, tā šķiet.”.

Tēvs no kara neatgriezās. Bet politiski domāt es iemācījos. Kad pēc uzvaras savā Rīgas 43. vēlēšanu apgabalā otrajā vēlēšanu kārtā saņēmu tiesības uz deputāta mandātu kā visi LTF deputāt aprīļa beigās tiku aicināts uz toreiz par Kolhoznieku pili saukto augstceltni, kur tika spriests par Tautas Frontes veidojamās jaunās valdības personālijām, ar zināmu pārsteigumu redzēju, ka Godmaņa kunga vadītās deputātu saiešanās piedalās arī VDK priekšsēdētājs Johansons, kurš pat apsēdās man tik tuvu blakus, ka pirmo reizi dzīvē kājas notirpa. Nedomāju,ka satiksimies šādā situācijā. Biju jau ar tās mājas darbiniekiem uz skaidrojošām pārrunām aicināts jau agrāk, taču ne tik greznos apstākļos.

Šis fakts apstiprināja manus iepriekšējos secinājumus, kas radās, redzot, cik konsekventi Gorbačovs maina PSRS teritoriālo vienību kompartijas līderu rindas, amatos norīkojot savus skolu un darba gadu acīmredzamus domubiedrus.

Bet lielo punktu uz “I “uzlika Gorbačova-Buša sarunas uz kuģa pie Maltas.

Bija skaidrs, ka Baltijas tautām atļaus pašām izlemt savu likteni, un centralizēti plānota agresija pret nacionālajiem brīvdomātājiem vismaz tuvākajā laikā nav sagaidāma. Lūk, kādēļ man nebija diži lielu baiļu. Tikai kāds neapdomīgs Kremļa militārais vietvaldis Latvijā varēja ko sajaukt un sākt šaut ne tikai gaisā, kas arī notika laiciņu vēlāk Bastejkalna apkārtnē.

Ar teikto negribu pazemināt savu gados jaunāko vai mazāk politikā iedziļinājušos tālaika kolēģu drosmīguma nozīmi. Starp viņiem bija daudzi patiesi drosmīgi cilvēki, kurus šodien jāmāca jaunatnei cieņā un godā turēt.

Jauki līksmot Dziesmu svētkos, bet kas labos ceļus?

Nepavisam ne tā, ka nebija baiļu. Drīzāk gan kā tautsaimniekam nopietnas raizes par to, kā izdosies tautai, kura ilgi pret tās gribu auklēta un turēta kā bērns gultiņā – kaut trūcīgi, bet no patstāvīgas, atbildīgas dzīves vētrām sociāli pasargāti, nostāties uz privātās iniciatīvas ekonomikas grūtās un ilgās indiāņu kaujas takas, kuru apiet nekādi nevarēsim – vismaz bez savstarpēja naida un nemieriem starp kaimiņiem, pagastiem, pilsētām, valstīm un, beigu beigās, tautībām. Šīs bailes mani nepamet vēl šodien, kad, lasot Saeimā ievēlēto deputātu vārdus un amatus, teju vai neatrodu tur darbā pieredzējušus inženierus, arhitektus, ārstus, jūrniekus, zemes rūķus. Ir jauki līksmot latviskos Dziesmu svētkos, bet, kas labos Latvijas ceļus? Cik ilgi poļi audzēs mums burkānus? Kad nāksim no svešo varu upuru sakoptajiem kapiem mājās, savā piedarbā dzīvi sakopt?

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kārtējais ņaudētājs.

    • Vai pašam tik slikti? Lielākie ņaudētāji saskata to sev apkārt ,citos.
      Lai labs prāts, tad arī citiem tā būs!

  2. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Toreiz pār mums valdīja nepārvarama vara. Kompartijas un VDK, kuri patiesībā atļāva un kontrolēja Atmodu, pat prātā nenāca atjaunot Ulmaņa Latviju. Stenogrammās izsvītrots ir kā A. Gorbunovs aicināja atjaunot Stučkas Latviju, jo tā esot bijuse demokrātiska, bet Ulmaņa Latvija esot bijuse diktatūra. Deputāti tam nepiekrita un nolēma turpināt neviss K. Ulmaņa iedibināto Prezidentālu valsti, bet daudzpartiju, jau pārbaudītu anarhiju. Šādā situācijā LTF labprātīgi atdeva varu vairākumā esošam LC un mūsu ekonomiskā sagrāve varēja sākties. D.Īvāna uzdevums bija tikai piecelt kājās tautu un tad nodot varu atpakaļ kompartijas bijušiem vadoņiem.

  3. Paldies par izteiktām pārdomām! GRIBĒTOS GAN SAGAIDĪT ,KAD PIE TEIKŠANAS NONĀKS PROFESIONĀĻI ,AR SKAIDRU ,GODĪGU SKATU UZ LATVIJAS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBU !
    Nu ,ko lai dara ,neviens nepiedzimst gatavs ,vienīgi ģēnijus var saskatīt agrā jaunībā.
    Mūžīgā cerībā uz to labāko !
    Lai Jums priecīga diena,jo saulīte izdedzina daudz ko no sliktā ,naida ,skaudības,neuzticības!

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+